Visbiežāk vainīgi prili
Viens no galvenajiem medikamentiem, ar ko samazina augstu asinsspiedienu, ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori. Tautā tos sauc par priliem, jo zāļu nosaukums parasti beidzas ar prils. Angiotensīnu konvertējošais enzīms atrodas plaušās un ir renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas svarīga sastāvdaļa.
Pirmajā mirklī šīs hormonu sistēmas darbība tev var šķist tikpat sarežģīta kā pats tās nosaukums…
Šī hormonu sistēma regulē asinsspiedienu. Ja, piemēram, asinsspiediens nokrītas par zemu, nieres izstrādā hormonu renīnu, kas veicina angiotensīna I veidošanos aknās. Angiotensīns I plaušās pārveidojas par angiotensīnu II – to pārvērš angiotensīnu konvertējošais enzīms. Angiotensīns II stimulē hormona aldosterona ražošanu virsnierēs, un tas paaugstina asinsspiedienu. Angiotensīnu konvertējošā enzīma ihibitori iejaucas šīs sistēmas darbībā un kavē angiotensīna I pārvēršanu par angiotensīnu II, taču enzīmam ir arī citas funkcijas – tas noārda hormonam līdzīgu vielu bradikinīnu un P vielu, kuras arī atrodas plaušās.
Zāļu iedarbības dēļ tas nenotiek, un šis mehānisms tad arī nosaka, kāpēc rodas kairinošais klepus.
To pat mēdz saukt par prilu klepu. Citām asinsspiediena zālēm nav novērota šāda blakne, tāpēc, ja klepus rodas, prilus parasti aizvieto ar kādas citas grupas medikamentiem.
Varētu jautāt, kāpēc angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus ārsti vispār izraksta, ja tie izraisa kairinošu klepu? To dara tāpēc, ka tas ir standarta medikaments asinsspiediena ārstēšanā, turklāt ļoti labas zāles – tās var izmantot ne tikai hipertensijas terapijā, bet arī sirds mazspējas ārstēšanā, tās uzlabo endotēlija jeb asinsvadu iekšējā slānīša funkcijas, asinsvadu sieniņu stāvokli, nieru darbību – šiem medikamentiem ir ļoti daudz pozitīvu efektu. Turklāt tie ir visvairāk pētītie arteriālās hipertensijas ārstēšanas medikamenti.
Un klepus jau arī nerodas visiem.
Jāatrod piemērots līdzeklis
Lielākoties asinsspiediena zāļu ierosināts klepus nav postošs, tas nerada kādus plaušu vai augšējo elpceļu bojājumus, un, nomainot zāles pret citām, klepus parasti pāriet bez sekām. Taču turpināt lietot prilu un censties klepu nomākt ar citiem līdzekļiem arī nevajag, ja vien zāles, kas to izraisa, nav tik nozīmīgas, ka labāk būtu paciest blaknes nekā ielaist slimību.
Parasti gan vienmēr iespējams atrast citu medikamentu,
piemēram, prilu vietā lietot angiotensīna 2 receptoru blokatorus jeb sartānus, kas iedarbojas uz to pašu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu.
Dažreiz ārstēšanu uzreiz sāk ar sartāniem – kardiologi tās uzskata par līdzvērtīgām zālēm angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, un ir pētījumi, kas to apliecina, vienīgi sartāni nav tik plaši pētīti. Alternatīva var būt arī tiazīdu diurētiķi, kalcija antagonisti jeb kalcija kanālu blokatori, alfa blokatori. Ja ir jāsamazina sirdsdarbības frekvence jeb jāpalēnina pulss, var izmantot bēta blokatorus.
Taču cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu pulss ne vienmēr ir paātrināts.
Biežāk ātra sirdsdarbība ir tad, ja asinsspiediens paaugstinājies neveselīga dzīvesveida un mazkustības dēļ. Ģenētiski noteikta augsta asinsspiediena gadījumā pulss var būt normāls, un tad tā papildu samazināšana ar bēta blokatoriem nebūs vēlama.
Ai, nelietošu neko!
Arī tad, ja asinsspiediena zāļu lietošana ir izraisījusi klepu, ir ļoti svarīgi turpināt ārstēšanu. Bieži mūsu reakcija uz zāļu nevēlamiem efektiem ir atteikšanās no medikamentiem vispār. Tā nav pareiza pieeja. Iespējams, nav bijusi veiksmīga komunikācija ar ārstu, taču
ir svarīgi saprast, ko nozīmē slimība, kuras dēļ jālieto zāles, un kādas var būt sekas, ja slimību nekontrolē.
Arteriālā hipertensija rada ļoti daudz risku – tiek bojāti asinsvadi, pastāv infarkta risks, palielināts insulta risks, sirds mazspējas risks, augstais asinsspiediens pasliktina redzi, izpleš aortu, un tā var plīst. Būtībā arteriāla hipertensija, ja to neārstē, ilgtermiņā ir nāvējoša slimība. Asinsspiediens ir jāsamazina, un to var efektīvi izdarīt, bet ir jāpieņem, ka ikvienam medikamentam var būt kāda nevēlama blakusiedarbība. Par to nevajag raizēties – ja blakne izpaužas, medikamentu var nomainīt.
Un tas nav nekas neparasts, ja uzreiz neizdodas atrast piemērotākās zāles, jo katram ir individuāla zāļu panesība.
Vēl jo vairāk nevajag vienkārši pārtraukt lietot zāles, ja asinsspiediens bijis ļoti augsts – sistoliskais spiediens (augšējais rādītājs) augstāks par 180 mmHg. Nedzerot zāles, īpaši, ja medikaments bijis nozīmēts lielākajā devā un tā bijusi trīskārša terapija, kad vienā tabletē apvienotas trīs aktīvās vielas, nesaņemsi nevis vienas zāles, kuras izraisa klepu, bet trīs, no kurām divām šādas blaknes nemaz nav.
Tas var radīt lielu atsitiena efektu un krīzi,
vieglākajā gadījumā izraisot galvassāpes vai deguna asiņošanu, bet arī tādas nopietnas problēmas kā plaušu tūsku, redzes traucējumus un neiroloģiskas problēmas.
Dzīvesveids svarīgs, bet bez zālēm neiztikt
Ja mēs spētu apņemties ievērot veselīgu dzīvesveidu un vismaz 3–6 mēnešus šo apņemšanos pildītu, un pēc šiem 3–6 mēnešiem, nevis pēc 3–6 gadiem, atrādītos ārstam, un ja tad izrādītos, ka mūsu labie centieni nav samazinājuši asinsspiedienu, tad ārsts nozīmētu medikamentus.
Taču skarbā patiesība ir tāda, ka ir maz cilvēku, kuri spēj ievērot veselīgu dzīvesveidu.
Mums ir līdzestības traucējumi, skrejoša ikdiena, un, lai mēs gadiem nestaigātu ar paaugstinātu asinsspiedienu, ārstiem nākas izrakstīt medikamentus uzreiz. Turklāt mūsdienu dzīvesveids atšķiras no tā, kādam ir piemērots cilvēka organisms, – pirmatnēji tas ir bijis radīts nesalīdzināmi lielākai fiziskajai slodzei un pilnībā citādam stresam. Taču mēs nedzīvosim mežā un neskriesim pakaļ briedim ar nazi, un mūsu vienīgos satraukumus nerada bailes no nāves briesmām vai nespējas iegūt pārtiku.
Mēs jūtam stresu darba dēļ, naudas dēļ, attiecību dēļ, slikti guļam, vēlu sēžam pie televizora, ēdam pusfabrikātus un pārstrādātu pārtiku,
lietojam pārāk daudz sāls un ļoti maz kustamies – tas viss sekmē asinsspiediena paaugstināšanos. Bez zālēm, visdrīzāk, tomēr neiztiksim.
Ja klepu izraisījis kombinētais līdzeklis…
Visbiežāk ārsts asinsspiediena samazināšanai nozīmē terapiju ar vismaz divu vai trīs medikamentu kombināciju. Pētījumi liecina, ka kombinētie preparāti ļauj vislabāk kontrolēt asinsspiedienu – trīs zāles vienā tabletē palīdz pat 80 procentiem pacientu. Kombinētajiem līdzekļiem ir vairākas priekšrocības –
tos ne tikai ērtāk lietot, jo ir jāiedzer tikai viena tablete, bet var arī izmantot medikamentu mazākā devā, kas būtiski samazina nevēlamo blakņu rašanās iespēju.
Ja klepus tomēr parādījies, arī kombinēto medikamentu var aizvietot ar citu līdzvērtīgu – tas nenozīmē, ka turpmāk tev būs jālieto sauja tablešu.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨












































































