Santa.lv
Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam 2026. gadam!
ABONĒT!
  • Vai skaidrā naudā sakrātus 10 000 eiro drīkst ieskaitīt mazbērna bankas kontā?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    31.01.2026
  • Dace Rudzīte
    Foto: VAKS-Stock Agency / Shutterstocl
    Drīkst, tikai jārēķinās ar to, ka bankām jāziņo Valsts ieņēmu- mu dienestam par klientiem – fiziskajām personām –, kuru maksājumu kontā pērn ie- skaitītās skaidrās naudas kopsumma ir 7000 eiro vai vairāk.

    Tāpēc mazbērnam VID var jautāt par 10 000 eiro izcelsmi. Par to gan nav jāuztraucas – dāvinājumi no pirmās pakāpes radiniekiem, kādi ir vecvecāki un mazbērni, ar nodokli netiek aplikti. Ja vien paprāvā dāvinājuma summa ir samērīga ar vecmāmiņas vai vectētiņa pensijas apjomu. Situācija, kad omīte no
    savas 300 eiro nelielās pensijas dāvināšanai ir sakrājusi vairākus simtus tūkstošus, gan ieinteresēs VID un ne tikai šo iestādi vien, tā skaidro VID Preses dienestā. Taču šādu gadījumu nav daudz, un tāpēc par tiem vēsta par ziņu virsraksti.

    Grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka kopš pērnā gada 1. janvāra bankām, sākot ar 7000 eiro skaidras naudas ieskaitīšanu savu klientu kontā, jāziņo VID, Finanšu ministrija ierosinājusi, lai cīnītos ar krāpšanos nodokļos. Un Latvija nav vienīgā Eiropas Savienībā, kur pievērš pastiprinātu uzmanību neliela apjoma darījumiem, jo arī tie var norādīt uz nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi. Taču tas nekādi nenozīmē, ka valstī ir ieviesti skaidras naudas izmantošanas ierobežojumi, piemēram, ka privātpersonām būtu liegts turpināt uzkrāt skaidru naudu, iemaksāt to kontā vai ar to norēķināties, arī apdāvināt savus bērnus vai mazbērnus, – norāda Finanšu ministrija.

     

    Vai atceries, kur glabā savu naudu?

    Par to, kur un kā cilvēks uzglabā un tērē savu godīgi nopelnīto naudu, nevienam, tostarp bankai vai kādai valsts iestādei, nav daļas. To apstiprina arī Swedbank komunikācijas vadītājs Jānis Krops. Taču pēdējā laikā ziņās dzirdētais par iespaidīgajām summām, kas tiek izkrāptas senioriem, liek izbrīnā raustīt plecus. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Statistikas daļas vadītāja Evita Česka informē, ka 2025. gada decembrī 35,2 tūkstoši jeb 8 procenti vecuma pensiju saņēmēju pensiju saņēma ar piegādi mājās. Daļai šo cilvēku nav sava bankas konta.

    Tas nav nekas neparasts pat mūsu moderno tehnoloģiju gadsimtā: vieni tā ir pieraduši un nevēlas neko mainīt, citi neuzticas bankām, vēl kādiem trūkst digitālo prasmju. Nemaz nerunājot par faktu, ka daudz kur ārpus pilsētas bankomāti ir grūti sasniedzami, un arī tad – ko darīsi ar savu bankas karti, ja ar to nevari norēķināties? Turklāt vairums pakalpojumu ir iespējams apmaksāt skaidrā naudā, piemēram, Latvijas Pastā vai veikalos Maxima. Un ne jau visiem senioriem pašiem ar to ir jānodarbojas – kādam rēķinus maksā dzīvesbiedrs, kāds cits ģimenes loceklis vai uzticības persona. Taču problēma nav rēķinos, kurus atšķirībā no jaunākiem ļaudīm seniori maksā rūpīgi. Problēma ir atmiņā. Diemžēl anekdotiskais tēls – trīslitru burka, pilna ar simtniekiem, ko pēcnieki vēlāk atrod plauktā aiz palagiem vai pieliekamajā kambarī, – var sagādāt raizes ne tikai iespējamajiem mantiniekiem, bet galvenokārt pašam tās īpašniekam.

    Kad atmiņa sāk pievilt, cilvēks vairs neatceras, kurā atvilktnē, aploksnē, grāmatā, zem galdauta, glītajā konfekšu kārbā viņš noguldījis savu naudiņu, un, kad to ļoti vajag, nevar atrast. Un tad reizēm šķiet, ka to kāds ir paņēmis – tuvinieks vai ciemiņš –, tāpēc gadās aizvainot…

    Nemaz nerunājot par traģiskiem nelaimes gadījumiem, piemēram, kad ugunsgrēkā sadeg viss, arī droši noliktās banknotes.

    Risinājums – tomēr atvērt kontu bankā. Jo nauda, kas ir bankā, tā vienkārši nepazūd vai nesadeg. Pie tās būs grūtāk piekļūt arī krāpniekiem, kuri īpaši aktīvi uzdarbojas pēdējā laikā. Tiesa, viņu pārliecināšanas spējas ir tik iespaidīgas, ka daļa krāpnieku nagos iekritušo neklausās arī banku darbinieku brīdinājumos, spiests atzīt Jānis Krops. Taču, ja vēlies atvērt kontu bankā un tajā noguldīt savu naudu, atliek vien doties uz kādu no iestādēm, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu un uzkrājumus. Un nav jāuztraucas arī par rūpīgi noliktajām 500 eiro banknotēm, kuras kopš 2019. vairs neizlaiž, – tās joprojām ir likumīgs maksāšanas un uzkrāšanas līdzeklis.

     

    Ak, tie visi kodi

    Tiesa, arī bankas konts nav liels glābiņš, ja problēmas sagādā atmiņa, jo – kā aizmirstas, kurā plauktā zem grāmatām turi naudu, tā arī aizmirstas internetbankas identifikācijas skaitļi vai maksājumu kartes pinkods. Swedbank pieredze rāda, ka 18 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz laiku vai pavisam to ir aizmirsuši, tāpēc pasūtījuši jaunu karti… Prātīgāk gan būtu lejuplādēt šīs bankas mobilo lietotni, kurā ir redzams savas kartes pinkods, taču, ja tas nešķiet risinājums, ir jādomā kas cits. Piemēram, savu naudas lietu kārtošana ir jāuztic citai personai. Kas ir šī persona – tuvinieks vai cits uzticams cilvēks –, ir jāizlemj tev un jāvienojas par sadarbību. Iespējams, tas jau ir izdarīts pie notāra, piemēram, ir nokārtota univrsālpilnvara. Jāuzsver gan tas, ka darbības pilnvarā ir jānorāda skaidri un nepārprotami, īpaši attiecībā uz darbībām bankā; šīs iestādes uzdevums ir glabāt un aizsargāt savu klientu naudu, tāpēc mazāko neskaidrību gadījumā dokumenta uzrādītājam var rasties problēmas. Piemēram, pilnvarā tiek norādīts, ka pilnvarotā persona ir tiesīga rīkoties ar finanšu līdzekļiem bankā. Tas nozīmē, ka pilnvarotā persona būs tiesīga rīkoties ar pilnvarotāja finanšu līdzekļiem, ierodoties filiālē, taču citu darījumu veikšanai, piemēram, kartes saņemšanai uz pilnvarotās personas vārda vai pilnvarotās personas pievienošanai pie pilnvaras devēja internetbankas tas nederēs…

    Taču pilnvaru var noslēgt arī bankā (vairumā gadījumu šis pakalpojums ir bez maksas), norādot, kādas konkrētas darbības ar savu naudu pilnvaras devējs uztic veikt pilnvarotajai personai. Un tas nenozīmē, ka visu savu naudu uzreiz pilnībā uztici citam. Piemēram, ir iespēja tavai internetbankai pieslēgt papildu lietotāju, kas vienkārši palīdzēs tev tikt galā ar maksājumiem.

    Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
    Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Ievas Receptes

    Vairāk