Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kas ir vēnu mazspēja?
Vēnu mazspēja ir hronisks stāvoklis, kad kāju vēnās esošie vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju – tie nepietiekami aiztur asinis, kas gravitācijas ietekmē plūst atpakaļ uz pēdām. Tā rezultātā asinis uzkrājas apakšējo ekstremitāšu vēnās, radot spiedienu, pietūkumu un citus simptomus.
Hroniska vēnu mazspēja bieži skar cilvēkus vecumā virs 50 gadiem.
Donaldam Trampam bija radies nepārejošs pietūkums apakšstilbos, un, veicot padziļinātu izmeklēšanu, tika atklāta šī slimība.
Kāpēc rodas hroniska vēnu mazspēja?
Hroniskas vēnu mazspējas galvenais cēlonis ir vēnu vārstuļu bojājums vai novājināšanās. Kad šie vārstuļi nespēj pilnvērtīgi aizvērties, asinis sāk plūst atpakaļ uz leju, uzkrājoties kājās. Laika gaitā tas noved pie asinsrites traucējumiem, vēnu paplašināšanās un iekaisuma.
Biežākie riska faktori:
- vecums (īpaši pēc 60 gadu vecuma),
- aptaukošanās,
- mazkustīgs dzīvesveids vai ilgstoša stāvēšana/sēdēšana,
- grūtniecība,
- ģenētiska nosliece,
- smēķēšana,
- iepriekšējas vēnu slimības vai dziļo vēnu tromboze.
Simptomi, kas var liecināt par vēnu mazspēju
Sākotnēji simptomi var būt viegli un nenozīmīgi, taču, slimībai progresējot, tie kļūst izteiktāki. Galvenie simptomi:
- smaguma sajūta kājās, īpaši dienas beigās,
- pietūkums ap potītēm un apakšstilbiem,
- redzamas paplašinātas vēnas (varikozas vēnas),
- nogurums vai nieze kājās,
- ādas izmaiņas – apsārtums, sabiezējumi, pigmentācija,
- sāpes, tirpšana vai krampji,
- smagākos gadījumos – trofiskas čūlas.
Trampam vienīgās sūdzības bija par pietūkumu un nopietnākas komplikācijas netika konstatētas.
Vai vēnu mazspēja ir bīstama?
Lielākajā daļā gadījumu vēnu mazspēja nav dzīvībai bīstama, taču bez ārstēšanas tā var progresēt un radīt nopietnas komplikācijas, piemēram, ilgstošas čūlas vai pat dziļo vēnu trombozi.
Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ļauj kontrolēt slimību un novērst tālāku attīstību.
Tāpēc ir svarīgi par visām izmaiņām veselībā uzreiz runāt ar ģimenes ārstu, lai, ja nepieciešams, laikus veiktu izmeklējumus un nozīmētu ārstēšanu.
Kā ārstē vēnu mazspēju?
Ārstēšana ir atkarīga no slimības smaguma pakāpes un ietver gan dzīvesveida korekcijas, gan medicīnisku iejaukšanos.
Dzīvesveida izmaiņas:
- regulāras pastaigas, īpaši vakarā,
- kāju pacelšana sēžot vai guļot,
- svara samazināšana,
- sāls patēriņa ierobežošana,
- smēķēšanas atmešana.
Kompresijas terapija:
- kompresijas zeķes palīdz uzlabot asinsriti un mazināt pietūkumu.
Medikamentoza ārstēšana:
- vēnu tonusu uzlabojoši līdzekļi,
- pretiekaisuma medikamenti.
Ķirurģiska ārstēšana:
- skleroterapija – vēnā injicē vielu, kas izraisa tās slēgšanos,
- lāzerterapija vai radiofrekvenču ablācija,
- vēnu izņemšana (flebektomija).
Donalda Trampa gadījumā šobrīd ārstēšana aprobežojas ar konservatīvu pieeju – kompresijas zeķes, kustības un profilaktiska uzraudzība.
Donaldam Trampam diagnosticētā hroniskā vēnu mazspēja nav akūti bīstama, taču tā pieprasa uzmanību un ilgtermiņa rūpes. Tāpat kā miljoniem citu cilvēku visā pasaulē, arī viņš saskaras ar asinsrites traucējumiem, ko var efektīvi kontrolēt ar vienkāršām metodēm.
Ja arī tu novēro kāju pietūkumu, smagumu vai redzamas vēnu izmaiņas, nekavējies ar vizīti pie ārsta – jo agrāk sāks ārstēšanu, jo labākus rezultātus iespējams sasniegt.
Informācijas avoti:
1. CBS News – «Trump diagnosed with chronic venous insufficiency», 2025.
2. Scientific American – «What Is Chronic Venous Insufficiency, Trump’s Blood Vessel Condition?», 2025.
