Rīga -9°C 
Kā skaidro biedrības Zaļā brīvība valdes loceklis, vides zinātnes eksperts Jānis Brizga, ir vairāki iemesli, kāpēc lietotās elektropreces būtiski neizmest kopējos atkritumos, bet nododot tam paredzētās vietās.
«Vispirms jau tas ir vidi apdraudoši. Elektroierīcēs esošajās mikroshēmās ir dažādi smagie metāli, piemēram, dzīvsudrabs, svins, kadmijs. Ja mikroshēmas nonāk saskarē ar ūdeni, gaismu, tās var tikt degradētas un nonākt apkārtējā vidē. Bet šīs, kā jau lielākā daļa smago metālu, ir kancerogēnas un vēzi izraisošas vielas.
Mums jau ir pietiekami liels piesārņojuma fons, un nevajadzētu vēl vairāk pastiprināt šādu vielu nonākšanu apkārtējā vidē.
Tāpat elektroierīces bieži ir iemontētas plastmasas korpusos, bet šīs plastmasas detaļas nereti satur bromētos liesmu novērsējus, kas pievienoti polimēriem, lai pasargātu tos no aizdegšanās. Arī šie broma savienojumi ir ar augstu vides veselības risku un var izraisīt dažādas veselības un vides piesārņojuma problēmas.
Elektropreces nedrīkst mest nešķirotajos atkritumos, jo tas ir arī normatīvo aktu pārkāpums. Šīs ierīces ir speciāli marķētas, un tas nozīmē, ka tās jānodod tam paredzētajās vietās. Tad tās nonāk atkritumu poligonos, kur tās pāršķiro un pārstrādā, un lielu daļu no pārstrādātā var izmantot nākamo elektroierīču ražošanā. Līdz ar to šis ir arī jautājums par to, kāda ir mūsu attieksme pret resursiem. Cilvēku skaits un vajadzības pasaulē palielinās, bet pasaules spēja nodrošināt mūs ar resursiem tik ātri neaug, tāpēc mums jābūt atbildīgiem un uzmanīgiem, kā šos resursus izmantojam.
Vēl svarīgi, ka daudzas elektroierīces satur mazākas vai lielākas, iebūvētas vai izņemamas baterijas. Kā zināms, tās arī drīkst mest tikai tam norādītajos konteineros. Ja baterijas izmetam sadzīves atkritumos, ne tikai pazaudējam resursus, bet baterijām, sevišķi, litija baterijām, kas ir telefonos, pastāv aizdegšanās risks. Arī Latvijā bijuši gadījumi, kad atkritumu pārvadātāju mašīnās notikusi pašaizdegšanās, un tas ir bīstami! Arī nododot elektroierīces, baterijas labāk izņemt un izmest tam paredzētajos konteineros.»
Atbildīgi par savu vidi
Kāds teiks – ja veco tējkannu izmetu kopējos atkritumos, tā aizbrauc uz atkritumu kalnu, kāda tur ietekme uz vidi un mani? Jānis Brizga atzīst, ka šādā gadījumā ietekme tiešā veidā būs diezgan minimāla, taču tā ir mūsu kolektīvā atbildība par to, kādu vidi mēs uzturam un kā to saglabājam. Tāpēc mums katram ir jāiesaistās un jādara tas, ko mēs varam, – šajā gadījumā pareizi un droši atbrīvoties no elektronikas.
Runājot par lielajām elektroprecēm, piemēram, ledusskapjiem un tamlīdzīgām ierīcēm, jāatceras, ka tās satur arī dzesēšanas gāzes, piemēram, freonu, kam ir potenciāli liela ietekme uz klimatu, – tās ir bīstamas klimata pārmaiņu veicinātājas ar vēl lielāku un negatīvāku ietekmi nekā CO2 izmeši.
Savukārt, nododot ledusskapi pārstrādei, pārstrādāji izsūc šīs gāzes, un tās var iepumpēt nākamajā ledusskapī vai citā ierīcē.
Tāpēc ir būtiski arī ledusskapjus, gāzes plītis, veļasmašīnas, trauku mazgājamās mašīnas un citas lielās ierīces nodot tam paredzētajās vietās, un tādu Latvijā netrūkst.
«Latvijā, sevišķi pilsētās, ir pietiekami daudz vietu, kur nodot elektropreces, arī elektropreču tirgotāji bieži vien pieņem mazo tehniku. Kad pērk lielākas preces, kā ledusskapi vai veļasmašīnu, tirgotāji nereti piedāvā savākt veco. Arī Latvijā ir tā sauktā ražotāja atbildības sistēma, kas paredz tirgotāja uzdevumu savākt noteiktu daudzumu vecās elektronikas. Sevišķi gados vecākiem cilvēkiem ir svarīgi, ka atkritumu pārstrādātāji elektroierīces pieņem bez maksas. Vienīgais sarežģītais var būt tas, ka šī elektronika ir jāaizved uz noteiktu vietu, un, ja senioram nav sava transporta, tas speciāli jāorganizē,» norāda vides eksperts.
Var nodot bez maksas!
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO Klientu apkalpošanas daļas speciāliste Inguna Rācene stāsta, ka ZAAO strādā Vidzemē, un tā ir Valkas puse, Limbaži, Valmiera, Cēsis, arī Saulkrasti, Krimuldas un Lēdurgas pagasts, arī Ape un Balvu novads: «Šajās vietās ir mūsu laukumi, kur ikviens var atvest savu elektrotehniku un mēs to pieņemam bez maksas.
Galvenais, kas jāņem vērā, – lietai jābūt neizjauktā veidā!
Ne veļasmašīnu, ne ledusskapi, ne televizoru nedrīkst izjaukt, lai nav tā, ka veikls meistars paņem atsevišķas detaļas, piemēram, veļasmašīnai izņem centrifūgu vai ledusskapim noskrūvē motoru, un mums atved tikai plastmasas karkasu. Tikai neizjauktā veidā! Jo šīs lietas tālāk nododam pārstrādātājiem, un viņu prasība ir, lai tās būtu neizjauktā veidā, un tas attiecas uz pilnīgi visu elektrotehniku, sākot no matu fēna un bārdas dzenamā aparāta līdz pat gāzes plītij, veļasmašīnai un zāles pļāvējam.
Tāpat mums var pieteikt elektropreču izvešanu no konkrētas adreses mūsu darbības reģionā. Šis pakalpojums maksā 4,60 eiro par reizi, un vienā reizē var nodot kaut piecas vienības – trauku mašīnu, ledusskapi, fēnu un jebko citu, un tas maksās nepilnus piecus eiro neatkarīgi no vienību skaita un neatkarīgi no vietas, kur mūsu teritorijā jābrauc. Vienojamies par laiku un atbraucam uz dzīvesvietu, un tas senioriem ir īpaši svarīgi. Vienīgais, ko mēs vēlamies, bet reizēm seniori nevaram izpildīt, – elektroprecei jābūt iznestai ārā, 1. stāvā, jo pa mājokļiem un stāviem mēs nestaigājam.
Parasti pavasaros, reizēm arī rudeņos rīkojam īpašas akcijas, kuru laikā mudinām cilvēkus neuzkrāt elektropreces un tās nodot, un arī bez maksas. Taču uz laukumiem elektroniku bez maksas var vest visu laiku!»
Kur vēl nodot elektroniku?
Savākt nolietoto elektrotehniku piedāvā vairāki uzņēmumi visā Latvijā. Piemēram, uzņēmums Eco Baltia Vide informē, ka mazo elektrotehniku, piemēram, fēnu, blenderi un tamlīdzīgas ierīces, var nodot lielākajās tirdzniecības vietās. Speciālās kastes izlietoto bateriju, akumulatoru, kā arī mazo elektroiekārtu nodošanai pieejamas Rimi un Maxima visā Latvijā. Saules baterijas, piemēram, dārza lampas (izņemot saules paneļus), var ievietot nolietotai elektrotehnikai paredzētos konteineros. Lielākas elektroiekārtas var nodot šķirošanas laukumos, piemēram, Ropažu novada Stopiņu pagastā, Rumbulā, Getliņu ielā 5, vai vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.
Eco Baltia Vide Rīgas, Mārupes, Salaspils novada, Ādažu pilsētas un pagasta, Daugavpils iedzīvotājus aicina pieteikties mājsaimniecībās un uzņēmumos uzkrāto iekārtu – nolietotas sadzīves tehnikas un elektronikas – bezmaksas izvešanai. Bezmaksas izvešanu var pieteikt, zvanot pa tālruni 8717 vai rakstot uz e–pastu [email protected]. Nodot var gan lielo sadzīves tehniku, tostarp ledusskapjus, veļasmašīnas, plītis, trauku mazgājamās mašīnas, gan mazo tehniku, piemēram, mikroviļņu krāsnis, blenderus, elektriskos svarus, fēnus, virtuves kombainus un citas ierīces, kā arī uzkrātās baterijas un akumulatorus.
Jāatceras, ka elektroiekārtām ir jābūt neizjauktām, piemēram, ledusskapim jābūt ar kompresoru, televizoram – ar kineskopu, datoram – ar mātes plati. Veicot elektroiekārtu izvešanu, netiks savākti cita veida atkritumi, piemēram, sadzīves atkritumi un būvgruži – podi, vannas, durvis, logi un citi atkritumi, kas radušies būvniecības procesā.
Izvešanas diena un laiks tiks precizēts individuāli. Svarīgi ņemt vērā, ka bezmaksas elektrotehnika tiek savākta no ēkas 1. stāva, tāpēc izvešanas dienā iekārtām ir jābūt novietotām ārpusē, brīvi pieejamā vietā.
Savukārt uzņēmums BAO piedāvā bezmaksas izvešanu Rīgas, Pierīgas, Ķekavas, Jelgavas un vairāku novadu – Babītes, Mārupes, Jūrmalas, Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Stopiņu, Olaines, Salaspils, Tukuma, Dobeles – iedzīvotājiem, kā arī uzņēmumiem. Bezmaksas izvešana jāpiesaka darbdienās pa tālruni 67612259 vai sūtot e-pastu [email protected].
Rīgā, Pierīgā, Jelgavā un Tukumā izvešana tiek veikta divu nedēļu laikā, darbdienās un darba laikā no pulksten 8 līdz 17. Vienu dienu pirms izvešanas ar cilvēku sazinās šoferis un precizē, kurā dienas pusē viņš būs. Elektronikai jābūt izliktai brīvi pieejamā vietā – privātmājas pagalmā vai pie kāpņu telpas. Iekšā kāpņu telpā un privātmājā darbinieki neiet. Elektropreces nedrīkst būt taukainas vai ar saturu, pretējā gadījumā izvešanas pakalpojums netiks sniegts.
Īpašais jautājums
Joprojām portālos atrodami sludinājumi, kuros piedāvā izvest un utilizēt nolietoto sadzīves tehniku – veļasmašīnas, ledusskapjus, televizorus, datorus un citas lietas, turklāt ar norādi: paši atbrauksim un paši nonesīsim, kaut no 5. stāva. Vai atdot elektroniku šādiem cilvēkiem ir droši un videi nekaitīgi, ja nav zināms, ko viņi ar to dara? Jānis Brizga atzīst – ticamākais, tie ir nelicencēti darboņi, kuriem nav atkritumu apsaimniekošanas atļaujas. Iespējams, viņi kaut ko no ierīces izmanto rezerves daļām, taču neatbildēts paliek jautājums, ko viņi dara ar to, kas paliek pāri. Tāpēc drošāk elektroniku nodot tieši tam paredzētajās vietās.
Projektu finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Par rakstu cikla «KOPĀ ZAĻĀK» saturu atbild Žurnāls Santa.
