Pirmais nosacījums – ja putnu barošana uzsākta, tā jāturpina visu ziemu, jo putni ātri pierod pie vietas, kur tiek baroti, un sāk uzticēties savam atradumam jeb barotavai. Galvenais – regulāri uzpildīt barotavu. Zvirbuļveidīgajiem putniem ir ātra vielmaiņa, tāpēc, kad viņi atrod barotavu, tie uzturas tās tuvumā. Ja pēc aukstas nakts nākamajā rītā putns barotavā neatradīs jaunus barības krājumus, var gadīties, ka tas nespēs vairs izdzīvot tik ilgi, lai atrastu citu barotavu.
Biežākais viesis barotavā noteikti ir lielā zīlīte. Laukos var sastapt dzeltenās stērstes un sarkanrīklīti. Ja barotavā tiks ielikts speķis, tad to noteikti apciemos dažādu sugu dzeņi, piemēram, baltmuguras dzenis. Tuvāk pilsētām pamanāms ir mājas zvirbulis, zaļžubīte, parastā žubīte, dadzītis un citi Latvijā ziemojošie mazie putni. Ja parādās sīlis, tad jārēķinās, ka tas mēģinās speķa gabalu aiznest sev līdzi, tāpēc jāpārliecinās, lai barība ir kārtīgi nostiprināta.
Ar ko barot?
Galvenais, kas jāatceras, – barībai nedrīkst būt pievienots sāls. Uzņemot sāļu barību, putniem slāps vairāk nekā parasti, bet ziemā ūdens ir grūti pieejams. Var eksperimentēt ar dažādām sēklām un graudiem, uzkarināt cūkas ādu ar speķi. Ņemot vērā, ka Latvijā saulespuķes lielākā apjomā audzē tikai pēdējos gados, putni pie tām vēl nav pieraduši un tās ir delikatese. Ja putnam būs iespēja izvēlēties starp vairākām barotavām, tas vienmēr lidos uz to, kur pieejamas tieši šīs sēklas, un par auzu pārslām vai putraimiem interesi neizrādīs. Putns pēc būtības ēd to, kas uz vienu tilpuma vienību dod vairāk enerģijas, tāpēc uz pārējās barības fona saulespuķu sēklas izceļas ar savu uzturvērtību.
Jau pieminētais speķis ir labs enerģijas avots, bet vēlreiz jāuzsver – tam jābūt tīram, bez sāls vai garšvielām, un tas noteikti nedrīkst būt kūpināts vai žāvēts.
Vēl viens putnu iecienīts ēdiens ir cūku tauki. Var pirkt veikalos gatavās tauku bumbas, bet jāatceras to tīklus noņemt uzreiz pēc tam, kad tie ir iztukšoti. Lētāk gan šādu barību ir pagatavot pašiem – izkausētus taukus sajauc ar sēklām, ielej kādā formā un pa vidu ieliek auklu. Kad masa sastingusi, atliek aiz auklas to iekarināt kokā.
Neizlutini!
Ja putniem tiek piedāvāta barības dažādība, tad tas izmaksu ziņā būs padārgi. Taču var nolemt tos vienkārši neizlutināt, jo, ja apkārt nebūs citu barotavu, tie labprāt ēdīs arī auzu pārslas. Latvijā ziemojošie strazdi novērtēs ārā izliktus sagrieztus ābolus – putns nesmādēs sažuvušu ābolu, kas cilvēkam vairs nešķiet iekārojams. Ir dzirdēts viedoklis, ka, piemēram, saulespuķu sēklas labāk pirkt ar visu čaulu, jo putniem jānodrošina lobīšanas process. Tā varbūt var darīt līdz sniegam, bet vēlāk, kad kļūst aukstāks, labāk tomēr izvēlēties lobītās sēklas, jo putnam ziemā nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzņemt barības vielas, nevis tērēt papildu enerģiju, sēklas izlobot. Lobītās sēklas ir dārgākas, tomēr, ja pieskaita mizu svaru, tad cena izlīdzinās. Barība ne vienmēr jāievieto speciālās mājiņās vai traukos – to var pabērt arī uz zemes.
Ja baro, tad sargā!
Īpaši rūpīgi pret putnu barošanu jāattiecas, ja laid pastaigā savus kaķus. Pie putnu barotavas dežurējošs kaķis ir tas pats, kas peļu slazds barotavā! Lai barotu putnus droši, barotava ir jāuzstāda tik augstu, lai peļu junkurs nevar tai piekļūt. Ar virves palīdzību to var uzvilkt 5–10 metru augstumā. Ja mājās dzīvo ļoti atlētisks kaķis un arī tas viņam nav šķērslis, jāapsver automatizētās putnu barotavas iegāde, kur barība tiek iebērta un vēlāk dozēta. Šādas barotavas ir noderīgas arī gadījumos, ja uz vairākām dienām jādodas projām un nav cilvēka, kas atjaunotu barības krājumus.


























































































































