Ādas nacionālās īpatnības jeb Kā rūpēties par latvietes ādu?

Veselība
Dace Kaņepe
26. septembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Getty Images
Etniskā iedzimtība, klimats un attieksme pret ādas kopšanu ir galvenie faktori, kas nosaka latviešu sievietes ādas īpatnības. Kāda tā ir, un kas nepieciešams tās labsajūtai? Konsultē estētiskās medicīnas klīnikas 4. dimensija dermatoloģe, docente, Dr. Med. Māra Rone-Kupfere un MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

Pasaulē skaita ziņā dominē cilvēki ar tumsnēju ādu, acīm un matiem. Par ziemeļeiropiešu izskatu atbild pavisam neliela, tieši mūsu reģionam raksturīga gēnu grupa, precīzāk, gēnu mutācijas. Interesanti, ka pasaulē sieviešu ar gaišu tipu ir vairāk nekā vīriešu, to lielā mērā ietekmē hormonālā aktivitāte pusaudžu gados – tā sievietes dara gaišākas. Tiesa, Latvijā jau tagad esam kārtīgs gēnu sajaukums (visnabadzīgākie gēnu sajaukuma ziņā ir angļi, islandieši, jaunzēlandieši), tāpēc tā sauktais latviešu pelēkās peles tipāžs drīzumā var palikt pagātnē. No veselības un izturības viedokļa gēnu sajaukšanās ir ļoti pozitīva tendence – mēs mainīsimies un kļūsim stiprāki. 

Četri gadalaiki

Ziemeļeiropiešu āda ir gaiša un samērā plāna, tāpēc mazāk izturīga pret atsevišķu kaitīgu faktoru iedarbību. Lielu iespaidu uz mūsu ādu atstāj četru gadalaiku maiņa. Vasarā to karsē saule, ziemā sausina asi vēji, lielu kaitējumu ādai nodara nokrišņi, krasas temperatūras svārstības, ziemā – centrālapkures sausais gaiss. Miera režīmā tā faktiski nav ne brīdi, nemitīgi jāpielāgojas un jāaizsargājas. Šādi strādājot, ātri izsīkst ādas barjersistēma, bet, kad tā ir bojāta, āda sliktāk aiztur mitrumu, izžūst un nespēj pienācīgi cīnīties ar vides agresoriem, vīrusiem, baktērijām, brīvajiem radikāļiem.

Liela daļa  Latvijas iedzīvotāju cieš no dabiski sārtas ādas (naturaly red skin), tā ir viena no gaišā tipa ģenētiskajām pazīmēm un nozīmē sliktu ādas barjeru jau no dzimšanas. Tai papildus raksturīga arī tā sauktā kuperoze jeb plankumtipa sejas ādas apsārtums ar redzamu sārto asinsvadu tīklojumu, kas var būt ne tikai iedzimta, bet arī dzīves laikā iegūta problēma un arī lielā mērā saistīta ar mūsu laikapstākļu īpatnībām. Lai šādas ādas stāvokli nepasliktinātu vēl vairāk, kopšanai jāpievērš regulāra uzmanība.

Kā un kāpēc mūsu āda noveco?

  • Fotonovecošana

MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere uzskata: «Ja mēs dzīvotu ideālos apstākļos, līdz gadiem piecdesmit nevienai krunkai nevajadzētu būt. Latvietes skaistuma lielākais bieds ir fotonovecošana.»

Arī pieredzes bagātā dermatoloģe Māra Rone-Kupfere min to kā pirmo un galveno mūsu novecošanas cēloni: «Ziemeļnieku āda ir plānāka un trauslāka, jo mums tradicionāli paredzēts dzīvot reģionā ar mazāku saules intensitāti. Taču mūsdienās, kad ir iespēja ceļot un sildīties karstajā dienvidu saulē, ultravioleto starojumu saņemam krietni vairāk, nekā pienāktos. Rezultātā kļūstam arvien raibākas: āda pelēcīgāka, parādās pigmenta plankumi, asinsvadi.»

Protams, tas nav saistīts tikai ar ceļošanas iespējām vien, bet ar dzīvesveidu un attieksmi pret sauli kopumā. Sievietes, kam ir ap četrdesmit, jau vēsturiski ir apsauļojušās, jo viņu bērnībā par saules aizsardzību neviens nerunāja. Bet tām, kas pirms gadiem desmit, divdesmit iekļuva tumša iedeguma kulta vilnī, kad solārija apmeklējums bija gandrīz katras pilsētnieces ikdienas sastāvdaļa, risks priekšlaikus novecot ir vēl lielāks.

  • Urbānā novecošana

Populācijas lielākā daļa visā pasaulē dzīvo pilsētās. Lai arī pie mums gaisa kvalitāte nav kritiska, arī Latvijas pilsētnieces ievērojami skar tā sauktā urbānā novecošana – kombinēta saules starojuma un piesārņojuma nelabvēlīga iedarbība uz ādu.

Kaitējumu, ko ādas aizsargspējām nodara piesārņojuma daļiņas, pie mums vēl pienācīgi nenovērtē.

Tikmēr pasaulē par urbāno novecošanu runā tikpat skaļi kā par ultravioletā starojuma kaitīgumu. Ne velti pēdējā laikā popularitātes viļņa virsotnē ir kosmētika ar attīrošu un detoksicējošu funkciju, piemēram, melnās sejas maskas ar kokogli. Šai tendencei gan ir arī kāda nelāga blakne – ādas attīrīšana kļuvusi par kultu un bieži vien tiek pārspīlēta. Pārmērīga un nepamatota ādas attīrīšana izjauc ādas dabīgo aizsargslāni, un tā zaudē spēju pretoties ārējiem karinājumiem.

  • Imūnnovecošana

Mums, gaišajam tipam, diemžēl raksturīga tā sauktā caurumainā āda – ķieģelīšu siena jeb aizsargslānis, kas to pasargā, bieži vien ir nepilnvērtīgs.

Ja, dzīvojot mūsu platuma grādos, ādu pienācīgi neaizsargā no vides kaitīgās ietekmes un tā atrodas ilgstošā stresā, tajā dabiski esošās imūnšūnas, kuru uzdevums ir saķert un iznīcināt vīrusus, patogēnās baktērijas, brīvos radikāļus, vairs pienācīgi nefunkcionē. Šie kaitīgie iebrucēji saārda šūnu membrānas, āda noveco vēl ātrāk, kļūst jutīga, un iekaisums var pāriet hroniskā fāzē.

Vides agresīvā ietekme uz ādu ir aktuāla problēma visā pasaulē. Jauna tendence skaistumkopšanā ir ādas imunitāti stiprinoša kosmētika, kas stimulē tik vērtīgo imūnšūnu darbību.

Attieksmei ir nozīme!

Pašlaik aug jauna paaudze, kam novecošanas procesu ir iespēja atlikt, jo jaunieši arvien vairāk apzinās ādas kopšanas nozīmi. Speciālisti norāda, ka tieši attieksme un dzīvesveids (nevis ģenētiskais fons) ir faktori, kas ietekmē to, kāda āda ir mūsu paaudzes latvietēm. Atšķirībā, piemēram, no slāvu izcelsmes dāmām mums ir tendence  uzskatīt, ka vispareizāk ir novecot dabiski. Patiesībā mūsdienās tas ir pat neveselīgi, un, ja, no veselības viedokļa skatoties, būtu jāsaskaita dabiskas novecošanas plusi un mīnusi, pēdējo būtu vairāk.

Bāzes programma ādas kopšanai

1. Aizsardzība no saules

Lai attālinātu fotonovecošanu, pirmais un izšķirošais solis ir saules aizsargrkrēma lietošana. Itālijā un Spānijā dāmas krēmu ar saules aizargfiltriem lieto cauru gadu, mums tas būtu jādara vismaz laikā, kad pakļaujam sevi intensīvam ultravioletajam starojumam (šogad tie bija vismaz pieci mēneši pēc kārtas).

Tiesa, daudz runā par saules aizsargkrēmos iekļauto ķīmisko filtru iespējami nelabvēlīgo ietekmi uz ādu un veselību kopumā, tomēr ir zinātniski pierādīts, ka ieguvums, ko tie sniedz, ir daudzkārt lielāks nekā potenciālais kaitējums.

Lotte Tisenkopfa-Ilnere uzskata, ka drošāk ir izvēlēties aizsargkrēmu ar minerālfiltriem, kas neiesūcas ādā un saules starus nevis absorbē, bet atstaro. Viņasprāt, tāds būtu jāuzklāj katru dienu, arī ziemā: «Pie mums valda uzskats, ka tumšajā laikā saules starojumu nesaņemam, taču tas attiecas vienīgi uz UVB starojumu, kas var izraisīt ādas vēzi. Garie UVA stari, kas ir tieši atbildīgi par ādas fotonovecošanu, mūs sasniedz arī ziemā, tiek gan cauri mākoņiem, gan stiklam, turklāt ietiecas dziļi ādā. Nonākot dermas slānī, tie saārda fibroblastus, kas ražo visas ādas jaunībai nepieciešamos komponentus – hialuronskābi, kolagēnu, elastīnu u. c.»

Atceries! Saules aizsarglīdzeklim (tas var būt arī tonālais krēms) jābūt plaša spektra (broad spectrum), tātad jāspēj pasargāt gan no UVB, gan UVA starojuma.

Būtiski ir arī apzināties, ka saules aizsargfiltri darbojas apmēram divas stundas un ideālā gadījumā būtu jāatjauno vairākas reizes dienā.

Māra Rone-Kupfere gan norāda, ka ir maz sieviešu, kas patiešām to dara tik pedantiski, taču atšķirības viņu ādas kvalitātē, sevišķi ap 50 gadu vecumu un vēlāk, esot ievērojamas.

2. Dabisko aizsargspēju stiprināšana

Ādu varam mitrināt ar ekskluzīviem mitrinātājiem kaut desmit reižu dienā, taču, ja tās aizsargbarjera ir bojāta, tam nebūs rezultātu. Ādas aizsargspējām ļoti būtiski ir tai specifiskie lipīdi. Jo lipīdu ādā ir mazāk, jo aizsargvalnī vairāk caurumu. Rezultātā no dziļākajiem ādas slāņiem izgaro mitrums – tā dehidratējas, turklāt var sākt jutīgi reaģēt uz vides kairinājumu (ūdeni, sausu apkures gaisu, kosmētiku u. c.).

Ja āda ir jutīga, sausa, jālieto specifiski aizsargkrēmi jeb tā sauktie barjerkrēmi.

To sastāvā ir īpaši lipīdi, kas pēc struktūras ir līdzīgi ādas lipīdiem. Lūko, lai tavs sejas krēms saturētu arī keramīdus, arī tie piedalās tik būtiskās epidermālās aizsargbarjeras veidošanā. Kad ādas barjera būs stipra, tā spēs noturēt sevī mitrumu un stāties pretī negatīvajiem ārējiem un iekšējiem faktoriem.

Zini! Tuvojoties gada aukstākajam periodam, nepārspīlē ar attīrīšanu un atceries, ka vakarā āda ir jāmitrina, bet no rītiem jāuzklāj biezāks krēms, kas to spēs pasargāt dienas garumā.

Tiesa, neviens krēms ādai nespēj nodrošināt nepieciešamo mitruma devu līdz pat vakaram, tāpēc labs palīgs ir izsmidzināmie ūdeņi, kas satur hialuronskābi, sevišķi, ja daudz stundu jāpavada centrālapkures izsausinātā gaisā.

Lietots pareizi (tikai telpās un ne pirms iziešanas no mājas), tas palīdzēs ādai pretoties ārējiem karinātājiem.

3. Pareizs uzturs

Veselas ādas pamatā ir vesels kuņģa un zarnu trakts un pareizs uzturs ilgtermiņā. Pamata formula ir ļoti vienkārša – atsakāmies no ātri asimilējamiem cukuriem jeb ātrajiem ogļhidrātiem (saldumiem, bulciņām, ātri vārāmajiem makaroniem un rīsiem, brokastu pārslām), to vietā ēdam šķiedrvielas, piemēram, pilngraudu produktus, un tādus, kas satur probiotikas – visus fermentētos un skābpiena produktus. Pievēršam uzmanību kuņģa un zarnu trakta labsajūtai un ikdienas ēdienkartē iekļaujam labos taukus – treknās zivis, avokado, eļļu, riekstus un sēkliņas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+