Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Lasītājas vēstule: Mana problēma vairāku gadu garumā ir sejas ādas slimības. Pie dermatologa ārstējos kopš 2019. gada. Diagnoze – seborejiskais dermatīts, rozācija (rezultāti mainīgi, brīžiem iekaisumi, apsārtumi spilgtāki, brīžiem – mazāk izteikti). Vēl lielāki sarežģījumi radās 2023. gada rudenī,
kad virs lūpām izveidojās apmēram 2,5–5 cm iesārts ādas laukums, kas kļuva košāks un ar laiku arī nedaudz lielāks. Diagnoze – aktīniskā keratoze.
No 2024. gada novembra uzsāku ārstēšanas kursu ar krēmu «Aldara», bet to vairākkārt nācās pārtraukt, jo ādas laukums kļuva spilgtāk sarkans, veidojās jēlumi un raupjas kreveles. Daktere to nomainīja, tagad vienu nedēļu lietoju 5-fluoruracila 1 % krēmu. Arī ar šo krēmu ādas laukums veidojas sarkans, jutīgs, bet tomēr ne tik ļoti kā ar krēmu «Aldara».
Man nemieru rada tas, ka aktīniskā keratoze ir saistīta ar ādas vēža pirmsākumu,
tāpēc gribētu noskaidrot – vai nav iespējams veikt kādas analīzes vai cita veida pārbaudes? (Daktere gan šobrīd to noraida, jo lietoju ārstējošos krēmus, tāpēc rezultāti nebūšot objektīvi.) Bet es satraucos, vai ārstēšanā netiek kaut kas nokavēts.
Mirdza, 72 gadi
Mirdza, aktīniskā jeb saules keratoze ir ādas veidojumi, kas rodas, ultravioletajam starojumam bojājot ādas šūnas. Jā, to uzskata par priekšvēža stāvokli, kas reizēm var pārveidoties par plakanšūnu vēzi, tāpēc šos veidojumus nepieciešams ārstēt.
Aktīnisko keratozi var diagnosticēt ar dermatoskopiju un arī secināt, vai veidojums ir vai nav ļaundabīgs,
taču tas iespējams tikai tad, kad veidojums nav iekaisis. Jūsu dakterei ir taisnība – ārstēšanas laikā pārbaude nebūs objektīva!
Ja vairāki kritēriji liecina, ka veidojums varētu būt ļaundabīgs, visvienkāršākā ir citoloģiskā pārbaude, kad ņem nokasījumu no veidojuma un apskata šūnas mikroskopā. Taču šī metode nav precīza, jo nokasītajā paraugā var nepatrāpīties ļaundabīgās šūnas. Precīzāka ir ādas biopsija, kad pārbauda 2–3 mm lielu ādas gabaliņu, bet reizēm, ja aizdomīgais veidojums neatrodas uz sejas, to izgriež visu un nosūta uz histoloģisko pārbaudi.
Sena metode aktīniskās keratozes bojāto šūnu likvidēšanai ir kriodestrukcija jeb saldēšana ar slāpekli,
taču tajā tiek traumētas arī apkārt esošās veselās šūnas un var netikt pilnīgi izņemtas izmainītās šūnas. Pēc tam mēdz palikt rētas vai veidoties hiperpigmentācija.
Efektīvākas ir jaunās metodes, izmantojot dažādus krēmus, piemēram, imūnmodulatoru imikvimodu (Aldara vai Zyclara), kas veido izteiktu imūno reakciju, un rezultātā tiek likvidētas bojātās šūnas. Ejot bojā šūnām, rodas rētiņas un krevelītes, taču pēc tam ir labs klīniskais efekts. Fluoruracils, kas ir citotoksisks preparāts, rada mazāku iekaisuma reakciju, bet arī labi palīdz.
Tas, ka āda kļūst sarkana un jutīga, liecina par iekaisumu, un šis nepatīkamais process ārstēšanas gaitā ir jāpārdzīvo.
Lietojot šo krēmu, var arī veidoties sīkas brūcītes un kreveles, jo tur, kur ir bojātas šūnas, krēms izraisa imūno reakciju. Klasiski šo krēmu lieto piecas dienas nedēļā četras nedēļas, bet ārsts pēc savas pieredzes var ieteikt arī citu variantu. Pēc ārstēšanas, kad āda sadzijusi, noteikti jāatnāk uz kontroles vizīti dermatoskopiski pārbaudīt, vai viss ir kārtībā, taču satraukumam nav pamata, jo pēc ārstēšanas vēzis nemēdz attīstīties.
Ja ir izveidojusies aktīniskā keratoze, visticamāk, mūža laikā esat saņēmusi daudz saules ultravioletā starojuma.
Tagad sākas saules aktivitātes periods, tāpēc no tās jāsāk aizsargāties. Citreiz pacienti stāsta, ka nesauļojas, bet – to jau nevajag darīt speciāli. Saulei mēs esam pakļauti, arī vienkārši uzturoties ārā, piemēram, ejot uz veikalu vai pārgājienā, vai strādājot dārzā.
Ja aktīniskā keratoze jau vienreiz bijusi, pastāv iespēja, ka tā veidosies arī citur uz ādas, tāpēc būtu svarīgi arī turpmāk lietot saules aizsarglīdzekļus ar vismaz SPF 50. Svarīgi, lai tie aizsargātu gan pret UVA, gan UVB starojumu.
Jāatceras, ka saules aizsargkrēms jāuzklāj 20 minūtes pirms iziešanas saulē un, ja ārā uzturas ilgāku laiku, ik pēc divām stundām jālieto atkārtoti.
Daži ražotāji, piemēram, Eucerin un Bioderma, piedāvā saules aizsargkrēmus tieši aktīniskās keratozes skartai ādai. Ķermeņa vietas, kuras iespējams, vēlams piesegt ar apģērbu un valkāt cepuri ar platām malām. Jāatceras, ka arī ausu āda tiek pakļauta saules starojumam.
