Rīga +12°C 
Skaidro Sandra Vējiņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas vecākā inspektore Vidzemes reģionā.
Saindējas ar dūmiem
Analizējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistiku par ugunsgrēkiem, secināts, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, degot sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Vairums bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši, atrodoties guļamistabā.
Dati arī liecina, ka tikai katrā piektajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ir bijis autonomais ugunsgrēka detektors jeb dūmu detektors. Mitekļos, kur tas ir bijis, degšanas platības ir krietni mazākas. Cilvēki nedaudz saelpojušies dūmus, bet tikuši laukā no bīstamās zonas, izsaukuši ugunsdzēsējus un palikuši dzīvi. Pasaules pieredze rāda: dūmu detektors ir salīdzinoši lēts un efektīvs risinājums, lai glābtu veselību un dzīvību no ugunsgrēka briesmām. Bieži vien cilvēki domā, ka dūmu detektors pasargās no paša ugunsgrēka. Nē, tā galvenais uzdevums ir ar spalgu, 80 decibelu skaļu, apmēram pusstundu ilgu signālu ziņot, ka mājoklī izveidojies ugunsgrēka radīts sadūmojums. Tas ļauj cilvēkiem ātri reaģēt, pat ja viņi neatrodas ierīces tuvumā. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka dūmu detektora signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus glābējus.
CIK gājuši bojā ugunsgrēkos?
- 2018. gadā – 81.
- 2019. gadā – 76.
- 2020. gadā – 83.
- 2021. gadā – 102.
- 2022. gadā – 74.
- 2023. gadā – 68.
- 2024. gadā – 64.
- 2025. gadā – 64.
Kuru detektoru?
Dūmu detektorus var iegādāties saimniecības preču, elektropreču, specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos un pārtikas preču lielveikalos. Visi detektori spēj brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi, tomēr var atšķirties ar iebūvētajām papildu funkcijām, kā arī ar cenu. Vienkāršākie modeļi maksā vidēji 5–10 eiro. Ja negribi bateriju mainīt reizi 1–2 gados un esi gatava maksāt vairāk, vari izvēlēties dūmu detektoru, kas kalpos 5 vai pat 10 gadus. Dārgāki būs arī tie, kurus var savienot ar mobilo telefonu. Ja nebūsi mājās un detektors nostrādās, saņemsi par to signālu tālrunī.
Priekšroka dodama detektora modelim ar korpusā iebūvētu spuldzīti, kas ieslēdzas vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu. Tas būs noderīgi kaut nelielas redzamības nodrošināšanai naktī, ja aizdegšanās rezultātā būs sabojāta mājokļa elektroapgaisme.
Dūmu detektoram mēdz būt arī dažādas krāsas un formas, bet galvenais, lai uz tā korpusa būtu CE marķējums un informācija par atbilstību Eiropas standartam EN 14604, kas liecina, ka ierīce pildīs savu funkciju. Vēl svarīgi, lai tai būtu pievienota lietošanas instrukcija valsts valodā, un tavs uzdevums ir ar to iepazīties.
Kur to novietot?
Lai uzstādītu dūmu detektoru, sienā vai griestos jāizurbj pāris nelieli caurumi un jāpiestiprina detektora korpuss ar ierīces komplektā esošo dībeļu un skrūvju palīdzību. Vēl vienkāršāks variants ir ugunsgrēka detektoru piestiprināt ar abpusējo līmlenti vai magnētu.
Lietošanas instrukcijā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas. Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ieteicams, lai dūmu detektors ir katrā telpā, kur uzturas cilvēki, izņemot vannasistabu un tualeti.
Detektoru var uzstādīt ne tikai uz griestiem, bet arī sienas augšdaļā tuvu tiem, tikai ne griestu un sienas dobumā, lai ugunsgrēka gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Svarīgi detektoru nenovietot tuvu tvaika nosūcējam, jo tad tas nostrādās, tiklīdz būs lielāks tvaiks.
Uz skapja vai plaukta novietots ugunsgrēka detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā. Jo dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju. Tāpēc šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk nekā pie griestiem novietotais. Taču uguns izplatās ļoti ātri, un bieži vien pat šim īsajam novēlošanās brīdim var būt izšķiroša nozīme mājokļa iemītnieku spējai apdzēst liesmas vai paspēt atstāt degošās telpas.
Kā aprūpēt?
Savā ikdienā novērojam, ka cilvēki dūmu detektoram ne vienmēr velta pienācīgu uzmanību. Nedrīkst aizmirst, ka savlaicīgi jānomaina baterijas. Detektora korpusā ir baterijas jaudas automātiskā kontrole, kura ar skaņas signālu laicīgi brīdinās par nepieciešamību to nomainīt.
Vēlams reizi mēnesī pārbaudīt dūmu detektoru, nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Nedrīkst arī aizmirst noslaucīt putekļus no ierīces.
Vienkāršākajiem modeļiem baterijas jāmaina reizi divos gados vai reizi gadā, bet modernākajiem – pēc pieciem vai desmit gadiem. Taču – mēs nevaram zināt, cik ilgi baterija vai dūmu detektors jau stāvējis noliktavā, tāpēc svarīgi regulāri nospiest testa pogu, pārbaudot, vai baterija darbojas.
Dūmi ir inde!
Dr. Roberts Stašinskis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Intensīvās terapijas klīnikas toksikologs un vadītājs: «Dūmi satur dažādas ķīmiskās vielas, kas atkarīgas no degošā materiāla. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēks iet bojā dūmos, ir hipoksija jeb skābekļa deficīts organismā, jo degšanas rezultātā veidojas ļoti daudz oglekļa monoksīda – tvana gāzes. Plastmasa un citi materiāli degšanas rezultātā izdala cianīdus, kas arī izraisa skābekļa piegādes traucējumus organismam. Arī sodrēji rada nozīmīgus elpceļu bojājumus.
Telpā sadūmojums rodas ļoti strauji, pacienti ir stāstījuši, ka burtiski 1–3 minūšu laikā, izceļoties ugunsgrēkam, piedūmojums ir tāds, ka vairs nevar atrast izeju.
Faktiski iestājas melna tumsa, un cilvēks apjūk, tāpēc ir ļoti svarīgi laikus tikt informētiem, lai paspētu atstāt piedūmoto vietu. Turklāt telpās, kur ir degšanas avoti ar atklātu liesmu, jāapsver ideja arī par tvana gāzes detektora iegādi.
Ja pacients nokļūst neatliekamās palīdzības brigādes rokās, vispirms notiek plaušu mākslīgā ventilācija, lai cilvēks spētu elpot, un tiek dots skābeklis augstā koncentrācijā. Stacionārā tiek darīts viss, lai iespējami drīzāk toksiskās vielas izvadītu no organisma. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir pieejama hiperbārā oksigenācija, ko tautā sauc par barokameru, kas šim nolūkam ir ļoti efektīva metode. Seansa laikā pacients tiek ievietots hermētiski slēgtā telpā ar paaugstinātu skābekļa spiedienu. Turklāt notiek elpceļu tīrīšana – bronhoskopija ar maksimāli iespējamu elpceļu apskalošanu, lai sodrēji nepieliptu elpceļiem un neradītu to bojājumus.
Ja cilvēks ilgstoši bijis skābekļa badā, visvairāk cieš galvas smadzenes un sirds.
Ja galvas smadzeņu bojājums ir ļoti plašs, cietušais var palikt aprūpējams uz visu atlikušo mūžu. Pēc saindēšanās ar degšanas produktiem un tvana gāzi mēdz attīstīties astma, hroniski obstruktīva plaušu slimība (HOPS) vai citi elpceļu bojājumi, saasināties hroniskās slimības.
Svarīgi – ne tikai iegādājies dūmu detektoru, bet arī to lieto!»
Atceries!
Likums to neprasa, bet noderīga lieta ir arī ugunsdzēsības pārklājs, kas palīdz apslāpēt nelielu ugunsgrēku, ja piededzis ēdiens vai sākušas gruzdēt elektroierīces. Tiem, kam mājās ir krāsns, kamīns vai autonomās apsildīšanas ierīce, ieteicams uzstādīt arī tvana gāzes detektoru.
