Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vecāki dažkārt uztraucas par sava mazā apaļo vēderiņu un atsevišķos gadījumos šis satraukums var būt pamatots. Lai gan apaļīgs, nedaudz uz āru izvirzīts vēders ir raksturīga pirmsskolas vecuma bērnu uzbūves īpatnība, tomēr iespējams arī, ka puncis tiešām sāk uzkundzēties mazajam augumiņam, izmainot tā proporcijas, smaguma centra novietojumu un līdz ar to arī bērna kustības un stāju. Turklāt, pārlieku izvirzīts vēders gan bērniem, gan pieaugušajiem parasti kombinējas ar spēcīgi ieliektu, saīsinātu muguras lejasdaļu, tādēļ tas nav tikai vizuāls defekts, bet iespaido arī mugurkaula veselību, agrāk vai vēlāk izsaucot muguras sāpes.
Kā savaldīt apaļo punci? Tas jājautā speciālistam- bērnu ortopēdam vai rehabilitologam, katrā atsevišķā gadījumā meklējot problēmas cēloni un līdz ar to arī atbilstošāko darbošanās veidu. Iespējams, ka vienam bērnam vainīgi būs vājie vēdera muskulīši, kas nespēj noturēt punci tam paredzētajā vietā, un tas arvien vairāk izvirzās uz āru, velkot līdzi arī mugurkaula lejasdaļu, bet citam – padziļināts mugurkaula jostasvietas ieliekums, kas izstūmis vēderu no tam paredzētās vietas.
Jebkurā gadījumā bērnam ar “punča problēmām” ir lietderīgi nostiprināt savu ķermeni, izvēloties vingrinājumus, kas
Citi lasa
- samazina liekumu jostasvietā;
- stiprina vēdera un arī dibena muskuļus;
- palielina kustīgumu gūžas locītavās;
- stiprina kājas un pēdas.
VINGRINĀJUMI
1. Bērns stāv taisni un pārmaiņus piepūš un ievelk vēderu ( balona piepūšana un izpūšana ).
2. Bērns stāv taisni un ar paceltām rociņām stiepjas uz augšu, ievelkot vēderu un izstiepjot mugurkaulu.
3. “Milzu soļi” – bērns iet ar iespējami lieliem izklupiena soļiem (ar mammu vai tēti var skaitīt ar cik soļiem var noiet kādu attālumu ).
4. Bērns stāv taisni un pārmaiņus ceļ augšā taisnu vai ceļgalā saliektu kāju, saplaukšķinot rokas zem tās ( vingrinājumu var pildīt pie mūzikas ).
5. “Mazā zaķīša lēcieni” – bērns notupstas ar kopā saliktām kājām un lec uz priekšu, pārmaiņus atraujot no grīdas rokas, tad kājas ( var pildīt arī uz vingrošanas sola ).
6. “Gliemezītis” – bērns sēž atbalstījies uz celīšiem un plaukstām un atceļot ceļgalus no grīdas ar roku palīdzību virza sevi uz priekšu.
7. Bērns guļ uz grīdas uz muguriņas, ceļgali pievilkti pie vēdera, tad izstiepj kājas taisni augšā, atliec pēdas un notur, cik ilgi iespējams ( jāraugās, lai pleci nav atrauti no grīdas, bērns var atvieglot uzdevumu, paliekot plaukstas zem gurniem ).
8. Bērns tur bumbu rokās savas sejas augstumā ( ne aiz galvas ), un, ar spēku met pret grīdu ( var sacensties ar mammu vai tēti – kuram bumba pēc atsitiena uzlidos augstāk ).
9. “Mērkaķīša lēcieni” – Bērns lec uz priekšu , ar rokām balstoties pret solu vai baļķi, ar kājām pret zemi.
10. “Kaķa kūkumi” – bērns balstās uz ceļgaliem un plaukstām, noapaļo muguroņu, paskatās uz savu vēderu un saka “ņau”. Ja atrauj ceļgalus no grīdas, ir lielie kaķa kūkumi.
