Rīga +5°C 
Tomēr mulsina fakts, ka Hašimoto tireoidīts esot autoimūna slimība, un man tāda diezin vai varētu būt. Tāpēc radās jautājums – varbūt mans vairogdziedzeris vienkārši noveco un sāk izdalīt arvien mazāk vairogdziedzera hormonu? Ja tā, vai šim procesam var pretoties? Gribu justies normāli – enerģijas pilna kā agrāk!
Atbilde
Jā, cilvēki dzīvo arvien ilgāk, un viss mūsu organismā ar laiku noveco, taču nav datu, ka gadi, kuri skrien kā stirnas, varētu izraisīt nopietnus vairogdziedzera darbības traucējumus. Pētījumi liecina, ka pēc 65 gadu vecuma mēdz samazināties vairogdziedzera apjoms un nedaudz mainīties tā atrašanās vieta – vairogdziedzeris noslīd zemāk, taču hormonu izdalīšanās un aktivitātes izmaiņas ir pierādītas tikai pētījumos ar dzīvniekiem.
Vai lēna vairogdziedzera darbība ir saistīta ar menopauzi? Nē, šāda savstarpēja mijiedarbība nepastāv, jo sieviešu dzimumhormona estrogēna trūkums tiešā veidā neietekmē vairogdziedzera darbību.
Biežākais iemesls – Hašimoto tireoidīts
Simptomi pie palēninātas vairogdziedzera darbības ir nespecifiski – piemēram, ādas sausumu, matu izkrišanu vai nogurumu var izraisīt arī citi iemesli. Taču, ja šie simptomi, kuri uzskaitīti vēstulē, summējas, tas jau rada aizdomas par hipotireozi jeb palēninātu vairogdziedzera darbību, ko var pārbaudīt ļoti vienkārši – veicot analīzes.
Visbiežākais hipotireozes jeb gausas vairogdziedzera darbības iemesls ir autoimūna kaite – Hašimoto tireoidīts.
Biežāk ar to slimo sievietes 40–50 gadu vecumā, bet tas mēdz būt arī jaunākām un vecākām dāmām. Kāpēc autoimūnās slimības vispār rodas? Vienas atbildes nav.
Bieži vien iemesls saistīts ar iedzimtību. Ja ģimenē bijusi kāda autoimūna kaite, tad risku ar to saslimt var pārmantot. Savukārt, ja iedzimtības nav, imūnsistēma dzīves laikā tik un tā var sastapties ar dažādiem faktoriem, kas izraisa tās nepareizu darbību un vēršas pret paša organisma šūnām – šajā gadījumā pret vairogdziedzera šūnām. Imūnsistēmu mēdz ietekmēt gan hronisks stress, gan vīrusu infekcijas, gan apkārtējās vides piesārņojums, no kā mēs neviena neesam pasargāta. Autoimūnās slimības gadu gaitā sastop arvien biežāk. Viens no skaidrojumiem ir arī tāds, ka, attīstoties medicīnai, iespējams labāk tās diagnosticēt.
Ko un kā pārbaudīt?
Cilvēkiem, kuriem ir Hašimoto tireoidīts, par autoimūno slimību liecinās paaugstinātas tireoperoksidāzes (TPO) antivielas asinīs. Tireoperoksidāze ir vairogdziedzera enzīms, kuram ir nozīmīga loma vairogdziedzera hormonu sintēzē. Samērā bieži tas redzams arī analīzes, kurās ir paaugstināts TPO antivielu daudzums asinīs, taču vairogdziedzera hormoni ir normas robežās – vairogdziedzeris darbojas pilnīgi normāli. Šādos gadījumos ārstēšana parasti nav vajadzīga, taču pastāv risks, ka turpmākās dzīves laikā var attīstīties gausāka vairogdziedzera darbība jeb hipotireoze.
Tāpēc periodiski ārsta kontrolē būtu jāveic vairogdziedzera hormonu analīzes. Nereti notiek arī tā, ka visu atlikušo mūžu ir paaugstinātas TPO antivielas, bet vairogdziedzera darbība būtiski nemainās.
Vai vairogdziedzeris strādā par gausu, var ļoti viegli pārbaudīt.
Vispirms jānosaka TSH līmenis asinīs – tas ir hormons, kuru izdala hipofīze un kas ietekmē vairogdziedzera šūnu funkciju, lai tajās izdalītos vairogdziedzera hormoni T3 (trijodtironīns) un T4 (tiroksīns). Šie hormoni, nokļūstot asinsritē, ietekmē mūsu vielmaiņu, sirds un asinsrites sistēmu, kaulu metabolismu, centrālo nervu sistēmu, kuņģa un zarnu traktu – būtībā visu organismu.
Asinīs T3 un T4 cirkulē saistīti ar olbaltumvielām, tādēļ, veicot analīzes, tiek noteikts ar olbaltumvielām nesaistītais hormonu daudzums jeb brīvais T3 un brīvais T4, kas precīzi atspoguļo bioloģiski aktīvo vairogdziedzera hormonu apjomu. TSH analīze ir valsts apmaksāta, un uz to var nosūtīt ģimenes ārsts. Ja šī analīze būs izmainīta, tevi nosūtīs uz brīvā T4 analīzi. Ģimenes ārstu praksēs brīvā T3 analīze netiek apmaksāta, bet, lai izlemtu, vai nepieciešama ārstēšana, pietiek ar TSH un T4 analīzi.
Ja TSH līmenis asinīs ir tikai nedaudz paaugstināts un brīvā T4 līmenis ir normāls, nereti pietiek ar situācijas novērošanu. Ārstēšana noteikti jāuzsāk, ja TSH ir paaugstināts, bet T4 samazināts, jo, ja trūkst vairogdziedzera hormonu, tiek ietekmētas visas organisma sistēmas.
Sākotnējo pacienta un analīžu izvērtējumu veic ģimenes ārsts.
Dakteris vizītes laikā iztaustīs vairogdziedzeri un nolems, vai nepieciešama arī vairogdziedzera ultrasonogrāfija. Tā noteikti būtu jāveic, ja apskates laikā konstatē palielinātu neviendabīgu vairogdziedzeri un satausta mezglus, kā arī tad, ja ģimenē kāds slimojis ar vairogdziedzera slimībām, īpaši ar mezgliem vai ļaundabīgām kaitēm. Ja situācija nav skaidra, ieteicama endokrinologa konsultācija.
Varbūt trūkst joda vai selēna?
Jāatceras arī, ka vairogdziedzera analīžu rādītājus ietekmē daudzi faktori. Ja ir hroniskas slimības paasinājums vai, piemēram, tikko pārslimota akūta vīrusu infekcija, analīzes būtu labāk veikt pēc izveseļošanās. Atveseļošanās fāzē TSH rādītājs var būt paaugstināts, bet akūtas slimības laikā zemāks. TSH noteikti būtu jānosaka arī tad, ja pirmo reizi konstatēts paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, lai pārliecinātos, vai iemesls nav lēna vairogdziedzera darbība. Gausa vielmaiņa var atspoguļoties arī holesterīna analīzēs. Varbūt trūkst joda vai selēna…
Vairogdziedzera hormonu – T3 un T4 – veidošanai nepieciešams jods, bet šī mikroelementa deficītu analīzēs nevar noteikt. Jods ir ļoti mainīgs rādītājs atkarībā no uztura.
Diennaktī nepieciešams uzņemt 150–200 mikrogramu joda, bet sievietēm grūtniecības un zīdīšanas periodā 200–250 mikrogramu. Jodu var uzņemt ar zivīm un jūras produktiem, kā arī ar pienu un piena produktiem. Parastā sāls vietā labāk izvēlēties jodēto sāli, bet, lūdzu, nepārspīlē – nelieto vairāk par 5 gramiem jeb tējkaroti dienā, it īpaši, ja ir sirds vai nieru slimības. Pārmērīga joda uzņemšana var izraisīt pretēju efektu – pastiprinātu vairogdziedzera darbību vai toksisku mezglu veidošanos, kuri pastiprināti izdala vairogdziedzera hormonus. Tādēļ, ja jau iepriekš zināma vairogdziedzera slimība, par pastiprinātu joda lietošanu vienmēr ieteicams konsultēties ar savu ārstu.
Savukārt, ja ir attīstījusies autoimūna slimība, tad samazināta vairogdziedzera hormonu veidošanās nav atkarīga no joda deficīta, bet gan vairogdziedzera bojājuma. Arī selēnam, iespējams, ir loma vairogdziedzera autoimūno slimību attīstībā, un joprojām tiek pētīti tā ietekmes mehānismi. Nav stingru pierādījumu, ka vajadzētu papildus lietot selēna preparātus, bet, ja to dari, pievērs uzmanību devai. Diennaktī nepieciešami 60–75 mikrogrami selēna, ko var uzņemt ar ikdienas uzturu. Daudz selēna ir gaļā, maizē un pilngraudu produktos, zivīs un jūras produktos, olās.
Kā justies atkal moži?
Vairogdziedzera hormonu deficītu vēlams novērst, jo, tā kā šie hormoni ietekmē gandrīz visu organismu, palielinās dažādu slimību risks. Hipotireozi ārstē ar levotiroksīnu, kas ir sintētiski iegūts T4 hormons, un šis medikaments ir iekļauts valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Ja bijis izteikts nogurums un citi hipotireozes simptomi, uzsākot lietot šo medikamentu, parasti dažu nedēļu laikā pašsajūta ievērojami uzlabojas. Ir bijuši gadījumi, kad radinieki satraucas par savu agrāk aktīvo, dzīvespriecīgo tuvinieci, kas kļūst arvien gausāka, bet, sākot ārstēt hipotireozi, viņa atkal ir mundra un moža.
Jāņem vērā, ja vairogdziedzera funkcija ir palēnināta, šī terapija nepieciešama līdz mūža galam, lai aizvietotu hormonus, kurus vairogdziedzeris pats pietiekami neizstrādā.
Uzsākot lietot šīs zāles, nepieciešams biežāk veikt analīzes (reizi 6–8 nedēļās) un apmeklēt ārstu, lai pielāgotu nozīmētā medikamenta devu. Kad vajadzīgā deva atrasta, pietiek ar uzraudzību reizi pusgadā, lai nepieciešamības gadījumā to mainītu. Ļoti būtiski ir to lietot no rīta tukšā dūšā, jo uzņemtais uzturs traucē medikamenta uzsūkšanos.
Vēlams, lai paiet vismaz 30–45 minūtes līdz pirmajai ēdienreizei, bet, ja laika periods ir garāks, tas nav kaitīgi. Lietojot šo medikamentu, svarīgi uzdzert glāzi ūdens, nevis kafiju! To nedrīkst uzņemt kopā arī ar kalcija un dzelzs preparātiem, jo kalcijs un dzelzs traucē tā uzsūkšanos no kuņģa un zarnu trakta. Ja nepieciešams lietot šos preparātus, tad labāk to darīt pusdienlaikā vai pēcpusdienā, lai maksimāli izvairītos no to traucējošās ietekmes.
Gausa vairogdziedzera pazīmes
- Izteikts nogurums, miegainība, aizmāršība, nespēja koncentrēties, atmiņas pasliktināšanās un depresija, kas saistīta ar vairogdziedzera hormonu trūkuma ietekmi uz centrālo nervu sistēmu.
- Salīgums, jo palēninās organisma pamatvielmaiņa.
- Tūskainība, jo gan ādā, gan gļotādā ir gausāka vielmaiņa un uzkrājas specifiskas vielas aminoglikāni. Nereti ir pietūkuši acu plakstiņi, jo šajā zonā āda ir īpaši maiga un irdena.
- Svara pieaugums, jo palēninās pamatvielmaiņa, īpaši izteiktas hipotireozes gadījumā.
- Sausa, bāli dzeltenīga āda, kas saistīta ar palēninātu asins plūsmu.
- Balss tembra pazemināšanās, jo tūska ir arī balss saišu gļotādā.
- Sausi, trausli, plāni mati, kas pastiprināti izkrīt, jo lēna vairogdziedzera darbība ietekmē matu augšanu un veselību.
- Lēna sirdsdarbība, jo vairogdziedzera hormoni regulē sirds ritmu, kā arī samazinās sirds izsviede jeb palēninās sirds sūkņa funkcija.
- Kūtra zarnu darbība vai aizcietējums, jo palēninās kuņģa un zarnu trakta kustības.
