Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Rūta, patogēnās sēnītes izraisīta matu izkrišana pieaugušam cilvēkam ir diezgan reta. Ja arī ādas/matu paraugā tādu atrod, tas uzreiz nenozīmē, ka nieze un matu izkrišana ir tieši tās dēļ. Patogēnas sēnītes mums var mitināties galvas ādā vai citur uz ķermeņa
un neierosināt nekādus ādas, matu vai nagu bojājumus.
Bieži vien niezi galvas ādā izraisa blaugznas jeb seborejiskais dermatīts, kura procesā arī var piedalīties sēnīte, taču nepatogēnā, kura atrodas normālas mikrofloras sastāvā. Smagākos seborejiska dermatīta gadījumos kā papildu terapija nereti tiek nozīmēti iekšķīgas pretsēnīšu zālees, taču ir arī citi medikamenti, kas efektīvāk var mazināt niezi, – glikokortikoīdi krēmu, losjonu un eļļu formā, nopērkami ar ārsta recepti.
Jāsaprot, ka blaugznas ir hroniska slimība un to pavisam izārstēt nevar, bet bieži var ļoti labi kontrolēt.
Par jums izrakstīto terbinafīnu… Nezinot precīzu situāciju, grūti komentēt. Kā jau minēju, patogēna sēnīte bieži vien var atrasties arī normālas ādas mikroflorā, un to nevajag ārstēt. Ja tā tiešām ir patogēnas sēnītes izraisīta matu izkrišana, kas ir diezgan specifiska – apaļi plankumi bez matiem, pie saknēm nolauzti mati (tādu gadījumu esmu redzējusi tikai vienu reizi desmit gados) –, tad šāda ārstēšana ir pareiza.
Bet tikpat iespējams, ka tomēr nav precīzi noteikta diagnoze.
Kā jau minēju, reizēm pie seborejiska dermatīta, kas ir pavisam cita saslimšana, tiek nozīmēti arī iekšķīgi pretsēnīšu līdzekļi kā terbinafīns, bet tādā gadījumā terapija ir 1–2 nedēļas, nevis sešas. Ļoti iespējams, uz kādu laiku būs uzlabojums, bet pēc tam atkal parādīsies nieze.
Savukārt matu izkrišanai arī var būt dažādi iemesli – saistīti vai nesaistīti ar patogēnu sēnīti vai seborejisko dermatītu, un tā jāskata kompleksi. Tāpēc iesaku vērsties pie speciālista – matu ārsta jeb trihologa –, lai viņš situāciju izvērtētu klātienē.
