Rīga +4°C 
Skaidro Dr. Daira Brenča, pediatre Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Akūtās un ambulatorās medicīnas centrā.
200 un vairāk vainīgo
Kā mēdzu teikt savu pacientu vecākiem – diemžēl, kad ārā pil lāstekas un kūst sniegs, mazajiem tek deguns un bieži ir slikta dūša vai caureja. Gluži tāpat kā mums visiem, arī vīrusiem katram ir sava mīļākā sezona. Piemēram, gripa ir tipiska ziemas slimība un vasarā to sastapt praktiski nav iespējams. Rudens, ziemas un agra pavasara pavadoņi ir dažādi tā dēvētie saaukstēšanās vīrusi. Vēl kas – lai gan daudzi vīrusi vienlīdz aktīvi cirkulē visu gadu, ziemas sezonā mums ir lielākas izredzes ar tiem sastapties, jo vairāk uzturamies telpās un reti tās vedinām, varbūt ikdienas steigā piemirstam rūpīgi nomazgāt rokas.
Visbiežāk vēdervīrusu dabū, to apēdot. Piemēram, iebāžot mutē pirkstus, kas pieskārušies inficētām virsmām, uz kurām vīrusu atstājis kāds, kurš jau inficēts. Arī esot ciešā kontaktā ar citu saslimušo.
Kāpēc jau pašā sākumā pieminēju saaukstēšanos, ar ko biežāk saprotam iesnas, kakla sāpes, paaugstinātu temperatūru?… Jo daudzi no vīrusiem, kas izraisa šo visu, var ierosināt arī vemšanu un caureju, un dažkārt pat visas šīs sajūtas kopā. Medicīnas literatūrā tiek lēsts, ka šādu vīrusu ir ap 200, turklāt daudzi ir vēl vārdos nenosaukti, tāpēc kopskaitā to varētu būt vēl vairāk. Tiesa, kurš negantnieks kurā reizē vainīgs, visbiežāk skaidri nezinām, jo to nosaka tikai ļoti īpašos gadījumos, piemēram, ārstējoties stacionārā, bet, pazīstot katra baciļa vizītkarti, varam nojaust, kas ir pie vainas. Piemēram, caureja kopā ar tekošu degunu, iekaisušām actiņām un augstu temperatūru var likt domāt par adenovīrusu infekciju. Arī rota vīrusam var būt elpceļu izpausmes, savukārt norovīrusam vairāk raksturīga slikta dūša un vemšana, arī paaugstināta temperatūra un ir ļoti slikta pašsajūta. Tas, kas šajā stāstā ir pavisam skaidrs – pavadošās sajūtas ir nepatīkamas gan maziem, gan lieliem!
Mājās vēmējs. Kā rīkoties?
Izstāstīšu, kas palīdzēs, ja vēdervīrusu saķēris bērns, bet šie paši rīcības vaļi spēkā ir arī tad, ja sasirgi pati vai kāds cits mājinieks.
- Saglabāt mieru! Saprotams, ja slikta dūša ir atvasei, vecāki vienmēr satraucas, bet mūsu, pieaugušo, galvenais uzdevums ir saglabāt mieru pašiem un nomierināt mazo. Miers pie vemšanas vajadzīgs ne tikai emocionālajai pašsajūtai, bet arī fiziski tas palīdz justies par kripatu labāk – tā teikt, nestresina kuņģīti.
- Starp vemšanas epizodēm apguldīt bērnu pussēdus. Labāk uz sāniem.
- Vērot un fiksēt! Mammai vai tētim šādā situācijā jāskaita līdzi, cik bieži bērnam bijusi vemšana, pēc cik ilga laika tā ir atkal. Vīrusiem raksturīgi, ka sākumā vemšana ar nelielu laika intervālu atkārtojas – tās var būt divas reizes, bet tikpat iespējams arī vairāk. Labākais dakteris šajā situācijā ir laiks, bet mierinājumam varu teikt, ka atūdeņošanās, īpaši, ja slimnieciņš nav gluži zīdainis, nenotiek stundas laikā.
- Dot dzert lēnām. Ar šķidruma uzņemšanu svarīgi nesteigties, jo, padzeroties tūlīt pēc vemšanas, parasti iedzertais atkal tiek izvemts, un, kamēr vien neļaujam kuņģa refleksam nomierināties, tas var būt kā apburtais loks. Bet – šķidrums ir ļoti svarīgs, tikai vēlams, lai pēc vemšanas paiet vismaz 45–60 minūtes, un tad var pa tējkarotei padzerties ūdeni. Ja vemšana neatkārtojas, pēc mirklīša atkal padzirdini mazo, un tā katru reizi pa malciņam šķidruma daudzumu palielinot. Jā, vemšana var atkal atkārtoties, bet nesatraucies, atkal nogaidi vismaz 45 minūtes, lai varētu atsākt pa malciņam dzert. Pamīšus ūdenim var piedāvāt bērnam padzerties saldu tēju vai vieglu rozīņu novārījumu, lai kompensētu organismam zaudēto glikozi un minerālvielas.
- Nesteigties ar zālēm. Līdzekļus no absorbentu grupas, kas samazina baciļu ietekmi uz zarnu trakta gļotādu, nevajadzētu lietot ātrāk kā stundu vai pat divas, kopš vemšana mitējusies. Ātrāk tam nebūs jēgas, jo viss lietotais tiks atkal izvemts. Turklāt nav būtisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka šie līdzekļi noteikti palīdzēs.
- Iepauzēt ar ēdienu! Ne bērnu, ne pašai sevi vēdervīrusa brīdī nevajag censties par visām varītēm pabarot. Galvenais ir uzņemt šķidrumu. Tāpat nevajag satraukties, ja ēst negribas ne tikai akūtajā slimības brīdī, bet arī kādu dienu pēc tam – kādam ēstgriba atgriezīsies ātrāk, kādam gremošanas trakts nomierināsies lēnāk. Tiem, kuriem ēstgriba ir saglabājusies, galvenais, nevajadzētu ēst ļoti saldus, treknus un asus ēdienus. Ja vīruss ir mazam bērniņam, šajā laikā arī nevajadzētu eksperimentēt ar jaunu, iepriekš nebaudītu produktu, nogaršošanu. Un labāk atsākt ēst mazām porcijām, nepārslogot punci.
Norimst un uzplaukst
Katram vīrusam tomēr ir savs aktivitātes periods, kas nosaka, cik ilgi nāksies paslimot. Lai gan parasti par vēdervīrusiem dēvētās infekcijas simptomi mazinās dažās dienās, vidēji tie var ilgt 7 dienas, bet pie adenovīrusiem simptomi mēdz saglabāties pat ilgāk. Par ko bērnu vecāki mēdz satraukties – slimības gaita var būt viļņveidīga. Proti, vienu dienu ir vemšana, tad šķiet, ka pašsajūta uzlabojas, bet vēl pēc dienas viss sākas no gala. Šādi viļņi mēdz atkārtoties pat trīs reizes, un ļoti tipiska viļņveidīga gaita ir tieši adenovīrusiem. Bet te atkal labākais līdzeklis būs miers un laiks, jo specifiskas ārstēšanas pret šiem vīrusiem nav – vien jāļauj organismam no tā atbrīvoties un jāuzņem šķidrums.
Tas, cik bieži gadās sastapties ar kuņģa un zarnu trakta infekcijām, atkarīgs gan no tā, cik labi ievērojam higiēnu un cik daudz vīrusu apēdam, gan arī no mūsu imunitātes.
Piemēram, bērnu imūnsistēma vēl ir mācīšanās etapā, tāpēc vismaz līdz skolas vecumam saslimšana ar zarnu trakta vīrusiem notiek biežāk nekā pieaugušajiem. Lai gan izpausmju nianses var atšķirties, viena lieta ir nemainīga – šie vīrusi ir ļoti lipīgi, tāpēc nereti kolektīvos saslimst vairāki cilvēki, un, ja slimību mājās atnesis bērns, pastāv liela varbūtība, ka to uzdāvinās arī vecākiem. Mamma un tētis rūpējas par mazo sirdzēju, varbūt kādā brīdī pēc bērniņa apkopšanas labi nenomazgā rokas, no uztraukumiem mazinās imunitāte un vīruss uzklūp arī lielajiem.
Bīstamie simptomi
- Ja vemšana ir ļoti bieža un nemitējas.
- Ja ir krampjainas vēdersāpes un asins piejaukums fēcēm.
- Ja ir apātija, nespēks, bērns ir grūti pamodināms vai gluži pretēji – uzbudināts.
- Ja nečurā 6–8 stundas. Šādās situācijās tiešām labāk doties uz slimnīcu!
Re, kā!
Pētījumos pierādīts, ka, slimojot ar zarnu trakta infekcijām, organismā rodas mikrofloras izmaiņas, tāpēc samazināt slimošanas ilgumu un veicināt zarnu trakta funkciju atjaunošanos var palīdzēt savlaicīga probiotiķu lietošana. Tiesa, katrai ligai un arī katram vecumam piemēroti savi baktēriju celmi. Piemēram, ar krūti barotiem mazuļiem zarnu traktā vairāk dominē bifidobaktērija jeb Bifidobacterium, un to saturošie preparāti varētu palīdzēt ātrāk uzveikt vīrusu. Vēlākā vecumā labi pierādījumi gūti par Lactobacillus baktērijām. Savukārt, ja ir caureja, vislabāk derēs Saccharomyces boulardii, kas gan īsti nav baktērija, bet probiotiskais raugs. Meklē šos nosaukumus uz labo baktēriju preparātu iepakojumiem!
Īpašais jautājums
Ja bērns ir vakcinēts pret rotavīrusu, bet tāpat bieži saslimst ar vemšanu un caureju, vai tas nozīmē, ka vakcīna nedarbojas?
Tā noteikti nav! Vakcīna pret rotavīrusu ir ļoti apsveicams pasākums, jo tās mērķis ir pasargāt tieši mazos bērnus – pirms tika uzsākta vakcinācija tieši mazulīši un bērni pirmajos dzīves gados visbiežāk ar rotavīrusu nonāca slimnīcā, jo mājās vairs nebija iespējams nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu, bet atūdeņošanās, kā zināms, var būt ļoti bīstama. Svarīgi arī saprast, ka šī vakcīna nedarbojas visu dzīvi – bērnam augot, tās efekts kļūst vājāks, taču labā ziņa ir tā, ka lielākiem bērniem, pirmsskolniekiem un skolēniem, infekcija noris vieglāk un ar to parasti var tikt galā mājās.
