Kas tā tāda – pienskābe? 3 jautājumi un atbildes

1. Kur tā pien­skā­be ro­das?
   Ka­mēr tu skrien lē­ni un el­po vien­mē­rī­gi, mus­ku­ļiem pie­tiek skā­bek­ļa un, lai ie­gū­tu ener­ģi­ju, asi­nīs eso­šā gli­ko­ze ok­si­dē­jas. Kus­to­ties ašāk, slo­dze pie­aug, ta­vos audos ro­das ne­liels skā­bek­ļa trū­kums, tā­pēc gli­ko­ze ne­spēj no­ār­dī­ties līdz ga­lam un mus­ku­ļos iz­da­lās viel­mai­ņas bla­kus­pro­dukts – pien­skā­be. Ja ša­jā brī­dī tu slo­dzi sa­ma­zi­nā­tu, pien­skā­be ak­nās re­sin­te­zē­tos par gli­ko­zi vai no­ār­dī­tos līdz ga­lam un tev ras­tos ener­ģi­ja skriet tā­lāk.Ja tu ātr­i skrien un vie­nā brī­dī strau­ji ap­stā­jies un tre­ni­ņu beidz, pien­skā­bei nav, kur dē­ties, un tā pa­liek mus­ku­ļu audos. Jau pēc no­sau­ku­ma tu no­pro­ti – pien­skā­be ir skā­ba, tā mus­ku­ļos pa­ze­mi­na pH lī­me­ni, un tev sāp. Die­nu, di­vas… Tas at­ka­rīgs no tā, cik daudz pien­skā­bes esi sa­ra­žo­jis un ko ar jaun­ie­gū­to man­tu ie­sāc – sā­pot auk­lē­jies vai to­mēr cen­ties to iz­lie­tot.

2. Ko darīt, lai pienskābe neizdalītos?
   Pirm­kārt – pirms sportiskām aktivitātēm ie­sil­dies. Ja ne­gri­bas veikt vin­gro­ju­mus, skrē­jie­nu sāc lē­nām – it kā no ātr­as so­ļo­ša­nas. Ja skrie­not klau­sies mū­zi­ku, pir­mos ga­ba­lus izvēlies mie­rī­gā­kus.
   Otr­kārt – skrē­jie­nu beidz pa­kā­pe­nis­ki. Ja stun­di­ņu esi skrē­jis pil­nos auļos, pē­dē­jās piec­pa­dsmit div­des­mit mi­nū­tes so­ļus liec gau­sāk. Ja tev ir pul­so­metrs, ska­ties, lai sirds ne­si­tas strau­jāk par 110–120 rei­zēm mi­nū­tē. Tā tu rū­pē­jies, lai tik­tu iz­tē­rē­tas sa­ra­žo­tās pien­skā­bes re­zer­ves, bet jaun­a tik ak­tī­vi ne­iz­da­lī­tos.
   Treš­kārt – bei­gās iz­stai­pies. Un ne­vis for­mā­li: čiks, un viss! Bet no sirds – vis­maz 15 mi­nū­tes. Šī ir ta­va ie­spē­ja pien­skā­bi iz­lie­tot.
   Ce­tur­tkārt – sa­sil­dies. At­skrie­not mā­jās, vismaz ielien sil­tā du­šā. Tas vei­ci­nās asins­ri­ti un iz­dze­nās pien­skā­bi.
3. Kā «izdzīt» pien­skā­bi? Ja nā­ka­ma­jā rī­tā mus­ku­ļi tomēr smeldz, skaidrs, ka maz­liet sanācis pār­for­sē­t. Ja tiešām ļo­ti sāp, ie­ej sil­tā van­nā vai vis­maz du­šā. Ide­āli, ja va­ri tik uz pir­ti un pa­lūgt, lai te­vi no­per.Ja ne­sāp ne­maz tik tra­ki un va­ri sa­ņem­ties, pa­tre­nē­jies vēl maz­liet. Vis­pirms veic tos pa­šus stiep­ša­nās vin­gro­ju­mus, ar ko bei­dzi skrē­jie­nu. Jā, sā­ku­mā diez cik jau­kas sa­jū­tas nav, bet kus­to­ties sā­pes mazināsies. Kā ir? Var­būt pat va­ri iz­iet lau­kā un mie­rī­gi ap­skriet ma­zu lo­ku vai lē­nā ga­rā pa­brau­kāt ar ri­te­ni? Mus­ku­ļi pien­skā­bi iz­tē­rēs, un tu ju­tī­sies kriet­ni la­bāk. Ti­kai ne­pār­cen­ties un, sa­jū­to­ties la­bāk, ne­sāc slo­dzi pār mē­ru pa­lie­li­nāt.

• Jā­ņem gan vē­rā, ka mus­ku­ļu sā­pes pēc slo­dzes var iz­rai­sīt arī kas cits, ne ti­kai pien­skā­be. Pie­mē­ram, ir tā­das sā­pes, kas mēdz pa­rā­dī­ties di­vas trīs die­nas pēc slo­dzes – dak­te­ri tās sauc par vē­lī­na sā­ku­ma mus­ku­ļu sā­pēm. Bet ie­mes­lu tām īs­ti ne­viens ne­zi­na. Vis­ti­ca­mā­kais mi­nē­jums, ka sā­pes sais­tī­tas ar mus­ku­ļu at­jau­no­ša­nās pro­ce­siem un ak­tī­vo viel­mai­ņu, kas no­rit pēc fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm. Tā­pēc prie­cā­jies – esi la­bi past­rā­dā­jis, un ta­vi mus­ku­ļi tur­pi­na dar­bo­ties, augt un at­tīs­tī­ties.

Zel­ta stan­darts pēc rī­ta kro­si­ņa

1. Abas pē­das stin­gri tu­rot pie ze­mes, ie­tu­psties, cik vien dzi­ļi va­ri. Jū­ti, ka apakš­stil­bi stiep­jas? Tā pa­liec 40–60 se­kun­des. Piec­elies, iz­pu­ri­ni kā­jās un vin­gro­ju­mu at­kār­to vēl vis­maz di­vas rei­zes.
2. No­stā­jies tā, it kā sper­tu lie­lu so­li. Priekš­ā eso­šo kā­ju ie­liec ce­lī. Aiz­mu­gu­rē­jā tais­na, to vis­pirms tā no­stiep un sa­sprin­dzi­ni, spie­žot uz le­ju, lai maz­liet pat sāp, tad, pa­lie­kot tā­dā pa­šā po­zā, mus­ku­ļus at­slā­bi­ni un, cen­šo­ties ie­sē­ties zem­āk, div­des­mit se­kun­des past­iep.
   Vin­gro­ju­mu at­kār­to di­vas rei­zes ar kat­ru kā­ju.
   Šie abi vin­gro­ju­mi pa­ma­tī­gi iz­stieps apakš­stil­bu mus­ku­la­tū­ru.
3. No­stā­jies uz vie­nas kā­jas, ot­ru mu­gur­pu­sē sa­tver aiz po­tī­tes. Pē­du lē­ni, ne­rau­jot pie­velc sē­žam­vie­tai. Abus ce­ļus cen­ties no­tu­rēt ko­pā, skaties, lai stā­ja ir tais­na. Ta­gad tev va­ja­dzē­tu just, ka ļo­ti stiep­jas pa­cel­tās kā­jas augš­stilbs.
   Vin­gro­ju­mu veic ar kat­ru kā­ju di­vas rei­zes pa pus­mi­nū­tei.

Dagnija Asare

Veselība

5 pārliecinoši iemesli, kādēļ ir labi skriet lietus laikā

Elīna Zalāne

Sabiedrība

Kā skriet ar prātu?