Ķiveres un aizsargi
Ziemas traumas visbiežāk saistītas ar ziemas sporta veidiem. Tāpēc, pirms doties ar mazo slēpot, vizināties ar ragavām, slidot vai pastaigā pa kalniņu, jānodrošinās ar lietām, kas palīdz izsargāties no traumām. Pirmkārt, bērnam neatkarīgi no vecuma un izvēlētā sporta veida galvā jābūt aizsargķiverei, kas mazo pasargās no galvas traumām. Otrkārt, nepieciešami arī roku un kāju aizsargi, piemēram, plaukstu, elkoņu, ceļu sargi. Sporta preču veikalos nopērkami speciāli slēpošanai un slidošanai domāti ekstremitāšu sargi, kas atšķiras no skrituļošanai vai braukšanai ar velosipēdu paredzētajiem. Tie pasargās bērnu no izmežģījumiem un lūzumiem. Arī, ja bērns slēpojot vai slidojot nokritīs un lauzīs roku, lūzums nebūs tik smags un komplicēts, kā sportojot bez aizsargiem.
Ķiveres un aizsargi nepieciešami, arī braucot ar sniega dēli vai slidojot, tie palīdzēs izsargāties no traumām, kad bērns devies pavizināties ar ragaviņām uz savu piemājas kalniņu.
Atpūtas bāzēs un publiskajās slēpošanas trasēs daudzi pieaugušie un arī lielākie bērni ne vienmēr ievēro drošas braukšanas nosacījumus. Tāpēc arī šeit jāizmanto ķiveres un ekstremitāšu sargi. Vairākas atpūtas vietas un slēpošanas trases piedāvā ķiveru nomu (ķivere maksā aptuveni Ls 1 dienā). Taču, piemēram, publiskajās slidotavās nereti nav iespējams iznomāt ne ķiveres, ne roku/kāju sargus. Tāpēc drošības piederumus ieteicams paņemt līdzi no mājām. Arī, dāvinot bērnam skrituļslidas, sniega dēli, slidas un slēpes, nevajag aizmirst drošības piederumus.
Citi lasa
Nepārvērtēt bērna spējas
Lai ziemas prieku baudīšana nepārvērstos bēdu pilnā notikumā, nepietiek ar to vien, ka bērns ietērpts ķiverē un ceļu sargos. Vismaz līdz septiņu gadu vecumam bērns jāpieskata, turklāt uzraudzību nevajadzētu uzticēt lielākiem bērniem. Arī astoņus gadus vecs bērns vēl ir pārāk mazs, lai spētu pieskatīt un atbildēt par savu trīsgadīgo māsiņu vai brālīti.
Cilvēks parasti domā, ka ar viņu nekas slikts nenotiks. Aizmirstas piesardzība, un pārgalvības dēļ gadās pieļaut muļķīgas kļūdas un gūt traumas. Tāpēc ieteicams nepārvērtēt savas un bērna spējas un uz kalniņa darīt tikai to, kas katram ir pa spēkam. Ieteicams bērnam iegaumēt savas dzīvesvietas adresi un mammas/tēta telefona numuru, lai gadījumā, ja atgadās nelaime, kad vecāku nav klāt un bērnu nogādā slimnīcā, viņus varētu ātri sameklēt. Zīmītes ar adresi un telefonu numuriem var ielikt arī bērna drēbju kabatās.