Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Cilvēki ārstam bieži vien lūdz izrakstīt tabletes, kas beidzot ļaus izgulēties. Tomēr ar šiem medikamentiem jābūt piesardzīgiem, jo tie nenovērš bezmiega cēloni, turklāt ar tiem saistīta virkne nepatīkamu blakusparādību, piemēram,
var rasties pieradums, atmiņas un kognitīvie traucējumi, kā arī asinsspiediena pazemināšanās, palielinās kritienu risks, sākas galvas reiboņi.
Ikdienas praksē nereti tiek izrakstītas tā devētās Z zāles jeb zolpidēms vai zopiklons, kas ir benzodiazepīnu receptoru agonisti. Ja ārsts pieņem lēmumu par labu šiem medikamentiem, tad jāizvēlas tie, kam ir salīdzinoši īsāks darbības laiks, medikaments jānozīmē iespējami mazākajā efektīvajā devā, kā arī ārstēšanas kursam jābūt ne ilgākam par 4 nedēļām.
Ja ir neārstēti bīstami elpošanas traucējumi miegā, piemēram, miega apnoja, tad miegazāles muskuļus vēl vairāk atslābina, pasliktinot jau esošo problēmu.
Miega traucējumu gadījumos nereti mēdz izrakstīt arī prettrauksmes līdzekli alprazolāmu, kas mazina iekšēju nemieru, palīdzot atslābināties, un tad ir vieglāk iemigt, taču pie šī medikamenta ļoti strauji veidojas pieradums. 2023. gadā tika publicētas Eiropas starptautiskās bezmiega ārstēšanas vadlīnijas, un viena no autorēm ir mana kolēģe, medicīnas zinātņu doktore, ārste psihiatre, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Natālija Bērziņa.
Šajās vadlīnijās alprazolāms nav rekomendēts bezmiega ārstēšanai.
Ja ir nemierīgo kāju sindroms, bet dzelzs rezerves ir normas robežās, ārsts var izrakstīt pretepilepsijas līdzekli gabapentīnu, ko lieto arī neiropātisku sāpju gadījumos (tirpšana, dedzināšana) un pie garastāvokļa traucējumiem.
Pret bezmiegu mēdz izrakstīt arī antipsihotiskos medikamentus, piemēram, hlorprotiksēnu un kvetiapīnu. Mana pieredze liecina, ka šīs zāles pacienti slikti panes, sevišķi kvetiapīnu. Viņi stāsta par vates sajūtu galvā nākamajā dienā, par miegainību, turklāt šis medikaments var pastiprināt nemierīgo kāju sindroma izpausmes. Eiropas starptautiskajās bezmiega ārstēšanas vadlīnijās antipsihotiķi, tajā skaitā arī levomepromazīns, melperons un olanzapīns, netiek rekomendēti bezmiega ārstēšanai.
Miega problēmas bieži novēro arī garastāvokļa traucējumu gadījumā, piemēram, pie depresijas.
Šādā situācijā kopā ar psihoterapiju var palīdzēt antidepresantu grupas medikamenti. To klāsts ir ārkārtīgi plašs. Ir antidepresanti ar nomierinošu iedarbību, piemēram, trazodons, mirtazapīns, agomelatīns, ko var nozīmēt mazās devās. Pieradums pie šiem medikamentiem neveidojas, un, salīdzinot ar benzodiazepīnu receptoru agonistiem, šī ir daudz labāka izvēle.
Daudz dažādu pētījumu ir par miega hormonu melatonīnu. Bezmiega ārstēšanas vadlīnijās ir minēts, ka melatonīns cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma var būt efektīvs, bet rekomendētais lietošanas ilgums nepārsniedz trīs mēnešus. Jāsaprot, ka melatonīns nosaka diennakts laiku, kad jutīsimies miegaini, bet pats par sevi tas iemigšanu neveicina.
Ja cilvēkam ir iekšējs stress un nemiers vieglā formā, nereti viņš lemj par labu bezrecepšu medikamentiem, kas satur augus, piemēram, baldriānu, melisu, pasifloru, lavandu, lai gan pētījumi to efektivitāti neapliecina.
Arī augu preparātus nav ieteicams lietot ilgstoši, bet gan 2–3 mēnešus kursa veidā.
Var pamēģināt lietot magnija preparātus, jo magnijs ir būtisks normālai nervu sistēmas un muskuļu darbībai. Vislabāk uzsūcas magnija bisglicināts un magnija L-treonāts. Arī šos preparātus lieto kursa veidā, un būtiski ir nepārsniegt ražotāja rekomendēto devu un režīmu. Normalizējoties nervu sistēmas darbībai, var uzlaboties arī miegs.
