Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Intravenozā kontrastviela, ko injicē vēnā, protams, sajaucas ar asinīm un riņķo pa asinsrites sistēmu, nonākot visās apasiņotajās organisma sistēmās un šūnās. Arī galvā, taču satraukumam nav pamata, jo smadzenes klāj hematoencefālā barjera, kas nelaiž cauri visas galvā nonākušās vielas un pasargā smadzenes.
Turklāt kontrastviela ir gadu gadiem praksē pārbaudīta metode.
Kontrastviela no organisma pilnībā tiek izvadīta pēc divpadsmit stundām, un, lai tas notiktu veiksmīgi, pēc veiktā izmeklējuma jādzer daudz šķidruma – tēja, kafija, sula – jebkas, kas liek nierēm darboties. Lai būtu pilnīga drošība, ka nieres ir veselas un tiešām spēs tikt galā ar šo kontrastvielu, pirms izmeklējuma svarīgi veikt urīna analīzes, kurās galvenokārt skatās, kāds ir glomerulu filtrācijas ātrums. Ja nieru funkcija nav pietiekama un glomerulu filtrācijas ātrums ir zemāks par noteikto normu, izmeklējumu ar kontrastvielu neveic.
Otrs rādītājs analīzēs, ko ņem vērā, ir kreatanīna daudzums – ja tas ir paaugstināts, izmeklējumu ar kontrastvielu neveic.
Jāņem arī vērā, ka pirms izmeklējuma ar kontrastvielu nav vēlams smēķēt, jo nikotīns ietekmē gan kuņģa sekrēciju (paaugstina skābi), gan asinsvadus, tos sašaurinot. Protams, kontrastvielu var ievadīt arī smēķētājam, taču pašam pacientam procedūra var būt ar nepatīkamām sajūtām.
Tā kā izmeklējumu parasti veic no rīta, normāli būtu, ja cilvēks ierastos tukšā dūšā, nelietojis alkoholu un nesmēķējis. Un, protams, līdzi jābūt ģimenes ārsta vai speciālista uzrakstītam nosūtījumam un analīžu rezultātiem.
