Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Lasītājas vēstule: Pirms gada zaudēju garšas sajūtu. Ārsts nosūtīja uz magnētisko rezonansi, lai pārliecinātos, vai galvā nav kāds veidojums, kas nospiež garšas nervu. Ir bijušas galvas traumas, no kurām pēdējā bija 2019. gadā. Ir bieži reiboņi (it kā no spranda). Kovidu pirms trim gadiem pārslimoju viegli, un slimības laikā pazuda gan oža, gan garša.
Izmeklējuma slēdziens. Deguna starpsiena ar deviāciju pa labi. Hipertrofētas abas apakšējās deguna gliemežnīcas. Difūzs perivaskulāro telpu paplašinājums. Minimāli platāki sānu vēderiņi. Vairāki perēkļi smadzeņu lielajās puslodēs, kas ticamāk vaskulāri (Fazekas1). Maģistrālo intrakraniālo artēriju sieniņu ateroskleroze, bez nozīmīgām stenozēm. Pontocerebrālā leņķī veidojumus nenovēro.
Gribētu uzzināt, vai būtu kāda iespēja atgūt garšu un ožu.
Rita
Ko saka neiroloģe
Rita, garšas, tāpat kā ožas sajūta ir ļoti svarīgas cilvēka dzīves kvalitātei, turklāt tās abas ir saistītas. Fakti liecina, ka garšas sajūta kļūst ļoti nabadzīga arī tad, ja ir pazemināta oža.
Par ožu atbild viens nervs, bet garšas sajūtas veidošanā piedalās vairāki nervi,
tādēļ pilnīgs garšas sajūtas zudums tīri anatomiski nevar būt, ja nospiests kāds no nerviem. Nerva nospieduma dēļ varētu parādīties garšas traucējumi tikai vienā mēles pusē – vai nu priekšējā, vai mugurējā daļā. Garšas sajūtas analīzē piedalās noteikti smadzeņu garozas lauki abās puslodēs, tomēr tāda neiroloģiska slimība, kas izraisītu pilnīgu garšas zudumu kā vienīgo simptomu, man nav zināma. Cilvēkiem, kuri slimo ar kādu neirodeģeneratīvu slimību, piemēram, Alcheimera slimību vai Pārkinsona slimību,
līdztekus pamatsimptomiem var novērot arī pazeminātu ožu un garšu.
Garšas sajūta mēdz izmainīties pēc pārciestām vīrusa infekcijām, pie mutes dobuma vai zobu infekcijām, pie endokrīnās sistēmas izmaiņām, autoimūnām vai metabolām slimībām, piemēram, cukura diabēta. Arī daudzi medikamenti, tai skaitā tādi plaši lietoti līdzekļi pret augstu asinsspiedienu kā ACE inhibitori vai ARB inhibitori, var ietekmēt garšas sajūtu. Garšas kārpiņu disfunkciju mēdz izraisīt B12 vitamīna deficīts, bet pēc tā līmeņa normalizēšanās garšas sajūta atjaunojas.
Galu galā – garšas un ožas sajūtas pazemināšanās var būt saistīta arī ar novecošanu.
Noteikti vajadzētu saprast, kā garšas sajūta izmainījās – vai tā pazuda pavisam, vai tas notika pēc vīrusa infekcijas, vai sākot lietot kādu jaunu medikamentu. Tikai pēc vēstulē minētās informācijas nav iespējams pateikt, vai jums ir iespējams atgūt garšu un ožu. Pēc magnētiskās rezonanses slēdziena nevar secināt, kāpēc ir pazudusi garša un oža.
Drīzāk šai gadījumā būtu vajadzīga sistēmiska izmeklēšana,
lai izslēgtu metabolas un endokrīnas novirzes, varbūt arī stomatologa apmeklējums. Neirologa vizīte šajā gadījumā noteikti nav pirmajā vietā.
Ko saka ausu, kakla un deguna ārste
Ožas un garšas traucējumus par izraisīt dažādi faktori, piemēram, infekcijas slimības, jūsu minētās galvas traumas, medikamenti, vitamīnu deficīts. Svarīgi ir veikt vizuālu diagnostiku, kā arī asins analīzes. Pēc jūsu magnētiskās rezonanses izmeklējuma apraksta var spriest, ka
jums nav nekādu būtisku izmaiņu, kas varētu izraisīt ožas un garšas traucējumus.
Iesaku vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu par lietotajiem medikamentiem, kā arī veikt padziļinātas asins analīzes. Pēc visu iespējamo riska faktoru izvērtēšanas un izslēgšanas var spriest, vai ožas un garšas traucējumus iespējams novērst. Bet, ja tie ir radušies pēc Covid-19 infekcijas, pašlaik varu ieteikt vienīgi ožas treniņus, ko ierādīs ausu, kakla un deguna ārsts.
