Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Protams, nē! Mēs slimnīcās sekojam līdzi visiem multirezistentas baktērijas izplatības gadījumiem, kas Latvijā (un citviet Eiropā slimnīcu vidē) notiek periodiski. Katra šāda reize tiek analizēta, lai stiprinātu multirezistento baktēriju kontroles pasākumus. Konkrētajā gadījumā vienam Stradiņa slimnīcas pacientam tika atklāta
inficēšanās ar rezistento baktēriju Klebsiella pneumoniae, kuras izplatība konstatēta iestādē.
Veicot tālākās pārbaudes, tā tika atrasta arī citiem pacientiem, taču viņu veselības stāvokli rezistentā baktērija neietekmēja. Pacienti saņēma atbilstošu medicīnisko aprūpi, un situācija tika stingri uzraudzīta, līdz ar to šobrīd satraukumam par apdraudējumu nav pamata.
Pamatīgi tīra telpas
Rezistentās baktērijas sastopamas vairumā slimnīcu, tas ir neizbēgami. Visticamāk, tās ir atvestas no kādas citas valsts, jo pirms uzliesmojuma Latvijā Klebsiella pneumoniae bija novērota arī Lietuvā, Vācijā, Itālijā, Grieķijā un citur. Diemžēl Stradiņa slimnīcā nav iespējams nodrošināt vienvietīgas palātas un garantēt, ka baktērijas te neiedzīvosies.
Jau iepriekš mūsu slimnīcā konstatēta gan Klebsiella pneumoniae, gan citas rezistento baktēriju sugas.
Ja laboratorijā atklāj multirezistentās baktērijas, tas uzreiz tiek ziņots mums, Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvajam dienestam. Tad mēs veicam dažādu pasākumu kopumu, lai ierobežotu multirezistento baktēriju izplatību un slimnīcas vide būtu pacientam droša. Tad nepietiek ar ikdienas uzkopšanu. Pēc katra pacienta palātā tiek veikta ģenerālā tīrīšana, kas ietver visas palātas un aprīkojuma mazgāšanu, un visbeidzot, atbilstoši starptautiskām rekomendācijām, veicam noslēguma dezinfekciju.
Tas nozīmē, ka visu palātu atbrīvojam un tajā ieliekam aparātu, kas izsmidzina ķīmiskas vielas, lai iznīcinātu baktērijas.
Pēc nesenā baktērijas Klebsiella pneumoniae uzliesmojuma slimnīcā (konkrēti Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā) uz laiku ierobežojām pacientu apmeklēšanu, jo centrā visās telpās tika veikta vērienīga dezinficēšana. Tas nebija tādēļ, ka varētu tikt apdraudēti slimnīcas apmeklētāji, bet tikai tāpēc, lai netraucēti veiktu dezinfekciju. Telpu tīrīšana tika pabeigta dažu dienu laikā, un centrs turpina darbu, kā ierasts.
Vai bīstamas visiem?
Ar rezistentajām baktērijām var inficēties kontakta ceļā – saskaroties ar rokām un virsmām, pa gaisu ar pilieniem tās neizplatās. Mūsu organismā gan uz ādas, gan zarnās mitinās miljardiem baktēriju. Rezistentajām baktērijām veselīgā organismā būs grūti iemājot uz palikšanu. Salīdzinājumam:
ja ir tukša, pamesta māja, iespēja, ka kāds tur ieperināsies, ir daudz lielāka nekā tad, ja tur dzīvo ģimene.
Pamatīgāku risku rada medicīniskas procedūras, piemēram, tādas, kas saistītas ar brūču kopšanu un katetru ievietošanu, kuru dēļ pacienta organisma mikroflora ir izmainīta un nepieciešams lietot antibiotikas, jo tādā gadījumā tiek iznīcinātas arī labās baktērijas organismā, zarnu traktā.
Multirezistentu baktēriju atrašanās uz ādas vai zarnās nav bīstama, taču,
ja šādas baktērijas nokļūst tur, kur tām nevajadzētu būt, piemēram, asinsritē, brūcēs vai urīnceļos, var sākties infekcija.
Multirezistentās baktērijas veselam cilvēkam var būt pilnīgi nekaitīgas, bet tam, kurš ir slims un ar novājinātu imunitāti, spēj ierosināt saslimšanu papildus esošajai kaitei vai saasināt tās gaitu. Vai pacients inficēsies ar rezistentajām baktērijām, atkarīgs no tā, cik smags ir viņa veselības stāvoklis, vai viņš lieto antibiotikas, vai tiek ievēroti aseptikas principi un roku higiēna.
Ja cilvēks slimnīcā uzturas tikai pāris dienu, nav ne brūces, ne ievadīti katetri, risks, ka viņš varētu ar tām inficēties, ir mazs.
Ārstējoties slimnīcā, profilakses dēļ noteikti jāmazgā un jādezinficē rokas – gan pēc tualetes apmeklējuma, gan izejot no palātas, gan tajā ienākot.
Nereti rezistentās baktērijas sastopamas intensīvās terapijas nodaļās, kur ir smagi slimi pacienti, kas tur atrodas ilgāku laiku un tiek mākslīgi elpināti. Lielai daļai jau ir kāda infekcija, kas nozīmē, ka viņi lieto antibiotikas un organisma mikroflora jau ir izmainīta, tāpēc rezistentajām baktērijām ir daudz vieglāk savairoties.
Visvairāk mūs satrauc multirezistence situācijās, kad baktērijai ir noteikts gēns,
kas nosaka tās nejutību pret vairākām antibiotiku grupām, praktiski lielāko daļu pieejamo antibiotiku.
Piemēram Klebsiella pneumoniae gadījumā tie var būt dažādi gēni: oxa-48, KPC, NDM. Šādas baktērijas pasaulē nav retums, tostarp arī Latvijā, turklāt tās šo rezistences gēnu var nodot arī citām baktērijām.
Mūsu slimnīcā baktērijas, pret kurām nedarbojas ne pirmās izvēles, ne rezerves antibiotikas, sāka izplatīties 2020. gadā. Kā jau minēju, baktēriju rezistenci nosaka šis gēns, nevis tā veidojas tāpēc, ka konkrētais pacients lietojis kādas antibiotikas.
Rezistento baktēriju var iegūt, piemēram, no cita pacienta palātā vai no personāla rokām, ja netiek veikta adekvāta roku mazgāšana vai dezinfekcija.
Lai nepārnestu rezistentās baktērijas, ir ļoti svarīgi, lai mediķi vienmēr dezinficētu rokas pirms un pēc pieskaršanās pacientam, kā arī pirms un pēc dažādām procedūrām. Tāpat ir svarīga virsmu tīrība, jo baktērijas, piemēram, Klebsiella pneumoniae, uz tām spēj saglabāties līdz pat diviem gadiem.
Kā ārstē?
Par laimi, nav tik traki, ka pret rezistentajām baktērijām nekas vairs nepalīdz. Ja pacients inficējies ar rezistentajām baktērijām, lieto rezerves antibiotikas, ko ievada vēnā.
Medikamenti, kas nepieciešami šādos gadījumos, ir ļoti dārgi, piemēram, cefiderokols izmaksā 900 eiro dienā.
Tos nav arī vienkārši sagādāt, jo farmācijas kompānijas nav ieinteresētas šādus medikamentus izplatīt Latvijā – valstī, kur ir mazs patēriņš. Tomēr, ja nepieciešams, mūsu pacienti vienmēr tās ir saņēmuši.
Protams, rezistento baktēriju infekcijas ir liels izaicinājums, jo šīm rezerves antibiotikām bieži mēdz būt vairāk blakņu un lielāka ietekme uz citiem orgāniem, tās grūtāk kombinēt ar citu terapiju.
Pasaulē gada laikā no multirezistento baktēriju izraisītām infekcijām mirst gandrīz pieci miljoni cilvēku,
un diemžēl inficēšanās gadījumu skaitam ir tendence pieaugt. Tas ir tāpēc, ka dzīvojam ilgāk, ir daudz vairāk imūnsupresētu pacientu, jo ir efektīvāka onkoloģisko un autoimūno slimnieku ārstēšana. Arī sirds un asinsvadu slimību kontrole uzlabojas un līdz ar to cilvēku skaits, kas lieto antibiotikas un kam veic dažādas manipulācijas, palielinās.
Kopš 2024. gada februāra P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir izveidots Antimikrobiālās rezistences centrs,
kura mērķis ir koordinēt cīņu pret antibiotiku izraisīto rezistenci Latvijas slimnīcās un sabiedrībā. Šajā centrā darbojas dažādu jomu speciālisti gan no Stradiņa slimnīcas, gan no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas. Centra uzdevums ir arī veikt kvalitatīvu antimikrobiālās rezistences datu reģistrāciju, šos datus analizēt, tas izstrādā rekomendācijas un IT rīkus, tostarp mobilo lietotni un platformu empīriskai antibiotiku terapijai, ņemot vērā vietējos epidemioloģiskos datus.
Profilakses pasākumi, kā sevi pasargāt
- Atbildīga antibiotiku lietošana. Tās nepieciešamas tikai tad, ja infekciju izraisījušas baktērijas.
Pret vīrusiem antibiotikas nedarbojas!
Tomēr dzīvē tās bieži vien tiek rekomendētas, ja ir faringīts, rīkles gļotādas iekaisums, ko lielākoties ierosina tieši vīrusi. Tāpat antibiotikas nevajadzētu izmantot pašai uz savu galvu. Ja ārsts izrakstījis antibiotikas, ļoti svarīgi tās lietot tādā devā, tik bieži un ilgi, kā viņš sacījis. Svarīga ir arī pareiza antibiotiku izvēle.
Diemžēl tiek pārāk daudz lietotas plaša spektra antibiotikas, piemēram, cefalosporīni,
kas ir riska faktors baktēriju rezistences attīstībai,
bet ļoti maz izmanto penicilīnu, kam bieži vien būtu dodama priekšroka, piemēram, ja jāārstē angīna, taču praksē nereti izmanto ceftriaksonu, kas ir kā nevajadzīgs šāviens ar lielgabalu pa zvirbuļiem.
- Rūpīga roku higiēnas ievērošana gan pacientiem, gan mediķiem. Apzinīga roku mazgāšana, īpaši apmeklējot medicīnas iestādes, ir profilakses zelta standarts. Citās valstīs, ja mediķis, ienākot palātā, piemirst dezinficēt rokas, pacients atgādina, ka tas jāizdara.
- Vakcinācija. Ļoti efektīva metode pret infekcijām. Pateicoties tai, daudzas infekciju slimības ir izskaustas, piemēram, poliomielīts. Ja cilvēkam ir kāda sirds vai plaušu slimība un viņš nevakcinējas pret gripu,
pastāv lielāka iespēja, ka gripa būs smaga un nāksies ārstēties slimnīcā.
Tāpat ir lielāka iespēja, ka pievienosies plaušu karsonis jeb pneimonija. Tātad – ja mēs vakcinējamies, pilnībā novēršam vai mazinām risku saslimt ar infekcijām, mums nebūs jālieto antibiotikas, nenonāksim slimnīcā un nepalielināsies risks inficēties ar multirezistentajām baktērijām.
Kas ir kas?
- Rezistentas baktērijas – neatkarīgi no tā, vai sastopamas slimnīcā vai kur citur, šīs ir nejutīgas pret kādu antibiotiku: tikai pret vienu, visu grupu vai pret vairākām grupām.
- Multirezistentas baktērijas – nejutīgas pret vismaz trīs dažādu grupu antibiotikām.
- Panrezistentas baktērijas – nav jutīgas ne pret vienu antibiotiku.
