Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Lasītājas jautājums: Vēlos uzzināt ko vairāk par Menjēra slimību. Mokos ar to kopš 40 gadu vecuma, lai gan diagnozi noteica tikai pirms četriem gadiem. Tagad man ir 81 gads. Dzeru Betaserc, ko neirologs izrakstīja pa 3–9 tabletēm dienā. Pēdējā reizē man izrakstīja Lucetam pa puskapsulai katru dienu un Actovegin šprices, taču nekādu uzlabojumu nejūtu. Reiboņi ir gandrīz visu laiku. Galvā un ausīs šņāc. Reizēm pievienojas arī nelabums un vemšana. Vai tiešām Menjēra slimniekiem nav iespējams palīdzēt? Gunta
Atbild Dr. Legdziņš:
Vispirms nedaudz pastāstīšu par Menjēra slimību. Tā ir salīdzinoši maz izpētīta, taču noskaidrots, ka tās gadījumā iekšējā ausī pastiprināti krājas šķidrums – endolimfas hidrops –, kas vai nu pārmērīgi veidojas, vai arī neplūst prom.
Klasiski slimība izpaužas ar troksni vienā ausī un izteiktu galvas reiboni, kas četru vai, vēlākais, 24 stundu laikā pāriet. Pēc lēkmes ir pilnuma sajūta vienā ausī, troksnis, respektīvi, dzirdes zudums – sākumā pārejošs, bet vēlāk tas saglabājas. Reizēm ir tikai reiboņi vai arī periodiski aizkrīt ausis. Ja ir šādi simptomi, vajadzētu veikt magnētisko rezonansi. Menjēra slimības gadījumā gan nekādas izmaiņas neatradīs, taču šis izmeklējums ir svarīgs, lai izslēgtu citas saslimšanas.
Jā, Betaserc vai cits betahistīnu saturošs medikaments, lai ārstētu Menjēra slimību, ir pareiza izvēle, taču Lucetam un Actovegin gan nav mērķtiecīgi lietot. Medikamenta devu katram pacientam nosaka individuāli. Parasti sāk ar divām betahistīna tabletēm trīs reizes dienā, bet, ja lēkmes nepāriet, devu dubulto, kamēr piemeklē atbilstošāko un lēkmes vairs neatkārtojas. Ja betahistīns nav efektīvs, tas nozīmē, ka balstterapijā deva ir par mazu. Vienmēr pacientiem pastāstu, ka sākotnēji izrakstīto medikamenta devu var nākties palielināt. Piemēram, kāda mana paciente dzer 20 tabletes dienā.
Ja lēkmes nepāriet, pie ārsta jāiet atkārtoti, un īpaši labi būtu parādīties dakterim lēkmes laikā.
Taču, ja reiboņus nekādi neizdodas novērst, iespējams, to iemesls ir nevis Menjēra slimība, bet cits, piemēram, sīku kalcija karbonāta kristāliņu pārvietošanās un uzkrāšanās iekšējā ausī, kad nepieciešama pilnīgi cita ārstēšana. Vēl ļoti līdzīgi izpaužas vestibulārā tipa migrēna, kas arī ārstējama atšķirīgi.
Guntai iesaku konsultēties ar ausu, kakla un deguna ārstu vai otoneirologu, kurš specializējas reiboņu ārstēšanā. Latvijā bez manis ir vēl divas šādas specialitātes ārstes – Diāna Raumane un Jeļena Zbaracka, kuras pieņem P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Lai noteiktu Menjēra slimības diagnozi, jāveic audiogramma jeb dzirdes pārbaude. Tai ir ļoti raksturīgs dzirdes zudums apakšējās frekvencēs. Parasti notiek tā: kad pacientam noteikta šī diagnoze, viņš dzer zāles un nāk uz konsultāciju pēc pusgada, lai veiktu dažādus izmeklējumus, piemēram, vestibulārā aparāta pārbaudi – galvas impulsu testu – un atkārtotu audiogrammu, lai pārliecinātos, cik veiksmīga ir ārstēšana. Un visbeidzot – kad gadu lēkmju vairs nav, var sākt domāt par medikamenta devas samazināšanu.
Diemžēl Menjēra slimību nevar izārstēt, taču labā ziņa ir tā, ka, piemeklējot atbilstošu medikamenta devu, ar šo slimību parasti var labi sadzīvot. Vienīgā problēma, ka zāles gan ir dārgas – 50 tabletes maksā ap 15 eiro, un valsts Menjēra slimniekiem tās nekompensē.
