Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
No kā rodas mirdzaritmija?
- Tas ir daudzu dažādu iemeslu komplekss. Pirmais – novecošana. Jo vecāki kļūstam, jo risks attīstīsies mirdzaritmijai ir lielāks. Tātad cilvēks dzīvo, cik vien veselīgi iespējams, un tik un tā var būt mirdzaritmija?Jā, mēs neesam simtprocentīgi pasargāti ne no kā.
- Nākamais iemesls – vīriešu dzimums. Sava mozīme arī ģenētikai. Šīs lietas – novecošanu, gēnus, dzimumu, kā arī etnisko izcelsmi – mēs nevaram ietekmēt.
Jā, pēc izplatības mirdzaritmija visvairāk sastopama Ziemeļamerikas valstīs, Ziemeļeiropā, Apvienotajā Karalistē, kā arī vecajā Eiropā.
Domāju, ka tas ir saistīts ar augsto dzīves līmeni un tā radītajām mūsdienu modernajām slimībām – arteriālo hipertensiju, cukura diabētu, aptaukošanās –, kas izplatības ziņā jau dēvējamas par pandēmiju.
Proti, mirdzaritmija viena pati kā atsevišķa vientuļa kaite ir reti sastopama, biežāk tā izpaužas kā citu slimību sekas.
Sirds vainagartēriju slimības, dažādas kardiomiopātijas, sirds vārstuļu patoloģijas, sirds mazspēja var būt mirdzaritmijas sekas, bet – sirds mazspēja var arī veicināt mirdzaritmijas attīstību.
- Tāpat mirdzaritmijas iemesls nereti ir it kā ar sirdi nesaistītas problēmas: HOPS jeb hroniski obstruktīva plaušu slimība, miega apnoja, hroniska nieru mazspēja, cukura diabēts, smēķēšana, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids un pārāk intensīva fiziskā aktivitāte. Tātad sportistiem arī var attīstīties mirdzaritmija!
To izraisa arī alkohola pārmērīga lietošana, vīrusinfekcijas, vairogdziedzera patoloģijas.
Un, jo vairāk šo riska faktoru, jo lielāka iespēja attīstīties mirdzaritmijai.
Kā diagnosticē mirdzaritmiju?
Kardiogramma uzrāda sirdsdarbību ļoti īsu brīdi, arī Holtera izmeklējums ilgst tikai 48 stundas, bet varbūt mirdzaritmijas epizode notiek nākamajā vai aiznākamajā dienā… Kā tad mirdzaritmiju uzķert? Vai, piemēram, ja tā ir tikai dažas reizes gadā, kā lai piefiksē?
Jā, ir situācijas, ko joprojām nevaram paredzēt.
Taču ir iespējas EKG pierakstu veikt ilgāk – eksistē tā dēvētie EKG plāksteri, ko uzlīmē uz ādas, un tie kardiogrammu pieraksta 7–14 diennaktis. Ir zem ādas implantējamas monitorējošas iekārtas – pēc izskata atgādina zibatmiņu –, kuras veic sirdsdarbības pierakstu pusgada laikā.
Protams, katrai implantējamai iekārtai jāizvērtē indikācijas un kontrindikācijas – tas paliek ārsta kompetencē.
Nepietiek ar pacienta «es gribu».
Turklāt mūsu digitalizācijas ikdienā strauji ienākušas dažādas modernās viedās iekārtas. Mums ir gudrie pulksteņi jeb smartwatch, viedtālruņi, kurus izmantojot varam konstatēt paātrinātu un aritmisku sirdsdarbību. Ir pat pieejamas speciālas EKG lietotnes. Šis arī ir papildu veids, kā varam diagnosticēt aritmiju.
Jauno tehnoloģiju ienākšana ikdienas praksē ne vienmēr nes tikai labu, ir arī negatīvas lietas,
piemēram, pacientam var rasties trauksme, EKG analīzes kļūdas var radīt hiperdiagnostiku un hiperārstēšanu, kā arī daudzu nevajadzīgu papildu izmeklējumu veikšanu.
