Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
19
-
0
-
0
-
0
-
1
-
2
-
0
-
Draudzenei, iespējams, būs bijusi taisnība, jo kakla sāpju un klepus gadījumā pie vainas var būt ne tikai iekaisums bronhos vai plaušās, bet – skābe, kas no kuņģa nokļūst barības vadā un augšējos elpceļos, radot kairinājumu un gļotādas iekaisumu. Par šādu sakarību nereti iedomājamies vien tad, kad ilgstoši nespējam izārstēt klepu un mazināt nepatīkamās sajūtas kaklā – kakla ārstam jeb otorinolaringologam nav izdevies palīdzēt, un speciālistam radušās aizdomas, ka pie vainas varētu būt atvilnis…
Arī man bijuši pacienti, kas ilgstoši mēģina izārstēt kakla sāpes, bet nepalīdz ne tautas metodes, ne medikamenti, un, tikai veicot gastroskopiju jeb tā saucamo kobru, konstatēju, ka cilvēkam ir laringofaringeālā atviļņa jeb gastroezofageālā refluksa slimība. Vienkāršākiem vārdiem sakot – kuņģa skābe nonāk ārpus kuņģa un rada nepatikšanas.
To var sajust kā dedzināšanu pakrūtē, kakla kairinājumu… Lai gan man ir bijuši pacienti, kuriem vienīgā sūdzība tiešām ir tikai klepus no rītiem un nekas cits. Nav ne dedzināšanas sajūtas, ne atraugu, ne nepatīkamas garšas mutē! Tā ka, ja jau mēnesi izmēģini dažādus medikamentus kakla sāpju mazināšanai, bet nekas nepalīdz, vērts aizdomāties par šo ligu.
Starp citu, vienīgā izmeklējumu metode, ar kuras palīdzību var konstatēt atvilni un iespējamos bojājumus barības vada gļotādā, ir gastroskopija.
To var veikt gan privātos medicīnas centros, gan valsts poliklīnikās un kvotu ietvaros.
Kāpēc skābe klejo apkārt? Tam var būt vairāki iemesli:
- Diafragmas trūce – kad diafragma ir palielināta un daļa kuņģa iespiežas krūšu dobumā, trūce veidojas vietā, kur barības vads pāriet kuņģī.
- Slēdzējmuskuļa vājums jeb kardijas mazspēja – šajā situācijā sfinkters jeb slēdzējmuskulis starp kuņģi un barības vadu ir vājš, kārtīgi neslēdzas, un rezultātā skābe no kuņģa nokļūst barības vadā.
Ārpus savas teritorijas izkļuvusi kuņģa skābe kairina ne tikai barības vadu, radot iekaisumu, bet arī mutes dobumu, veicinot faringīta (rīkles gļotādas iekaisuma) un laringīta (balsenes iekaisuma) veidošanos.
Ko darīt?
Bīstamākais šajā situācijā ir tas, ka barības vada gļotādas hroniska iekaisuma gadījumā var veidoties rētaudi un līdz ar to barības vads var kļūt necaurlaidīgs… Tāpat palielinās barības vada vēža rašanās risks, ļaundabīgi veidojumi var attīstīties arī mutes dobumā un kaklā… Tāpēc skābes sliktie darbi ar steigu jāaptur!
Jā, bieži vien pacienti domā, ka dedzināšanas sajūta pāries pati no sevis, vai lieto, piemēram, tautas līdzekli pret dedzināšanu – sodu.
Būtībā tā ir ļoti nepareiza metode un nebūt nav ieteicama, jo, sastopoties ar kuņģa skābi, soda rada gāzes.
Svarīgākais ir novērst skābes izdalīšanos barības vadā, un tas novērsīs arī hroniska iekaisuma veidošanos. Tam paredzēti medikamenti, tā saucamie protonu sūkņu inhibitori, pie kuriem pieder omeprazolu saturoši preparāti. Bet ņem vērā, ka zāles neatrisinās problēmu pavisam, tāpēc tās jālieto visu laiku, jo – pārtraucot dzert zāles, atkal var sākties saasinājums.
Kuņģī un barības vadā var nokļūt arī žults, kas ir nedabisks process, jo tai jāatrodas divpadsmitpirkstu zarnā. Medikamenti, kuri palīdz samazināt skābes daudzumu kuņģī, uz žulti, kas nonākusi kuņģī, diemžēl neiedarbojas.
Iespējama operācija
Ja ir konstatēta diafragmas trūce (protams, arī tad var lietot medikamentus skābes līmeņa samazināšanai kuņģī, bet trūce tādēļ nemazināsies!) un tā sagādā lielu diskomfortu, viena no ārstēšanas iespējām ir veikt antirefluksa operāciju. Daudzi pacienti un arī viņu ģimenes ārsti nemaz nezina, ka pastāv šāda iespēja.
Agrāk šī operācija bija ļoti traumatiska, bet tagad iejaukšanās ir minimāla, jo to veic laparoskopiski – caur maziem caurumiņiem vēdera sienā, izvelkot krūškurvī ieslīdējušo kuņģa daļu atpakaļ vēderā un sašujot diafragmas kājiņas. Lai neļautu kuņģa skābei tikt uz augšu, no kuņģa audiem izveido mākslīgu vārstuli, kas aizslēdz kuņģi.
Operācija ilgst apmēram stundu, un pēc tam vēl divas dienas jāpavada klīnikā. Atkopšanās laiks pēc operācijas ir diezgan ilgs – apmēram mēnesis, kad nedrīkst celt neko smagu, bet pārējās ikdienas lietas gan var darīt.
Refluksa operācija vairāk piemērota gados jauniem cilvēkiem.
Ja dedzinošā sajūta rada milzīgu diskomfortu ikdienas dzīvē, cilvēkam ir izvēle: vai nu visu mūžu lietot skābi mazinošus medikamentus, vai veikt operāciju. Operācija, starp citu, skatoties nākotnē, var būt arī finansiāls ietaupījums.
Vai var pāriet pats no sevis?
Reizēm ir situācijas, kad notiek kādas fizioloģiskas pārmaiņas un vārstulis starp kuņģi un barības vadu sāk pareizi strādāt, un dedzināšana tiešām pāriet pati no sevis. Tiesa, tas iespējams tikai tad, ja ir kardijas mazspēja, bet trūces gadījumā nekas tāds notikt nevar. Arī grūtniecības laikā, kad dzemdē augošā bērniņa dēļ vēdera dobumā ir mazāk vietas, bieži paaugstinās intragastrālais spiediens un rodas atvilnis, bet pēc dzemdībām dedzināšanas sajūta parasti pāriet.
Arī liekais svars ir viens no iemesliem, kāpēc kuņģa skābe mēdz klejot ne tur, kur to gaida, jo vēdera siena tādā situācijā ir smaga, un intragastrālais spiediens – liels.
Atbrīvojoties no liekā svara, situācija var uzlaboties. Bet tajā pašā laikā ir ļoti daudz slaidu cilvēku, kuriem ir ļoti izteikts reflukss – tā ka viss nav tik viennozīmīgi. Arī stresa rezultātā palielinās skābes līmenis kuņģī, un arī smēķēšana to veicina! Tā ka veselīgs dzīvesveids un ikdienas paradumi var atvieglot atviļņa simptomus.
Kur un par cik?
Antirefluksa operācijas veic:
- Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā;
- P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā;
- Latvijas Jūras medicīnas centrā;
- AIWA Clinic.
Operācijas izmaksas, ieskaitot anestēziju un uzturēšanos klīnikā pēc operācijas, ir virs 1000 eiro.
Kas vēl var palīdzēt mazināt kuņģa skābi?
- Nelieto uzturā pārāk treknus, asus, ceptus ēdienus, kofeīnu saturošus produktus, gāzētus dzērienus, citrusaugļus, arī sīpolus, ķiplokus, ēdienus uz tomātu bāzes, alkoholu, it īpaši alu un vīnu, jo tie var veicināt skābes izdalīšanos.
- Ēd regulāri un mazākām porcijām, jo ēdiens neitralizē skābi.
- Nesmēķē! Nikotīns var likt barības vada slēdzējmuskulim jeb sfinkteram atslābt, līdz ar to skābe vieglāk nonāk barības vadā un augšējos elpceļos.
- Ja tev ir liekais svars, ieplāno regulāras fiziskās aktivitātes un diētu, lai svaru samazinātu.
- Uzreiz pēc ēšanas centies neatrasties horizontālā pozā. Gravitācijas spēka ietekmē kuņģa skābe var vieglāk nokļūt barības vadā un augšējos elpceļos, jo guļus stāvoklī vārstulis starp kuņģi un barības vadu ir atvērts. Apgulties vari 2–3 stundas pēc ēšanas. Arī vakariņas ieplāno vismaz 3 stundas pirms miega.
- Vismaz 2 stundas pēc ēšanas nenodarbojies ar lielām fiziskajām aktivitātēm.
- Pacel gultas galvgali uz augšu (pietiks ar 5–7 centimetriem), tas tīri fiziski neļaus skābei nokļūt augstāk par kuņģi.
Uzmanīgi ar pašārstēšanos!
Kā zināms, mūsdienās ļoti daudzi cilvēki ārstējas ar gūgles palīdzību. Uzraksta simptomus, internetā izlasa, kā būtu jāārstējas, un aptiekā iegādājas bezrecepšu medikamentus. Reizēm tas uz laiku uzlabo situāciju, bet tad atkal seko saasinājums. Tādēļ, lūdzu, nenodarbojies ar pašārstēšanos, it īpaši tad, ja simptomi ilgākā laika posmā neizzūd. Ja sūdzības ir regulāras un pastāvīgas, ir jāmeklē iemesls, kāpēc tā notiek!
