Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Degunu var salīdzināt ar labirintu, kurā ir vairāki blakusdobumi. Vislielākie ir augšžokļa dobumi jeb Haimora dobumi. Vēl ir etmoidālo šūnu sakopojumi, kas atrodas deguna augšpusē starp orbītām un deguna dobumu, kā arī pieres un spārnu kaula dobumi. Deguna blakusdobumi palielina deguna gļotādas virsmu un palīdz darīt to, kas degunam jādara, – mitrināt, sasildīt un attīrīt gaisu. Tiem ir arī rezonatora funkcija – deguna blakusdobumi mūsu balsij piešķir īpašu tembru. Kad piemetušās iesnas vai ir deguna blakusdobuma iekaisums, balss izmainās – veidojas nazāla pieskaņa, jo blakusdobumi nav tīri un tik labi vairs nerezonē.
Tieši kas iekaist?
Tā kā deguna gļotāda ir vienota, starp deguna blakusdobumiem nevar novilkt stingru robežu un noteikt, kuri no tiem iekaisuši. Pēc maniem novērojumiem, visbiežāk iekaist etmoidālās šūnas, un tieši tad, kad ir alerģiskas iesnas. Savukārt cilvēki vairāk domā par Haimora dobumu jeb augšžokļa dobumu iekaisumu, jo tam spilgtāk izpaužas simptomi. Tomēr izolēts Haimora dobumu iekaisums sastopams visai reti, parasti līdztekus ir iekaisuši arī citi dobumi. Tad ir apgrūtināta elpošana caur degunu. Pie bakteriāla iekaisuma vienmēr būs gļotaini, strutaini izdalījumi no deguna. Var būt lielākas vai mazākas sāpes un spiediena sajūta vaigos, acīs, zobos, pierē vai pakausī. Parasti spiediena sajūta pastiprinās, noliecoties uz priekšu. Reizēm piere tā sāp, ka pat brilles nevar uzlikt! Ar pirkstu viegli paklauvējot pa pieri, iekaisusī vieta ir ļoti jutīga. Var būt paaugstināta temperatūra, lai gan tā nebūs galvenais rādītājs. Ja aizdegunē ir liela tūska, mēdz būt sajūta, ka aizkritušas ausis. Reizēm ir arī klepus, īpaši bērniem, jo gļotas gar aizdeguni tek kaklā.
Kāpēc iekaist?
Viss sākas ar akūtu respiratoro jeb augšējo elpceļu vīrusu izraisītu infekciju, ko tautā sauc vienkārši par saaukstēšanos. Vīrusam iekļūstot deguna gļotādā, veidojas iekaisums un tūska, pastiprinās sekrēcija, nolobās šūnu epitēlijs. Vietās, kur deguna blakusdobumi savienojas ar deguna dobumu, vienmēr ir sašaurinājums, un, veidojoties tūskai, tas kļūst vēl izteiktāks. Blakusdobumi nobloķējas, un izveidojas slēgta telpa, kurā neiekļūst gaiss. Sakrājies sekrēts veido ideālu vidi mikrobiem, tāpēc nereti pievienojas bakteriāls iekaisums.
Citi lasa
Šis ir tipiskākais scenārijs, taču ne vienmēr tajā iesaistās arī baktērijas. Kad mums ir ļoti stipras iesnas, ja veiktu datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, varētu redzēt, ka gļotāda ir iekaisusi gan degunā, gan deguna blakusdobumos, un tas nozīmē, ka nav pietiekami laba drenāža. Taču, lai attīstītos bakteriāls iekaisums, jābūt pietiekami spēcīgai baktērijai pietiekami lielā koncentrācijā, bet organismam – attiecīgi vājam.
Pārsvarā iesnas pāriet nedēļas laikā, bet citkārt pārvēršas deguna blakusdobumu iekaisumā. Kādam tas noris ļoti strauji un jau dažu dienu laikā pievienojas bakteriāla infekcija; citam – vēlāk, pēc pāris nedēļām. To nosaka gan gļotādas stāvoklis, gan mikrobs, gan organisma lokālā un vispārīgā imunitāte. Visbiežāk un visātrāk deguna blakusdobumu iekaisumā iedzīvojas tie, kuriem ir neārstētas alerģiskas iesnas, jo, tā kā pastāvīgi notiek karš ar alergēniem, tad jau saknē ir bojāta deguna gļotāda un ir lielāka tūska. Otrs biežākais iemesls ir mehānisks bloks degunā, piemēram, šķība deguna starpsiena, kas traucē drenēties deguna blakusdobumiem. Ja to iekaisums atkārtojas 3–4 reizes gadā, katra inficēšanās ar vīrusu vienmēr beidzas ar deguna blakusdobumu iekaisumu un nākas lietot antibiotikas, tad būtu reiz jāsaņemas un jādodas pie operējoša LOR speciālista.
Kā ārsts palīdzēs?
Ja deguna blakusdobumu iekaisumu izraisa šķība deguna starpsiena, to var novērst ar operāciju. Principā deguna starpsiena retajam ir taisna, un operācijas mērķis nav to iztaisnot, kā novelkot ar lineālu. Galvenais ir panākt, lai deguna starpsiena netraucē elpošanai caur degunu un blakusdobumu drenāžai. Dažreiz pacienti sūdzas, ka rentgenā pēc operācijas joprojām redzams izliekums… Taču, ja elpošana ir uzlabojusies, tad viss ir kārtībā!
Kādreiz deguna blakusdobumiem ir arī kaulu izaugumi, kuri tos sašaurina vēl vairāk. Tad jāveic datortomogrāfijas izmeklējums, un, iespējams, dobumus nāksies atvērt ķirurģiskā ceļā. Šo operāciju, kad endoskopa kontrolē paplašina dabīgās atveres, sauc par funkcionālo endoskopisko sinusu ķirurģiju. Jau pats nosaukums liecina, ka operācijas uzdevums ir atjaunot deguna funkciju, lai blakusdobumi savienojumu vietās ar deguna dobuma gļotādu paši spētu attīrīties. Gļotāda gan degunā, gan deguna blakusdobumus ir izklāta ar skropstiņām, kas kustas un pastāvīgi iztīra no deguna gļotas un putekļus. Ja labi un pareizi veic šo operāciju un izveido pietiekami lielu atveri, skropstiņas atkal var darboties. Operācija notiek tikai caur deguna iekšpusi – no ārpuses nav ne griezienu, ne rētu. Parasti pēc tam uzreiz ir vieglāk elpot caur degunu un tajā vairs nejūt spiedienu, kad ir iesnas.
Agrāk ārsts deguna blakusdobumu iekaisuma gadījumā veica punkciju ar adatu, mehāniski izskaloja strutas un ievadīja dobumos antibiotikas. Tas bija nepieciešams, jo antibiotikas nebija tik efektīvas kā mūsdienās un nenonāca deguna blakusdobumos. Mūsdienās pietiek izdzert antibiotiku tablešu kursu un nekāda duršana nav vajadzīga. Tagad šo procedūru veic tikai atsevišķos gadījumos, kad deguna blakusdobumu iekaisuma dēļ radušās kādas komplikācijas.
Un ja ignorē?…
Vīrusu izraisīts deguna blakusdobumu iekaisums var pāriet pats no sevis, bet bakteriāls iekaisums noteikti jāārstē. Citādi mēdz rasties dažādas komplikācijas. Piemēram, meningīts – smadzeņu apvalka iekaisums. Tāpat iespējams taukaudu un saistaudu iekaisums ap aci – orbitocelulīts. Tas ir ļoti bīstami, jo ap aci un plakstiņiem veidojas liela tūska, un var tikt bojāts redzes nervs, atstājot pat paliekošus redzes traucējumus. Par laimi, tā nenotiek bieži. Un vēl – ja deguna blakusdobumu iekaisums kļuvis hronisks, deguna gļotāda ļoti sabiezē, un veidojas polipi, gluži kā vīnogu ķekari, un tas traucē elpot. Šāda blakne ir īpaši raksturīga neārstētām alerģiskām iesnām.
Antibiotikas. JĀ vai NĒ?
*Pie augšējo elpceļu slimībām, ja tās izraisa vīrusi, antibiotikas nav jālieto! Tās jādzer tikai tad, ja pievienojas bakteriāla infekcija, un to noteiks ārsts.
*Par baktēriju iesaisti iekaisumā liecina strutaini biezi, dzeltenzaļi izdalījumi. Slimībai tipiski ir divi viļņi. Sākumā ir saaukstēšanās simptomi, tad seko uzlabojums un pēc tam nāk otrs vilnis, kad augšējo elpceļu veselība pasliktinās – ir aizlikts deguns, parādās strutaini izdalījumi, pastiprinās sāpes pierē un vaigos, kā arī var paaugstināties temperatūra.
*Deguna blakusdobumu iekaisumu var konstatēt pēc simptomiem, kā arī ārstam apskatot degunu un kaklu. Rentgenu deguna blakusdobumiem nav mērķtiecīgi veikt. Ja radīsies aizdomas par nopietnāku iekaisumu vai komplikāciju veidošanos, ārsts nozīmēs datortomogrāfiju – tā būs daudz informatīvāka.
Kā tev rīkoties?
1. Ja ārsts ir izrakstījis antibiotikas, piemēram, penicilīnu, amoksicilīnu, amoksiklāvu, tās lieto 7–10 dienas. Noteiktu apsvērumu dēļ ārsts var izrakstīt arī citas antibiotikas. Lai gan jau pēc 3–4 dienām, kad sāktas lietot pareizās antibiotikas, kļūst labāk, jāizdzer viss kapsulu vai tablešu kurss.
2. Skalo degunu ar izotonisko sālsūdeni, kas aptiekā nopērkams kā jūras ūdens. Tas palīdz arī pirmajās saaukstēšanas dienās. Sālsūdens nedaudz mazina tūsku un palīdz evakuēt izdalījumus no deguna un tā blakusdobumiem. Degunu var skalot vairākas reizes dienā. Galvenais priekšnoteikums – lai šķīdums būtu izotonisks. Proti, tikpat sāļš kā mūsu ķermeņa šķidrums. Un otrs – apjoms. Būtu labi deguna dobuma skalošanai izmantot sāls šķīdumu virs 200 ml vienā piegājienā. Deguna aerosoli nespēj sasniegt deguna blakusdobumus, bet nav arī pierādījumu tam, ka šāda deguna dobuma gļotādas kopšana uzrādītu sliktākus rezultātus, ja runājam par deguna kopējā veselības stāvokļa uzlabošanu.
3. Mitrini gaisu! Pasēdi virtuvē, kur vārās kumelīšu vai kliņģerīšu tēja un paelpo tvaiku, bet neliecoties pāri katliņam, lai neapdedzinātu elpceļus.
4. Elpošanu atvieglos asinsvadus sašaurinoši līdzekļi, piemēram, ksilometazolīnu saturoši pilieni. Taču atceries, ka paplašināti asinsvadi ir kā frontes līnija, kur organisms cīnās ar baktērijām vai vīrusiem, piegādājot imūnsistēmas šūnas un antivielas. Līdz ar to tūska palīdz veseļoties. Turklāt, sašaurinot asinsvadus, tiek pasliktināta gļotādas apgāde ar asinīm. Līdz ar to šie līdzekļi būtu lietojami tikai izņēmuma gadījumā, ja aizliktais deguns naktī ļoti traucē gulēt. Un noteikti tos nevajadzētu pilināt degunā ilgāk par piecām dienām.
5. Gan pie vīrusu, gan bakteriāla iekaisuma var izmantot degunā pūšamos kortikosteroīdus. Pierādīts, ka tiem piemīt iekaisumu mazinoša iedarbība un tie nebojā deguna gļotādu. Vienīgais, ko var iegādāties bez receptes, ir Flixonase. Tomēr, arī lietojot bezrecepšu līdzekli, iesaku konsultēties ar ģimenes ārstu. Turklāt viņš, iespējams, piemeklēs kādu recepšu kortikosteroīdu. Aerosoli savā starpā atšķiras ar dažādām niansēm, tai skaitā ar biopieejamību, kas ir zemāka otrās paaudzes preparātiem, piemēram, mometazona furoātam un flutikazona furoātam.
Kā degunu izšņaukt PAREIZI?
Darot to stipri, puņķus iepūš deguna blakusdobumos. Tāpēc, lai nerastos liels spiediens un turbulence, jācenšas degunu izšņaukt ar maziem viegliem pūtieniem, katru nāsi atsevišķi. Turklāt šņaukšanas laikā turi vaļā pavērtu muti!
Sarkanā karoga simptomi
Pie otorinolaringologa noteikti jādodas, ja:
*no deguna izdalās strutaini zaļi vai dzelteni izdalījumi;
*ir spiediens un sāpes zobos, uz pieres un acīm, kas pastiprinās, noliecoties uz priekšu;
*ir stipras galvassāpes un paaugstināta temperatūra;
*šīm izpausmēm pievienojas acu plakstiņu tūska;
*vai – ir redzes dubultošanās, samazināts redzes asums;
*kreveļošanās no deguna;
*izmainīta oža jeb kakosmija.
Tā nedari!
Daudziem ir paradums deguna blakusdobumus pasildīt ar vārītu kartupeli vai olu. Bet – tā vēl vairāk paplašināsies asinsvadi, pieaugs tūska un līdz ar to savairosies baktērijas.
Lūk, kā PAREIZI skalo degunu!
1. Lielu medicīnisko šļirci vai saspiežamo pudeli, kurai ir uzgalis un ar kuru iespējams dozēt plūsmu, vai specializēto deguna skalošanas kanniņu (aptiekās var nopirkt) piepildi ar sāls šķīdumu.
2. Galvu noliec nedaudz uz leju un uz sāniem.
3. Uzgali ievieto augšējā nāsī un ļauj plūst šķīdumam. Plūsmu mērķē uz deguna un galvas mugurējo daļu, nevis uz augšpusi.
4. Sāls šķīdumam iekšā vajadzētu plūst caur deguna vienu eju, bet ārā caur muti un/vai deguna otru eju. Ja tas plūst vairāk caur muti, galva jāpaliec nedaudz uz priekšu.
5. To pašu atkārto otrā deguna ejā.
6. Pēc skalošanas viegli izpūt degunu – ja vien dakteris nav sacījis, ka to nedrīksti.
7. Skalošanas procedūru atkārto vairākas reizes dienā.
8. Pudeli vai kanniņu, vai šļirci pēc lietošanas noteikti kārtīgi izmazgā.
Ar ko skalot?
Tu vari izmantot speciālus aptiekās nopērkamos sāls šķīdumus gan flakonos, gan paciņās pagatavojamos, taču skalošanas šķīdumu nav grūti arī pagatavot mājās!
*Glāzi (240 ml) destilēta ūdens ielej tīrā skalošanas kanniņā vai pudelē. Ja izmanto krāna ūdeni, tad vispirms to novāri un atdzesē.
*Ūdenim pievieno tējkaroti sāls.
*Pievieno tējkaroti dzeramās sodas.
Mājās gatavotu sāls šķīdumu istabas temperatūrā drīkst uzglabāt ne ilgāk kā trīs dienas. Skalošana ar sāls šķīdumu pirmajās reizēs var radīt vieglu dedzināšanas sajūtu, kas parasti mazinās un izzūd.
