Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Ceļš uz veselīgu dzīvesveidu
«Nevaru teikt, ka man bija tāds viens klikšķis, kad sapratu – vajadzētu dzīvot veselīgāk. Tas ir pakāpenisks process, un es joprojām esmu ceļā uz to. Kad esi jaunības maksimālismā, tev šķiet, ka vari tikai bliezt un bliezt,
bet vienā brīdī sajūti signālus, ka tā tomēr nevari mūžīgi turpināt.
Manā gadījumā signāls bija tas, ka, reizi pusgadā aizejot ar draugiem uzspēlēt futbolu, vairs nespēju tā paskriet kā pirms gadiem pieciem. Veselīgāks dzīvesveids ir pārmaiņas tavā domāšanā, un šajā ziņā man vēl ir, kur augt, joprojām esmu progresā. Galvenais ir laba pašsajūta, nevis tas, cik kilogramu zaudēts. Uz svariem kāpis neesmu, bet jūtos labi un redzu arī vizuālas pārmaiņas.»
Mājās gatavots ēdiens
«Ikdienā neesmu atteicies no kādiem konkrētiem produktiem, mans galvenais princips ir mērenība it visā. Apzināti nekādu diētu neesmu ievērojis, cenšos ieklausīties tajā, ko saka mans ķermenis. Ja ēdu mājās gatavotu ēdienu, tad zinu, kas man ir uz šķīvja,
bet pēdējā laikā ar to mazliet grēkoju, jo ir ļoti dinamiska ikdiena, un diezgan bieži sanāk arī ēst ārpus mājām.
Man pašam ļoti patīk gatavot, it īpaši dažādas pastas – gan ar klasisko Boloņas mērci, gan pasta Carbonara, reizēm improvizēju. Nesen biju arī meistardarbnīcā, kur iemācījos gatavot pastu, – tas tiešām nav sarežģīti, jo sastāvā ir tikai milti, ola un ūdens, plus mīlestība un roku veiklība! Man ļoti patīk Itālijas virtuve, viņu pieeja ēdienam – receptes ir vienkāršas, parasti nav vairāk par trim, četrām sastāvdaļām, ir daudz dabisku produktu.
Itāļiem cieņā ir laba olīveļļa – tā vispār ir kā šķidrais zelts!
Esmu mēģinājis sviesta vietā uz maizes likt extra virgin olīveļļu – garšo tīri labi!»
16 stundas neēst
«Pastāv dažādi pārtrauktās gavēšanas jeb intervālās ēšanas varianti, bet vispopulārākais no tiem ir 8 pret 16, kad 16 stundas no ēšanas atturies. Tas manā gadījumā nav nekas radikāls, jo vienā brīdī vienkārši piefiksēju – netīšām ir tā sanācis, ka padsmit stundas diennaktī neēdu, un šādi jūtos daudz labāk.
Protams, ja ir koncerti, sanāk arī atkāpes no režīma.
Mans ēšanas grafiks brīžiem ir neregulārs, brokastis varu ēst gan deviņos no rīta, gan vienpadsmitos, bet reizēm pirmo reizi ēdu tikai pusdienlaikā. Man nav tāds stingri uzlikts rāmis šajā ziņā. Taču tas man palīdz izvairīties no ēšanas vēlu vakaros, kas būtībā ir pats svarīgākais.»
Rīta stundai zelts mutē
«Jau ilgāku laiku cenšos piedomāt pie tā, ka rītu sāku ar glāzi ūdens. Esmu kļuvis agrāks putniņš, jo no rīta dēlu vedu uz bērnudārzu. Agrāk varēju gulēt līdz pat vienpadsmitiem, bet nu esmu ļoti priecīgs, ka tagad mana diena sākas agrāk – tiešām rīta stundai zelts mutē!
Tas ir produktīvs laiks, ko būtu žēl nogulēt.
Pēc tam, kad dēlu aizvedu uz dārziņu, iedzeru krūzi kafijas un dodos darba gaitās, kur nu mani katra diena aizved. Par ūdens dzeršanu dienas laikā arī piedomāju, bet ar mērtrauku apkārt nestaigāju – dzeru tik daudz, cik mans organisms prasa.»
Manējais ir futbols
«Jau kopš bērnības ar lielu prieku spēlēju futbolu, lai gan nekad neesmu futbolā trenējies. Man ar jaunākajiem brāļiem bija tāds mazā formāta futbols – es spēlēju pret viņiem, sitām bumbu pagalmā. Un vienmēr, kur vien ir bijusi iespēja, esmu centies piedalīties jebkurā futbola spēlē. Ik pa brīdim esmu paflirtējis arī ar citiem sporta veidiem,
bet futbols manā dzīvē ir diezgan stabili un regulāri – tā ir mana aizraušanās un vaļasprieks.
Mēs esam draugu kompānija, kas vienreiz nedēļā ļoti azartiski spēlē futbolu. Foršais ir tas, ka, spēlējot futbolu, tu vari noskriet lielus attālumus, to nejūtot, jo ir ieslēdzies azarts, domās pilnībā esi spēlē un vari uz stundu, pusotru no visa pārējā atslēgties. Tā jau man kļuvusi par nepieciešamību – futbola spēlēšana man sagādā prieku un baudu.
Uznāk arī brīži, kad man ir vairāk motivācijas, un tad vakaros paskrienu – man ir tāds aplītis, kādi septiņi, astoņi kilometri caur Āgenskalnu, caur centru…
Bet nekāds maratonists neesmu!
Esmu arī sapratis, ka dzīve ir kustība – ne tikai fiziskā, bet arī garīgā ziņā. Un – kur ir kustība, tur ir dzīvība!»
