Rīga +4°C 
Skaidro Dr. Mariana Rožikova, pediatre, bērnu pneimonoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, pacientus pieņem arī Medicīnas centrā ARS, pasniedzēja Latvijas Universitātē. Arī pašai mājās ir 15 gadus sens nebulaizers. «Lai gan bērni jau lieli un slimo mazāk, vēl to taupu!»
Personiskā pieredze
Ginta Auzniece-Jaunzeme, šī raksta autore: «Mēs daudzas vēl atceramies inhalācijas no savas bērnības, kad mamma vai omīte prāvā kastrolī bija sagatavojusi dažādu ārstniecības augu novārījumu un aicināja elpot tvaikus, kas no tā cēlās. Pār galvu bija jāpārliek dvielis… Līdzīgi darījām, ja tika vārīti kartupeļi: kamēr tupeņi karsti – hops! –, lakatu pāri un tik elpo!
Efekts, ko rūpēs par mums ome vai mamma gaidīja, bija elpceļu gļotādas mitrināšana un krēpu sašķidrināšana. Tam gan panākumus grūti izmērīt, bet teorētiski labums no kumelītēm, Islandes ķērpja un citām zālītēm, kas virumam bija pievienotas, varēja palīdzēt pret klepu.
Doma pati par sevi nav slikta, taču, no savas pieredzes atceros to svilinošo sajūtu acīs, degunā un rīklē… Bet cik labi, ka medicīna un dažādas tās iespējas ir attīstījušās! Kad manai meitai pirmoreiz bija pamatīgs klepus un prasījās pēc inhalācijām, daktere neizrakstīja elpot vārītus kartupeļus, bet – inhalācijas ar speciāliem pretklepus preparātiem no īpaša aparātiņa, ko sauc par nebulaizeru. Toreiz likās, ka esmu mājās atnesusi kosmosa kuģi – tik sarežģīta šķita apiešanās ar to! Taču ar laiku iemanījos. Mūsējais ir pirkts pasen, bet ik klepošanas sezonu tiek likts lietā dūšīgi un kalpo labi. Toties, kad draudzene šoziem, vēloties nopirkt jaunu, pajautāja: «Kuru tu ņemtu?», ieraugot plašo piedāvājumu, tiešām apjuku. Tāpēc, zinot, ka šīs aparātiņš ziemas sezonā varētu kļūt par labāko draugu daudzās mājās, nolēmu padomu jautāt dakterei.»
Inhalācijas daudzās dabas
Vispirms ieviesīšu skaidrību par inhalācijas būtību…
