Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Mēs esam ļoti atšķirīgi, mums ir dažāda iedzimtība, arī gremošanas trakts, ieradumi. Cita lieta, ka arī tiem cilvēkiem, kas nesūdzas par atvilni un ēd visu, patiesībā ir atvilnis, bet tā izpausmes var būt pavisam citas. Tad tās būs nevis barības vadā, bet ārpus tā. Un daudzi tās nesaista ar atvilni, taču tas izpaužas ar sliktu miegu, krākšanu, var būt sāpes kaklā, ir periodi, kad parādās aizsmakums.
Ārsti to nosauc par laringītu, bet ne jau tikai tad, kad mums dedzina aiz krūškaula un ceļas kuņģa sulas skābums augšā, ir atvilnis.
Tāpat ir cilvēki, kuriem ir iedzimts sfinktera vājums, bet būtībā kaut kas nav kārtībā ar kuņģa spiedienu. Vai – kuņģis ir pārpildīts, tam nav, kur likt saturu. Katliņš ir pilns, un vāciņš vairs neiet virsū – tipiska aina kuņģī, kāpēc slēdzējmuskulis vairs neaizveras, kā nākas. Gados vecākiem cilvēkiem arī slēdzējmuskulis var kļūt vājāks.
Starp atviļņa iemesliem minēts arī alkohols, taču, arī dzerot daudz ūdens, var būt atvilnis!
Tātad cilvēkam pašam ļoti jāskatās, ko viņš dara ne tā, pēc kādām darbībām atviļņa pazīmes parādās vairāk. Arī daudzi produkti ietekmē gastroezofageālā jeb kuņģa un barības vada atviļņa rašanos – gan to sagatavošanas veids, gan novākšanas laiks. Arī saldumi bieži vien ierosina dedzināšanu. Virssvars, kura dēļ vēdera dobuma spiediens uzreiz ir lielāks un arī atviļņa iespēja ir lielāka, jo mehāniski rosina kuņģa satura spiešanos uz augšu barības vadā. Vēl – neatliek laika paēst, un pēc tam ēd steigā.
Ja ēdienu rij lieliem gabaliem, nesakošļājot, apēstais kuņģī stāvēs ilgāk un ilgāk gremosies.
Vēl var būt gadījuma rakstura atvilnis. Piemēram, rudens, garšīgi āboli, cilvēks gandrīz kilogramu noēd, un viņam drusciņ dedzina. Tas ir gadījums. Principā atvilnis cilvēkam norisinās visu laiku, tas ir fizioloģisks. Bet – kas par daudz, tas par skādi! Par slimību šis fizioloģiskais atvilnis, uz ko var mierīgi nereaģēt, pārvēršas tad, ja šo atviļņu ir vairāk, biežāk, kā arī tie augstāk uznes kuņģa saturu – tas uzreiz rada vairāk problēmu.
Tad atvilnis ir jāārstē kā slimība, lietojot zāles.
Turklāt jāatceras, ka zāles principā ne tik daudz ārstē pašu atviļņa slimību, cik palīdz mazināt atviļņa slimības simptomus un jau esošos bojājumus, kā arī darbojas preventīvi, lai nenotiktu kas smagāks. Proti, neārstēts atvilnis var rezultēties ar dažādām komplikācijām, tā ietekmē var veidoties barības vada erozijas, čūlas, asiņošana. Atvilnis bojā arī barības vada gļotādu, turklāt nopietni, un tur, kur radīts bojājums un ja tas ir ilgstošs, sākas citi riski.
Labā ziņa, ka barības vada ļaundabīgie audzēji sastopami relatīvi reti, bet tie eksistē, un pie vainas ir atvilnis.
Vienai cilvēku grupai – aptuveni virs 50 gadiem, apaļīgiem, kam patīk labi paēst un arī lietot alkoholu, vēl uzsmēķēt, pārsvarā vīriešiem – ir lielāks barības vada vēža risks. Katrā ziņā viņiem mērenība vai kontrole būtu obligāti nepieciešama.
Iespējamās pazīmes
- Dedzināšana aiz krūšu kaula. Lielākoties pēc ēšanas, mainot pozu vai guļot.
- Kuņģa satura nonākšana mutē. Simptomi ietver rīšanas grūtības, žagošanos, astmai līdzīgas izpausmes, rīkles stīvumu, kairinošu klepu, balss aizsmakumu un zobu bojājumus.
- LOR orgānu patoloģijas – laringīts, sinusīts, faringīts.
- Dažkārt – nekardiālas sāpes krūtīs, miega apnoja un slikta elpa.
