Svarīgākie jautājumi un atbildes par koronavīrusu Covid 19

Koronavīruss
Santa.lv
17. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Jautājumi un atbildes par COVID-19 infekcijas uzliesmojumu — svarīgākais, kas jāzina par šo vīrusu.

Kā izplatās COVID-19 infekciju izraisošais koronavīruss?

  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
  • ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot;
  • netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Cik ilgs ir COVID-19 inkubācijas periods? 

Inkubācijas periods ir laika posms starp slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam, kad parādās pirmās klīniskās pazīmes jeb slimības simptomi. Jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas COVID-19 inkubācijas periods tiek lēsts no 2 līdz 14 dienām un visbiežāk saslimšanas simptomi parādās aptuveni 5 dienu laikā. 

Kādas ir slimības pazīmes – temperatūra, klepus, elpas trūkums? Vēl kas? 

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 raksturīgākās slimības pazīmes ir elpceļu slimības pazīmes (paaugstināta temperatūra, klepus, iekaisusi rīkle  un apgrūtināta elpošana). Šīs pazīmes parasti ir vieglas un sākas pakāpeniski. Daži cilvēki inficējas, bet viņiem nerodas nekādas slimības pazīmes. Lielākā daļa cilvēku (apmēram 80%) no slimības atveseļojas bez īpašas ārstēšanas.

Apmēram 1 no katriem 6 cilvēkiem, kuri inficējas COVID-19 slimības gaita ir smaga, kas izpaužas ar smagiem elpošanas traucējumiem, smagu drudzi. Gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kam ir tādas medicīniskas problēmas kā paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi vai diabēts, ir lielāka iespēja saslimt smagāk. 

Kas ir karantīnas pasākumi?

Karantīnas pasākumi ietver iespējami inficēto cilvēku (eksponēto) norobežošanu no cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti COVID-19 iedarbībai (neeksponētie). Karantīnas pasākumi, ja tos īsteno precīzām eksponētajām grupām un pilnā mērā, var efektīvi ierobežot un palēnināt jaunā vīrusa nonākšanu sabiedrībā. Karantīnas pasākumu īstenošanā pastāv ievērojamas loģistikas, sociālās un komunikācijas problēmas, jo ierobežojumi attiecas uz veseliem cilvēkiem. ECDC eksperti uzskata, ka maz ticams, ka karantīnas pasākumi veselu iedzīvotāju grupām ar neskaidri definētu iedarbību (ekspozīciju), būs efektīva.

Šobrīd labākais veids, kā samazināt infekcijas izplatību, ir aizdomīgo gadījumu ātra identificēšana un testēšana, kā arī ciešu kontaktpersonu noskaidrošana un uzraudzība.

Kas ir “tuvas kontaktpersonas”?

Viedokli par to, vai persona ir vai nav bijusi ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas pacientu, nosaka Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs. Par ciešu kontaktu ar COVID-19 infekcijas pacientu tiek uzskatīts, ja cilvēks atradies 2 metrus vai tuvāk no inficētās personas un kontaktējies ar viņu 15 minūtes vai ilgāk, tomēr atkarībā no situācijas var tikt ņemti vērā arī citi apstākļi, lai lemtu par to, vai persona ir, vai nav bijusi ciešā kontaktā ar inficēto personu.

Vai koronavīruss ir lipīgs arī bezsimptomu inkubācijas periodā?

Ir pierādīts, ka ar COVID-19 inficētais cilvēks ir infekciozs brīdī, kad viņam parādās gripai līdzīgi simptomi. Bet joprojām nav izdevies ar pierādījumiem pamatot vai noliegt to, ka inficētais cilvēks bez simptomiem var vai nevar inficēt citus. Tādēļ cilvēkiem, kuri apmeklējuši COVID-19 skartās teritorijas, rekomendē sekot savam veselības stāvoklim 14 dienas kopš izbraukšanas brīža no šīs teritorijas.

Un vai rodas imunitāte pret šo vīrusu?

Elpceļu infekciju gadījumos, kurus izraisa dažādi sezonālie respiratorie vīrusi, t.sk. dažādi koronavīrusi, imunitāte lielākoties nav noturīga vīrusu daudzveidības un to mainīguma  dēļ.  Informācija par jauno koronavīrusu šobrīd nav pilnīga. Lai novērtētu imunitātes noturīgumu pret šo vīrusu, nepieciešami seroloģiski pētījumi, kas ietver saslimušo pacientu slimības gaitas analīzi un virkni analīžu veikšanu. Šādi pētījumi noteikti tiek veikti, taču šobrīd nav pieejamas publikācijas par imunitātes izveidi un tās noturīgumu pret šo vīrusu.

Kā šīs pazīmes atšķiras no gripas, saaukstēšanās?

Jaunais koronavīruss COVID-19, atšķirībā no sezonālās gripas vīrusiem, ir maz izpētīts. Kā liecina šobrīd pieejamie dati COVID-19 infekcijas un sezonālās gripas pazīmes ir ļoti līdzīgas. Tāpēc COVID-19 infekcijas viena no pazīmēm ir tas – vai cilvēks pēdējo 14 dienu laikā ir bijis valstīs, kas ir noteiktas kā COVID-19 infekcijas skartās teritorijas. Tādēļ, ja cilvēkam ir gripai līdzīgas saslimšanas pazīmes un viņš ir apmeklējis kādu no kā COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām, jāzvana 113. Ja cilvēkam ir gripai līdzīgas slimības pazīmes, bet viņš nav apmeklējis kādu no COVID-19 infekcijas skartajām teritorijām, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāvienojas par ārstēšanos mājās.

Kā izvairīties no saslimšanas ar COVID-19?

COVID-19 profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām: bieži mazgājiet  rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot, izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt rokas.

Vai sejas maskas pasargā no COVID-19 infekcijas?

Veseliem iedzīvotājiem nav nepieciešams izmantot sejas maskas, tās nepasargā no iespējamā inficēšanās riska. Masku lietošana var palīdzēt mazināt vīrusa izplatīšanu tiem cilvēkiem, kuri jau ir slimi – klepo, šķauda utml. –, un kuriem jāpārvietojas sabiedriskās vietās. Ja nav pieejama sejas maska, seju var aizsegt ar šalli vai lakatu.

Vai mājdzīvnieki var izplatīt jauno koronavīrusu (COVID-19)?

Šobrīd nav pierādījumu, ka mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi varētu būt inficēti ar COVID-19. Tomēr ir svarīgi pēc katra kontakta ar mājdzīvnieku mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni. Tā ir ikdienas piesardzība, kas pasargā no vairākām infekcijām, ko pārnēsā dzīvnieki.

Vai ir droši saņemt sūtījumus no Ķīnas?

Jaunais koronavīruss apkārtējā vidē nav ilgi dzīvotspējīgs (līdz dažām dienām). Pasaules Veselības organizācija un ECDC nav noteikušas tirdzniecības ierobežojumus ar Ķīnu.

Kādi ir simptomi un ārstēšanas iespējas?

Saskaņā ar pašreizējām zināšanām COVID-19 slimības klīniskās pazīmes un simptomi ietver drudzi, klepu un apgrūtinātu elpošanu ar pneimonijas radioloģiskajām atradnēm. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība, tostarp smaga pneimonija, akūts respiratorā distresa sindroms, sepse un septisks šoks.

Šai slimībai nav īpašas ārstēšanas, tāpēc klīniskā pieeja ir simptomātiska, pamatojoties uz pacienta klīnisko stāvokli. Turklāt ļoti efektīva var būt uzturošā aprūpe (piemēram, uzturošā terapija un uzraudzība – skābekļa terapija, šķidruma vadīšana, pretvīrusu līdzekļi) inficētām personām.

Kas būtu jāuzskata par aizdomīgu gadījumu, kuram nepieciešama laboratoriska pārbaude?

Pacienti ar akūtu elpceļu infekciju (pēkšņs slimības sākums un vismaz viens no šādiem simptomiem: klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums, paaugstināta temperatūra).

un

14 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās atbilst vismaz vienam no šādiem epidemioloģiskajiem kritērijiem:

Bija ciešā saskarē ar COVID-19 pacientu (veselības aprūpes iestādē, darba vietā, ceļojuma laikā, dzīves vietā)

vai

Ir bijuši ceļojumi uz skartajām teritorijām, kurās notiek pastāvīga COVID-19 izplatīšanās;

vai

Strādāja vai apmeklēja veselības aprūpes iestādi, kur ārstē pacientus ar COVID-19 infekcijām.

Informācija no spkc.gov.lv.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs