Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kas ir alerģija?
Alerģija ir organisma imūnreakcija uz svešu vielu, kas normālos apstākļos nerada kaitējumu. Šīs vielas var būt pārtikas produkti, ziedputekšņi, putekļu ērcītes, dzīvnieki, pelējums, kukaiņu dzēlieni, medikamenti vai pat noteiktas ķimikālijas.
Kad cilvēks ar alerģiju saskaras ar konkrētu alergēnu, viņa imūnsistēma kļūdaini to uztver kā draudu un sāk izdalīt histamīnu un citas ķīmiskas vielas, kas izraisa simptomus – no šķaudīšanas līdz pat dzīvībai bīstamai anafilaksei.
Biežāk sastopamie alerģiju veidi
Alerģijas var izpausties dažādos veidos atkarībā no alergēna un cilvēka organisma īpatnībām.Lūk, biežākās alerģijas!
- Pārtikas alerģijas. Tās rodas, kad organisms reaģē uz noteiktiem pārtikas produktiem. Biežākie izraisītāji: zemesrieksti, piena produkti, olas, kvieši, zivis un jūras veltes. Simptomi var būt nieze, izsitumi, pietūkums, kuņģa darbības traucējumi vai pat elpošanas grūtības.
- Alerģisks rinīts (siena drudzis). Šī ir bieži sastopama sezonalitātei pakļauta alerģija, ko izraisa ziedputekšņi. Simptomi ietver šķaudīšanu, aizliktu vai tekošu degunu, acu asarošanu un niezi.
- Kontaktdermatīts. Ādas reakcija, kas rodas saskarē ar alergēnu, piemēram, niķeli rotaslietās, lateksu, kosmētiku vai sadzīves ķīmiju. Simptomi ir ādas apsārtums, nieze, pūslīši vai zvīņošanās.
- Zāļu alerģijas. Var izpausties kā izsitumi, nātrene, pietūkums, vai nopietnāk – kā anafilakse pēc medikamentu lietošanas, piemēram, antibiotikām vai pretsāpju līdzekļiem.
- Alerģija pret kukaiņu dzēlieniem. Dažiem cilvēkiem bites, lapsenes vai skudras dzēlieni var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju ar pietūkumu, elpošanas traucējumiem un asinsspiediena krišanos.
- Alerģija pret dzīvniekiem. Alerģija pret dzīvniekiem ir viena no izplatītākajām elpceļu alerģijām, īpaši pilsētvidē. To parasti izraisa nevis pats dzīvnieku apmatojums, kā bieži uzskata, bet gan olbaltumvielas, kas atrodas dzīvnieka siekalās, ādas daļiņās (blaugznās), urīnā un sviedros.
- Alerģija pret pelējumu. Pelējuma alerģija rodas, kad cilvēka imūnsistēma reaģē uz pelējuma sēnīšu sporām gaisā. Tās ir mikroskopiskas daļiņas, kuras pelējums izdala, lai vairotos, un tās viegli ieelpojam, īpaši mitrās, slikti vēdinātās telpās.
Kādi ir alerģiju simptomi?
Alerģijas simptomi var būt ļoti dažādi – no viegliem, nedaudz traucējošiem līdz smagiem un pat dzīvību apdraudošiem. Simptomu veids un smagums atkarīgs no alergēna, organisma individuālās reakcijas un iedarbības veida (ieelpojot, apēdot, saskaroties ar ādu u. c.).
Biežākie alerģiju simptomi:
- šķaudīšana un aizlikts deguns – raksturīgi alerģiskajam rinītam, īpaši pavasarī un vasarā, kad gaisā ir daudz ziedputekšņu,
- asarojošas, niezošas acis – acu konjunktivīts var parādīties kopā ar deguna simptomiem,
- izsitumi un nieze uz ādas – nātrene, ekzēma vai kontaktdermatīts parasti norāda uz saskari ar alergēnu vai pārtikas alerģiju,
- pietūkums (angioedēma) – lūpu, acu plakstiņu, mēles vai kakla pietūkums, kas var būt bīstams, ja apgrūtina elpošanu,
- kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi – slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja bieži rodas pārtikas alerģiju gadījumā,
- klepus, sēkšana, elpas trūkums – simptomi, kas var liecināt par elpceļu alerģiju vai astmas pastiprināšanos,
- nogurums un koncentrēšanās grūtības – īpaši izteikti hronisku alerģiju gadījumā, piemēram, ilgstoša iedarbība uz putekļu ērcītēm,
- anafilaktiska reakcija – smaga, strauja un dzīvībai bīstama reakcija ar asinsspiediena krišanos, elpošanas grūtībām un samaņas zudumu. Nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.
Simptomu parādīšanās laiks
- Tūlītēja reakcija – dažu sekunžu vai minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu (piemēram, medikamenti, kukaiņu dzēliens, rieksti).
- Aizkavēta reakcija – var parādīties vairākas stundas vai pat dienu pēc alergēna iedarbības, biežāk raksturīga kontaktdermatītam vai pārtikas nepanesībai.
Svarīgi ir atpazīt savus simptomus un laikus vērsties pie ārsta, jo arī viegla alerģija var progresēt un kļūt nopietnāka, ja netiek kontrolēta.
Kā tiek diagnosticēta alerģija?
Pareiza alerģijas diagnostika ir pirmais solis ceļā uz efektīvu ārstēšanu un simptomu kontroli. Tā palīdz noteikt, uz kādiem konkrētiem alergēniem organisms reaģē, kā arī izslēgt citas iespējamās veselības problēmas ar līdzīgiem simptomiem. Lūk, biežāk izmantotās alerģijas diagnostikas metodes.
Ādas dūrienu tests (prick tests)
Viens no visbiežāk izmantotajiem testiem. Uz pacienta apakšdelma vai muguras uzklāj nelielu daudzumu dažādu alergēnu šķīdumu, un pēc tam ar speciālu adatiņu tiek nedaudz iegriezta āda, lai alergēns nonāktu saskarē ar imūnsistēmu.
Rezultāts: ja uz konkrēta alergēna vietas āda kļūst sarkana, pietūkst vai sāk niezēt, tas liecina par iespējamu alerģiju.
Plusi: ātri rezultāti (10–20 minūtēs), vienkārša procedūra.
Mīnusi: nepiemērots pacientiem ar smagām ādas slimībām vai tiem, kuri lieto antihistamīnus.
Asins analīze (specifiskā IgE noteikšana)
Nosaka, vai asinīs ir paaugstināts specifisko imūnglobulīnu E (IgE) līmenis pret noteiktiem alergēniem.
Kad lieto: ja nav iespējams veikt ādas testus (piemēram, ādas slimību, grūtniecības vai noteiktu medikamentu dēļ), vai arī, lai papildinātu ādas testu datus.
Rezultāts: tiek mērīts IgE daudzums pret dažādiem alergēniem, piemēram, putekļiem, pārtiku, dzīvnieku spalvām utt.
Plāksteru tests (patch tests)
Īpaši noderīgs kontaktdermatīta diagnostikā. Alergēnu maisījums tiek uzklāts uz ādas ar speciāliem plāksteriem, kas tiek atstāti uz muguras 48 stundas.
Rezultāts: ārsts novēro reakcijas pēc 48 un 72 stundām, lai noteiktu, vai āda reaģē uz kādu no alergēniem, piemēram, metāliem, konservantiem, kosmētiku vai lateksu.
Eliminācijas diēta un provokācijas tests
Tiek izmantots pārtikas alerģiju gadījumā. Alergēnu saturoši produkti tiek uz laiku izslēgti no uztura (eliminācijas fāze), pēc tam pakāpeniski atgriezti (provokācijas fāze), lai novērotu simptomus.
Svarīgi: šis tests jāpaveic ārsta uzraudzībā, jo provokācija var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju.
Spirogrāfija un bronhu dilatācijas testi
Lietoti, ja ir aizdomas par alerģisku astmu. Tiek mērīts plaušu tilpums un gaisa plūsma pirms un pēc medikamentu lietošanas.
Kā tiek ārstētas alerģijas?
Alerģiju ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus un novērst to rašanos nākotnē. Tiek izmantotas vairākas pieejas.
- Izvairīšanās no alergēniem
Šī ir visefektīvākā metode – izvairīties no vielām, kas izraisa alerģiju (piemēram, nepirkt pārtikas produktus ar alergēniem, lietot pretputekļu pārvalkus, uzturēt māju bez pelējuma).
- Medikamentoza ārstēšana
Tiek izmantoti antihistamīni, kortikosteroīdi, deguna aerosoli, acu pilieni un bronhodilatatori. Daži medikamenti ir pieejami bez receptes, bet stiprākus līdzekļus izraksta ārsts.
- Imūnterapija (alergēnu vakcinācija)
Ilgtermiņa ārstēšanas veids, kur pacients tiek pakāpeniski pakļauts pieaugošai alergēna devai. Mērķis ir pieradināt imūnsistēmu, lai samazinātu vai pilnībā novērstu alerģisko reakciju.
Ārkārtas palīdzība anafilakses gadījumā. Anafilakse ir dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kuras ārstēšanā izmanto adrenalīna autoinjektoru (EpiPen). Cilvēkiem ar smagām alerģijām jābūt vienmēr sagatavotiem ārkārtas situācijām.
Vai ar alerģiju var sadzīvot?
Jā, ar alerģijām var pilnvērtīgi dzīvot, ja tiek ievēroti noteikti piesardzības pasākumi un tiek pielāgota dzīvesveida rutīna:
- sekot līdzi alerģiju kalendāriem (piemēram, ziedputekšņu koncentrācijas prognozēm),
- lasīt produktu sastāvu uz etiķetēm,
- informēt tuviniekus, skolotājus vai kolēģus par alerģijām, īpaši smagām,
- glabāt ārsta izrakstītas zāles viegli pieejamā vietā,
- regulāri pārbaudīties pie speciālista un pielāgot ārstēšanu atbilstoši simptomiem,
Laicīga diagnostika un pareiza ārstēšana ļauj daudziem alerģijas slimniekiem saglabāt augstu dzīves kvalitāti un izvairīties no nopietniem veselības sarežģījumiem. Alerģijas ir kompleksa, bet ārstējama veselības problēma. Jo agrāk tās tiek atklātas, jo vieglāk ar tām sadzīvot un kontrolēt simptomus. Ja tev vai taviem tuvajiem ir aizdomas par alerģiju, ieteicams vērsties pie speciālista, lai noteiktu precīzu diagnozi un saņemtu piemērotu ārstēšanu.
Avoti: Latvijas Alergologu un klīnisko imunologu asociācija; Mayo Clinic – Allergies; World Allergy Organization
