Rīga +8°C 
Izmaiņas gļotādā
Ziemā deguna asiņošana ir ļoti aktuāla. Ar centrālapkuri sildītajās telpās ir sauss gaiss, un tas sausina un kairina plāno deguna gļotādu. Tās priekšējā daļā ir tā dēvētais Kiselbaha asinsvadu pinums, no kurienes visbiežāk – 90 procentos gadījumu – tek asinis, tāpēc jau kopš Hipokrata laikiem pirmā palīdzība šādās reizēs ir aizspiest degunu, lai aizspiestu tecēšanas avotu. Savukārt gados vecākiem ļaudīm deguna asiņošanas iemesls mēdz būt sausa un atrofiska gļotāda, uz kuras veidojas krevelītes – tie nereti ir cilvēki, kuriem deguns sāk tecēt, ēdot siltu zupu vai ieejot no āra siltumā. Medicīniski tās sauc par neiroreflektorām jeb vazomotorām iesnām, kad ārējās vides temperatūras maiņas ietekmē izdalās gļotas. Tās ir tipiskākās izmaiņas gļotādā, kas var ietekmēt deguna asiņošanu. Bet pārsvarā deguna asiņošana nav pastāvīga diagnoze – tā vienmēr ir simptoms kaut kam citam!
Vismaz 13 dažādi iemesli
- Arteriālā hipertensija, tātad paaugstināts asinsspiediens, ja regulāri nelieto asinsspiedienu pazeminošus līdzekļus. Deguna asiņošanas iemesls nav tikai pēkšņa asinsspiediena paaugstināšanās, bet arī ateroskleroze, kas padara asinsvadus trauslus un izraisa to plīšanu. Tā visbiežāk notiek uz arteriālās hipertensijas krīzes fona. Ja asinsspiedienu normalizē, tad visbiežāk asins tecēšana no deguna pāriet un nekādas manipulāci jas degunā nemaz nav jāveic. Tāpēc arī slimnīcu uzņemšanas nodaļās šajā gadījumā uzreiz izmēra spiedienu.
- Asinis šķidrinošu medikamentu lietošana. Pie tiem pieder aspirīns un antikoagulanti, kas sašķidrina asinis un ko lieto profilaktiski, lai neveidotos trombi, vai – ja asinsvados ielikti stenti un šunti. Tad būtu jāvēršas pie ārsta, lai pārbaudītu asins recēšanas parametrus. Dažkārt kardiologs vai ģimenes ārsts iesaka kādu laiku antikoagulantu lietošanu pārtraukt vai samazināt zāļu devu, taču nereti tās nevar pilnībā atcelt. Vienmēr ir svarīgi ievērot zelta vidusceļu starp asiņošanu un asins recēšanas risku.
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra. Visbiežāk tas ir saistīts ar vīrusu infekciju, piemēram, gripu vai saaukstēšanos. Iekaisuma laikā deguna gļotāda kļūst pietūkusi un jutīgāka, bet sīkie asinsvadi – trauslāki, savukārt paaugstināta temperatūra veicina asinsvadu paplašināšanos. Tāpēc pat neliels gļotādas kai rinājums, sauss gaiss vai bieža deguna šņaukšana var izraisīt asiņošanu. Lielākoties tā nav bīstama un pāriet līdz ar infek cijas simptomu mazināšanos, tomēr atkārtota, spēcīga vai ilgstoša deguna asiņošana, īpaši kopā ar ļoti augstu tem peratūru vai izteiktu vispārēju nespēku, ir signāls, ka nepie ciešama ārsta konsultācija.
- Deguna traumas. Ja ir deguna kaula lūzums vai deguna sasitums, būtu jāvēršas pie LOR daktera vai neatlieka mās medicīniskās palīdzības speciālista. Asiņošana pēc traumām nereti ir ļoti spēcīga un prasa deguna tamponādi. Ja deguns lauzts, asiņo īsu brīdi un pēc tam asiņošana atkārtojas – tas nozīmē, ka, iespējams, nepieciešams veikt kaula repozīciju, proti, ievietot to atpakaļ, citādi asiņošana turpināsies. Svarīgi zināt, lūk, ko – ja pie ārsta vērsīsies akūtā kārtā, deguna lūzuma repozīciju apmaksās valsts. Bet, ja palīdzību meklēsi tikai pēc trim nedēļām vai vēlāk, kad kauls būs jau saaudzis, vajadzēs de guna plastikas operāciju, kura maksā vairākus tūkstošus eiro. Deguna starpsienas operāciju gan veic pēc pusgada kā plastisku operāciju.
- Traumas, kas rada brūci deguna gļotādā.
● Deguna urbināšana. Tā biežāk raksturīga maziem bērniem, taču praksē sastopami arī pieaugušie, kuri degunu knibina tik intensīvi, ka var izveidoties pat caurums deguna starpsienā. Šis niķis mēdz būt saistīts ar veģetatīvu disfunkciju, kad cilvēks nekur nerod mieru. Sākotnēji deguna gļotādā veidojas krevelītes, kuru regulāra noplēšana traucē dzīšanu, un ilgstošas traumēšanas rezultātā var rasties pastāvīgs deguna starpsienas defekts.
● Pārāk spēcīga deguna šņaukšana var izraisīt asiņošanu. Degunu vislabāk šņaukt pa vienai nāsij un bez liela spēka, jo intensīvas šņaukšanas laikā deguna gļotādā strauji pieaug spiediens, kas var veicināt sīko asinsvadu bojājumu un asiņošanu.
● Svešķermeņi. Tie arī var radīt traumu deguna gļotādā. Biežāk tā gadās bērniem, piemēram, degunā iebāž lego konstruktora daļiņu. - Nepareiza deguna pilienu un aerosolu lietošana. Daudzi, kas lieto deguna aerosolus, domā, ka asiņošana ir no medikamenta, bet tā visbiežāk ir tieši no nepareizas zāļu lietošanas tehnikas – uzgali bāžot dziļi nāsī, tiek traumēta deguna starpsiena. Aerosolu būtu pareizi pūst ar pretējo roku pretējā nāsī, neaizskarot deguna starpsienu.
- Veidojumi deguna dobumā. To klātbūtne padara gļotādu jutīgāku un vieglāk traumējamu. Visbiežāk sastopami deguna polipi – labdabīgi gļotādas izaugumi, kas paši par sevi asiņo reti, taču, tiem pastāvīgi berzējoties vai traumējoties, var rasties sīko asinsvadu bojājums un asiņošana. Biežāk šāda situācija novērojama pacientiem ar hroniskām iesnām, alerģisku rinītu vai deguna blakusdobumu iekaisumu.
- Gļotādas asinsvadu paplašinājumi un labdabīgi audzēji ar bagātīgu asinsapgādi, piemēram, hemangiomas. Šādos gadījumos pat neliels kairinājums – deguna šņaukšana, gļotādas sausums vai mehāniska trauma – var izraisīt asiņošanu. Retāk deguna asiņošana var būt saistīta arī ar ļaundabīgiem veidojumiem, tādēļ atkārtota vai neizskaidrojama asiņošana vienmēr ir iemesls, lai vērstos pie otorinolaringologa. Īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kad deguna asiņošana atkārtojas vienā pusē un to pavada deguna aizlikuma sajūta vai sāpes.
- Slimības, kad asinis sarec lēni vai nepilnīgi. Pie tām pieder, piemēram, hemofilija, trombocitopēnija (samazināts trombocītu skaits asinīs) un dažas asinsrades sistēmas slimības, tostarp leikēmija. Šādos gadījumos asiņošana var būt ilgstošāka un grūtāk apturama pat pēc nelielas gļotādas traumas. Par iespējamiem asinsreces traucējumiem būtu jāaizdomājas, ja pastāv nelabvēlīga iedzimtība, ja asiņošana novērojama arī citās ķermeņa vietās, piemēram, smaganās, vai pēc pavisam nelielām traumām, kā arī tad, ja viegli un bez acīmredzama iemesla veidojas zilumi.
- Jebkura veida deguna gļotādas iekaisums, tostarp alerģiskas iesnas. Iekaisuma laikā gļotāda pietūkst un kļūst jutīgāka, bet sīkie asinsvadi vieglāk traumējami, tāpēc degunā biežāk veidojas sausuma un iekaisuma radītas kreveles, kuru atrašana vai nejauša traumēšana var izraisīt asiņošanu. Situāciju vēl vairāk pasliktina bieža un spēcīga deguna šņaukšana, kas pastiprina mehānisku kairinājumu un bojā iekaisušo gļotādu.
- Šķība deguna starpsiena vai caurums tajā jeb perforācija var izmainīt normālu gaisa plūsmu degunā. Gaisam plūstot nevienmērīgi, atsevišķās deguna gļotādas vietās rodas pastiprināta gļotādas izžūšana un mehānisks kairinājums, kā rezultātā audi kļūst trauslāki un vieglāk asiņo. Turklāt nepareiza gaisa plūsma veicina krevelīšu veidošanos, kuru traumēšana var atkārtoti izraisīt deguna asiņošanu, īpaši deguna priekšējā daļā.
- Asinsvadu struktūras izmaiņas. Piemēram, Oslera–Rendū slimības gadījumā iedzimtu īpatnību dēļ sīko asinsvadu sieniņas ir plānākas un trauslākas, tāpēc tās viegli bojājas un var asiņot pat bez acīmredzama iemesla. Šādos gadījumos deguna asiņošana mēdz būt atkārtota un grūtāk apturama. Nereti asiņošana ir viens no pirmajiem slimības simptomiem, īpaši, ja ģimenē līdzīgas problēmas jau ir bijušas.
- Vispārējas organisma saslimšanas. Piemēram, sarkoidoze vai Vegenera granulomatoze. Šo kaišu gadījumā iekaisuma process skar arī deguna gļotādu – tā kļūst iekaisusi, sausāka un vieglāk traumējama. Degunā biežāk veidojas kreveles, kuru noplēšana var izraisīt asiņošanu. Šādās situācijās tā nereti ir tikai viens no signāliem, kas liecina par nopietnāku, sistēmisku veselības problēmu.
Pie otorinolaringologa vai ģimenes ārsta noteikti vērsies, ja:
- deguna asiņošana ir atkārtota;
- tā notiek bez iemesla;
- asiņošana ir bērnam;
- deguns asiņo naktīs;
- asiņošana nepāriet 20–30 minūšu laikā.
Ko darīs ārsts akūtā brīdī?
Ja ar savu akūti un stipri asiņojošo degunu tomēr esi nokļuvusi pie daktera… Šī ir viena no biežākajām neatliekamajām situācijām ausu, kakla un deguna ārstu praksē, un mūsdienās ir daudz iespēju, kā asiņošanu apturēt, tāpēc galvenais – jānomierinās!
Vispirms dakteris pārbaudīs tavu vispārējo veselības stāvokli – izmērīs asinsspiedienu, paņems asins analīzi, pārbaudīs asins recēšanu un, ja būs nepieciešams, ar medikamentu palīdzību samazinās asinsspiedienu. Daudz ziņu par asiņošanas iemeslu sniedz parasta LOR apskate, kad dakteris degunā ielūkojas ar spogulīti, jo, kā jau sacīju, 90 procentos gadījumu anatomisku īpatnību dēļ asiņo tieši deguna priekšējā daļa. Ja asiņo dziļāk, veic endoskopiju, deguna dobumā ievietojot kameru, lai gan asinis šo izmeklējumu apgrūtina. Ja nepieciešams izslēgt asiņošanu no labdabīgiem vai ļaundabīgiem veidojumiem deguna dobumā, veic datortomogrāfiju.
Ko tālāk? Asiņojošo asinsvadu var piededzināt ar augstas koncentrācijas sudraba nitrātu (30–40 %) vai ar elektrokoagulācijas palīdzību. Tas nebūs sāpīgi, jo tiks izmantota lokālā anestēzija. Ja asiņošana tomēr nerimstas, veic deguna eju priekšējo tamponādi – deguna dobumu aizpilda ar tamponiem. Ja izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, citreiz to dara jau ātrās palīdzības ārsts pa ceļam uz slimnīcu. Mūsdienās tiek izmantoti arī modernāki deguna tamponi, piemēram, Merocel tipa sūkļi, kas ir saudzīgāki deguna gļotādai nekā tradicionālā marle. Tie vienmērīgi izplešas deguna dobumā, efektīvi apturot asiņošanu, ir vieglāk izņemami un mazāk traumatiski gļotādai. Tamponus degunā var turēt vidēji divas, maksimāli līdz piecām diennaktīm. Pēc tam izvērtē, vai nevajag piededzināt kādu asinsvadu.
Ja asiņošana ir spēcīga un asinis notek rīklē, pastāv risks, ka tās var nokļūt elpceļos. Šādos gadījumos var būt nepieciešama aizdegunes jeb mugurējā tamponāde, ar kuras palīdzību noslēdz aizdeguni un novērš asiņu ieplūšanu rīklē un elpceļos. Tad gan jāpaliek slimnīcā, kamēr tiek noskaidrots asiņošanas iemesls.
Sarežģītākos gadījumos, kad asiņošana notiek no dziļākajām deguna dobuma daļām un to neizdodas apturēt ar tamponādi, ārsts var veikt ķirurģisku ārstēšanu redzes kontrolē. Endoskopiskas operācijas laikā tiek precīzi atrasts asiņošanas avots un asiņojošais asinsvads tiek koagulēts jeb noslēgts, tādējādi apturot asiņošanu tieši tās izcelsmes vietā.
Smagas un dzīvībai bīstamas deguna asiņošanas gadījumos reizēm ārstēšanā iesaista invazīvos radiologus. Izmantojot asinsvadu attēldiagnostiku, viņi caur asinsvadu sistēmu piekļūst asiņojošajam asinsvadam un veic tā embolizāciju – to slēdz ar speciāliem materiāliem.
Ja atklāj kādu sistēmisku iemeslu deguna asiņošanai, piemēram, asins saslimšanu hemofiliju, tad talkā aicina hematologu vai citu atbilstošu speciālistu.
Nedari tā!
- Ja asiņo deguns, neatgāz galvu atpakaļ! Šādā pozā asinis notek rīklē, var nonākt balsenē un elpceļos, kā arī izraisīt nelabumu vai pat vemšanu. Pareizi ir nedaudz noliekt galvu uz priekšu, lai asinis brīvi iztecētu uz āru.
- Asiņošanas laikā nešņauc degunu! Spēcīga gaisa plūsma var atraut izveidojušos asins recekli un atjaunot asiņošanu.
- Nelieto ūdeņraža pārskābi deguna asiņošanas apturēšanai! Tā nav tik efektīva kā speciālas deguna asiņošanas apturēšanai paredzētas ziedes vai asinsvadus sašaurinoši deguna pilieni. Turklāt ūdeņraža pārskābe var kairināt un bojāt deguna gļotādu, palielinot atkārtotas asiņošanas risku.
- Pēc asiņošanas apturēšanas izvairies no karstuma un fiziskas slodzes! Neej karstā dušā, vannā vai pirtī, kā arī būtu labi nelietot karstus ēdienus un dzērienus. Ieteicams atturēties no intensīvām fiziskām aktivitātēm un smagumu celšanas, jo karstums un slodze paplašina asinsvadus un var veicināt atkārtotu deguna asiņošanu.
Kā pašai rīkoties uzreiz, ja pa degunu tek asinis?
- Aizspied deguna priekšējo daļu ar diviem pirkstiem, galvu liecot uz priekšu, un turi 10–20 minūtes, kamēr asiņošana beidzas.
- Ja sirgsti ar arteriālo hipertensiju, izmēri asinsspiedienu, un, ja tas ir paaugstināts, iedzer spiedienu pazeminošas zāles.
- Uzliec aukstu kompresi uz deguna saknes vai uz pakauša, lai sašaurinātos asinsvadi.
- Ja tomēr asiņošana turpinās, vari ielikt degunā asinsreci veicinošu ziedi vai iepūst kādu no dekongestantiem jeb asinsvadus sašaurinošiem pilieniem, ko parasti lieto iesnu gadījumā. Vari ar pilieniem samērcētu vates tamponu atstāt degunā uz pāris stundām.
- Ja asiņošana ir stipra un pašas spēkiem to neizdodas apturēt, vērsies pie ģimenes ārsta vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību!
