Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Sievietes ir daudz lasījušas un dzirdējušas par ļaundabīgiem audzējiem krūtīs vai arī zina, ka kas tāds bijis draudzenēm vai paziņām, tāpēc, sataustot vai izmeklējumos atklājot jaunveidojumus, bieži vien rodas jautājums – ko darīt.
Vispirms mazliet par anatomiju…
Krūtīm ir četras galvenās sastāvdaļas – āda, zem ādas lielāks vai mazāks tauku slānis, piena vadi un dziedzeraudi. Jaunām sievietēm krūtīs ir vairāk dziedzeraudu, tāpēc tās ir blīvākas, bet menopauzē dziedzeraudu daudzums samazinās un taukaudu kļūst vairāk.
Taču bumbulītis krūtīs var rasties jebkurā vecumā.
Īsti nav zināms, kas nosaka labdabīgu veidojumu rašanos, bet, domājams, tā ir ģenētiska nosliece un hormonālas izmaiņas. Tāpēc ir svarīgi, lai jebkura sieviete pazīst savu krūšu struktūru un pārbauda tās vienā un tajā pašā menstruālā cikla laikā – 5.–10. dienā vai, ja tā vieglāk atcerēties, 8. dienā.
Sataustot krūtīs ko jaunu, iepriekš nebijušu, iesaku nebaidīties, bet doties pie ārsta.
Padomju laikos jebkurš sataustāms veidojums krūtīs bija iemesls ķirurģiskai operācijai, jo diagnostiskās metodes nebija tik labi attīstītas, taču mūsdienās situācija ir ļoti mainījusies – labdabīgus veidojumus cenšas neoperēt, jo tiem nav paaugstināta onkoloģiskā riska.
Izmantojot mamogrāfiju, ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi un biopsiju, 95 procentos gadījumu mēs, ārsti, varam noteikt, vai veidojums ir labdabīgs vai ļaundabīgs.
Visprecīzākā metode vienmēr ir biopsija.
Ja biopsijā parādās nosacītas priekšvēža izmaiņas, tad veicam operāciju. Jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam krūts vēža varbūtība ir ārkārtīgi maza, un tomēr ir jāuzmanās.
Bet tālāk – par to, kas vēl mēdz attīstīties krūtīs.
Par šiem nav jāuztraucas!
- Cistas. Tie ir piena vadiņu paplašinājumi, dobumi, kuros sakrājas šķidrums. Visbiežāk cistas veidojas 30–50 gadu vecumā. Tās var būt no dažiem milimetriem līdz pat 5 centimetriem lielas. Cistas ne vienmēr iespējams sataustīt.
Reizēm krūtīs ir daudz cistu, bet tas nepalielina onkoloģisko risku.
Cistas mēdz palielināties, bet menopauzē pakāpeniski izzūd. Mamogrāfijā var redzēt aizēnojumu, bet nav iespējams droši noteikt, ka tā ir cista, toties ultrasonogrāfijā cistas var ļoti labi saskatīt. Laiku pa laikam kāda no tām var iekaist, kļūt sāpīga un cieta kā bumba, kādreiz pat ar apsārtumu. Ja attīstījies iekaisums, ārsts ar mazu adatiņu izsūks šķidrumu un kādu nedēļu vajadzēs padzert antibiotikas.
- Sklerozējošā adenoze. Šādi apzīmē labdabīgu krūts audu sabiezējumu, bet tas nepaaugstina krūts vēža risku. Šo diagnozi nosaka histoloģiski, proti, ar mikroskopu izmeklē biopsijā vai krūts operācijā iegūto materiālu.
- Mastalģija jeb – sāpes krūtīs. Sievietes par tām mēdz satraukties, taču varu nomierināt – krūts vēzis sāp ārkārtīgi reti, tikai kādos 5 procentos gadījumu iespējama tāda sakritība. Mastalģija ir absolūti labdabīgu izmaiņu izpausme.
Biežāk sāp krūtis, kurās ir vairāk dziedzeraudu un kuras ir blīvākas.
Krūtis reaģē uz hormonālām izmaiņām – sāpes biežāk jūtamas pirms mēnešreizēm, kad krūtis piebriest un tajās sataustāmi arī mezgliņi. Astotajā menstruālā cikla dienā mezgliņiem vajadzētu mazināties. Pārsvarā mastalģiju novēro auglīga vecuma sievietēm, bet ir arī izņēmumi. Sāpes var veicināt nogurums un stress, jo arī stresa hormoni ietekmē dzimumhormonus.
Medicīniski pierādītu metožu, kā mazināt mastalģiju, nav.
Atliek eksperimentēt un meklēt līdzekli, kas sniedz atvieglojumu, piemēram, dažām sievietēm labi palīdz augu preparāti mastodinons un agnukastons, bet citām no tiem uzlabojuma nav.
