Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Psihiatre un psihoterapeite Sandra Pūce norāda: «Decembris ir mēnesis, kurā vienlaikus savienojas nogurums, sociālās gaidas, nostalģija, perfekcionisms un ikdienas spriedze. Ja sieviete jau visu gadu ir dzīvojusi milzīgā pārslodzē, tad gada nogale var kļūt par brīdi, kad viņas nervu sistēma vienkārši pasaka – pietiek!»
Kāpēc gada nogale ir tik emocionāli intensīva?
Pirmkārt, svētki aktivizē nostalģiju un zaudējuma apzināšanos. Pat tad, ja ikdienā par to īpaši nedomājam, svētku tradīcijas atgādina par cilvēkiem, kas nav klāt, par agrākiem laikiem, kas neatgriezīsies. Sievietēm, kuras bieži ir ģimenes emocionālais centrs, šī pieredze var būt īpaši sāpīga.
Otrkārt, decembrī kulmināciju sasniedz nogurums un izsīkums. Sievietes bieži vien balansē starp darbu, mājas lietām, bērniem, viņu pulciņiem, emocionālo atbalstu ģimenei un neredzamo mentālo darbu — sarakstiem, plāniem, detaļām. Gada nogalē šai slodzei pievienojas papildu pienākumi, un organisms, kurš ir jau tā ir strādājis pāri spēkiem, vairs nespēj noturēt līdzsvaru.
Treškārt, sabiedrība šobrīd ir nonākusi līdz tam, ka svētki ir ideālās dzīves izstāde.
Perfektie sociālo tīklu attēli, reklāmu estētika un tradicionālās gaidas ap sievietes lomu svētkos rada perfekcionisma slazdu.
Sievietei neraksturīgi reti ir atļauts vienkārši būt, jo pēc nerakstītajiem sabiedrības noteikumiem tieši viņa ir tā, kurai jāorganizē, jārada noskaņa, jāizdekorē māja, jāparūpējas par dāvanām, jāuzrauga ēdiens, jāvada sarunas un jāpiedomā pie emocionālās temperatūras ģimenē.
Ceturtkārt, ziemas sezona bioloģiski ietekmē pašsajūtu – ir mazāk gaismas, mazāk kustību, tumsa un aukstums tiešā veidā ietekmē serotonīnu un miegu, padarot ķermeni jutīgāku pret stresu.
Kuras sievietes ir īpaši ievainojamas svētkos?
Ir vairākas grupas, kurām svētku emocionālais slogs var būt īpaši smags.
Vientuļās sievietes. Vientulība pati par sevi nav nekas īpašs, taču svētku laikā tā kļūst īpaši skaudra, jo tiek salīdzināta ar ideālu, kas bieži vien ir mākslīgi radīts – visa ģimene pie galda, siltums, sarunas, kopības sajūta. Sabiedrības vēstījums, ka svētki ir domāti tieši kopābūšanai, liek vientuļai sievietei savu ikdienas realitāti uztvert daudz sāpīgāk. Ja citos mēnešos vientulība ir neitrāla vai pat izvēlēta, decembrī tā var kļūt par emocionālu spoguli, kas atgādina par nepiepildītām attiecībām, zaudējumiem vai dzīves scenārijiem, kas nav īstenojušies. Turklāt svētku vakari ir arī laiks, kad apkārtējie neapzināti var radīt vēl lielāku spiedienu – ar jautājumiem par attiecībām, laulībām, bērniem. Tāpēc vientuļās sievietes bieži ir emocionāli ievainojamākās, jo svētku simbolika tieši skar to, kas dzīvē šobrīd trūkst.
Jaunās māmiņas. Jaunās māmiņas gada nogalē nereti saskaras ar vienu no sarežģītākajām emocionālās slodzes kombinācijām. Pēcdzemdību periods fizioloģiski ietekmē hormonu līmeni, emocionālo stabilitāti un miega ritmu. Tam pievienojas milzīga atbildība par jaundzimušo, nemitīga modrība un nereti arī atbalsta trūkums vai nepietiekamība. Sabiedrības idealizētais priekšstats par svētkiem ar bērniem – mierīgiem vakariem, sirsnīgiem brīžiem un kopīgu prieku – ne vienmēr atbilst realitātei, un tas jaunajai māmiņai var likt justies kā nepietiekamai. Daudzas sievietes šajā laikā piedzīvo pēcdzemdību depresijas vai trauksmes simptomus, kas saasinās noguruma un sabiedrības gaidu dēļ. Vēl jo vairāk – māmiņas bieži jūtas vainīgas par to, ka viņām neizdodas būt tik priecīgām un spēcīgām, cik viņas pašas no sevis sagaida. Svētku drudzis tikai pastiprina iekšējo spriedzi, padarot šo periodu psiholoģiski grūtāku nekā jebkuru citu gadalaiku.
Sievietes ar hroniskām slimībām. Sievietes, kuras dzīvo ar hroniskām fiziskām vai psihiskām saslimšanām, svētku laikā bieži izjūt papildu spiedienu – gan fizisku, gan emocionālu. Slimība pati par sevi jau prasa ievērojamu enerģiju un disciplīnu, bet svētku periodā slodze piespiež sevi pārvarēt, turēties, spēt vairāk nekā organismam iespējams. Bieži pasliktinās miegs un palielinās sāpes vai citi simptomi, jo rutīna tiek izjaukta un ķermenis reaģē uz stresu. Turklāt daudzas sievietes izjūt vainas sajūtu par to, ka nevar piedalīties visās tradīcijās, palīdzēt tuviniekiem vai radīt mājās svētku atmosfēru. Tas rada iekšēju konfliktu: ķermenis sūta signālus par nepieciešamību apstāties, bet sociālās gaidas un pienākumi liek turpināt darboties.
Šī pretruna svētku laikā var saasināt trauksmi, depresīvas sajūtas un izjūtu, ka es atpalieku no citiem.
Sievietes, kuras pārdzīvo zaudējumu. Zaudējumi svētku laikā kļūst īpaši jūtami, jo šis periods simbolizē kopābūšanu, ģimeniskumu un tradīciju turpinājumu. Sievietēm, kuras piedzīvojušas šķiršanos, attiecību sabrukumu, bērna aizbraukšanu uz ārzemēm vai tuvinieka nāvi, svētku laiks var pārvērsties par sāpīgu atgādinājumu par to, kas ir mainījies un kas vairs neatgriezīsies. Parādās tukšuma sajūta, emociju mezgli, un pat konkrēta dziesma, ēdiens, vai eglīšu rotājums var izraisīt spēcīgu emocionālu reakciju. Sievietes bieži cenšas būt stipras citu dēļ, nomākt savas sāpes, lai netraucētu svētku atmosfēru. Tas var radīt vēl dziļāku iekšēju izolētību. Svētku simbolika nereti nav gaisma, bet ēna, kurā ienāk gan skumjas, gan maigums, gan piemiņa. Un tieši šīm sievietēm visvairāk vajadzīga iespēja būt godīgām savās sajūtās – raudāt, ja vajag; svinēt klusāk; vai vispār nesvinēt. Zaudējuma laiks nav jāpielāgo svētkiem – svētki drīkst pielāgoties sirdij.
Svētku skumjas vai depresija?
Svētku skumjas ir īslaicīgs emocionāls stāvoklis – tās parasti pāriet, kad mainās vide un rutīna atgriežas. Savukārt depresija ir medicīniska slimība, ko raksturo:
- noturīgs nomākts garastāvoklis vismaz divas nedēļas;
- sāpes,
- bezspēks,
- miega traucējumi,
- intereses un prieka zudums,
- pašpārmetumi un vainas izjūta,
- domas par dzīves bezjēdzību.
Sievietēm depresija bieži izpaužas kā klusā cīņa – ārēji viņas turpina darboties, bet iekšēji jūtas pilnīgi iztukšotas. Ja šāds stāvoklis nepāriet, kļūst smagāks vai traucē ikdienai, noteikti jāmeklē profesionāla palīdzība.
Kā par sevi parūpēties šajā laikā?
Vienkāršojiet svētkus. Nevajag gatavot svētku maltīti no pieciem ēdieniem, ja pietiek ar diviem. Nevajag desmit dāvanas, ja pietiek ar trim. Reizēm mazāk ir vairāk.
Izveidojiet sarakstu ar trīs ailītēm: obligāti — vēlams — ja būs spēks. Tas palīdzēs atdalīt to, kas ir jāizdara, no tā, kas ir tikai skaists papildinājums.
Atļaujiet sev pateikt nē. Es šogad nepievienošos. Man vajag mierīgākus svētkus. Šo tēmu labāk nepārrunāt. Šīs frāzes nav skarbas, tās ir savu robežu noteikšana un rūpes pašai par sevi.
Plānojiet atpūtas pauzes. 10 minūtes klusumā, pastaiga, silta vanna, mūzika — tās ir potes pret sabrukumu.
Samaziniet sociālo tīklu lietošanu. Tieši decembris ir brīdis, kad mēs visvairāk salīdzinām savu dzīvi ar citu izrādīto ideālismu.
Atcerieties par miegu un kustībām.
Parunājiet ar uzticamu cilvēku. Pat viena saruna var atvieglot sajūtu, ka slogs nav jānes vienai.
Pats svarīgākais — jums nav jābūt perfektai.
Mums, sievietēm, bieži dzīves laikā nemanāmi iemāca, ka tieši mēs esam tās, kurām kopā jāsatur viss: mājas siltums, ģimenes tradīcijas, skaistā atmosfēra, pat citu cilvēku emocijas. It kā svētki varētu notikt tikai tad, ja mēs visu novedam līdz perfekcijai. Bet patiesība ir pavisam citāda: svētki nav eksāmens, un jums nav jāiztur kārtējā pārbaude. Nav jāceļas naktī cept pēdējās piparkūkas, nav jāvilto smaids, ja sirdī ir smagums, un nav jāsvin tikai tāpēc, ka kalendārā rakstīts – Ziemassvētki.
Ja jūtat, ka šogad vajag klusākus, mierīgākus, vienkāršākus svētkus, tad tas nav egoisms. Tas ir pieaugšanas spēks. Tā ir drosme izvēlēties sevi, nevis sabiedrības gaidas. Tā ir dāvana jūsu ķermenim, emocionālajai labsajūtai un prātam. Un, iespējams, tie būs tie svētki, kuros pirmo reizi patiešām sajutīsiet mieru.
