Rīga +13°C 
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose vispirms uzsver, ka 75 eiro pensija Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kam darba stāžs ir tikai Latvijā, nevar būt – izņēmums ir vienīgi tad, ja pensija piešķirta ļoti sen. Proti, kopš 2023. gada minimālā pensijas bāze ir 213 eiro – tā nav pensija, bet minimālā pensijas bāze, kurai piemēro 1,2%, un rezultātā minimālā pensija Latvijā par 20 darba stāža gadiem ir 255,60 eiro. Turklāt par katru gadu šis koeficients vēl tiek reizināts ar 2%. Piemēram, ja cilvēkam ir 30 gadu stāžs, viņa minimālā pensija ir 298 eiro. Tas attiecas uz Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem.
«Saprotams, ka cilvēkus interesē arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas liecina, ka gana daudzi saņem pensiju, kas mazāka par 100 eiro. Jā, tā ir, jo VSAA piešķir pensijas ne tikai Latvijā dzīvojošajiem. Mums ir septiņi starptautiski līgumi un Eiropas Savienības regula, kas nosaka to, ka ārvalstīs dzīvojošajiem arī pienākas pensija par Latvijā nostrādātajiem gadiem.
Un šeit rodas situācija – cilvēks sen izbraucis ārpus Latvijas, šeit nostrādājis, piemēram, trīs gadus, un tad, lai noteiktu tiesības uz pensiju, mēs ņemam vērā arī citas valsts stāžu un summējam to. Ja Latvijā minimālais darba stāžs, lai piešķirtu pensiju, ir 20 gadi un cilvēks Latvijā nostrādājis trīs gadus, mēs paņemam atlikušo stāžu no valsts, kur cilvēks strādājis, piemēram, Vācijas, Kanādas, Ukrainas.
Bet maksājam mēs tikai par Latvijas darba stāžu.
Tāpēc tiesības uz vecuma pensiju rodas, bet to aprēķina tikai par šiem trim gadiem. Tas nozīmē, ka zem 100 eiro cilvēks saņem no Latvijas, bet pārējo summu no citas valsts, kurā viņš ir strādājis. Ja cilvēks, piemēram, Vācijā nostrādājis desmit, bet Latvijā – trīs gadus, tad nevienā no valstīm viņam nerodas tiesības uz pensiju. Šādā gadījumā nebūs pensijas, bet būs sociālā nodrošinājuma pabalsts tajā valstī, kurā viņš dzīvo. Jo visām valstīm ir svarīgs minimālais stāžs, kas var atšķirties, un veiktās sociālās iemaksas. Ir gadījumi, kad cilvēks strādājis pat piecās valstis, un, summējot šīs valstis, viņam rodas tiesības uz pensiju, bet katra no piecām valstīm maksā to mazumiņu, ko viņš katrā valstī ir nopelnījis.
Katrai valstij ir jāuzņemas minimālās sociālās garantijas, arī Latvijai, un, ja cilvēks šeit dzīvo, tad, kaut arī viņš varbūt nostrādājis un pats nopelnījis pensiju tikai 100 eiro apmērā, kamēr viņš dzīvos Latvijā, valsts viņam maksās 255 eiro.
Ja viņš izbrauks ārpus valsts, Latvija pārtrauks nodrošināt šo minimālo pensiju un maksās tikai aprēķināto, bet cita valsts uzņemsies atbildību par iztikas minimālo līmeni. Savukārt, ja Latvijā dzīvojošam cilvēkam nav 20 gadu darba stāžs, viņam piešķir sociālā nodrošinājuma pabalstu – tā ir konkrēta summa, un šogad tā ir 187 eiro, bet to arī saņem tikai tie, kuri dzīvo Latvijā. Līdz ar to šis cipars – pensija zem 100 eiro – šķiet dramatisks, bet parasti tā nav galīgā summa – vai nu cilvēks saņem pensiju no vairākām valstīm, vai arī pabalstu, kas ir lielāks nekā 100 eiro,» norāda Egita Ose.
Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka Latvijā vecuma pensijas vidējais apmērs pērn bija 615,7 eiro, bet lielākajai daļai – 86 177 iedzīvotāju – tās apmērs bija no 500 līdz 600 eiro mēnesī. Savukārt 15 178 iedzīvotājiem vecuma pensijas apmērs mēnesī bija virs 1500 eiro. Kopumā vecuma pensiju 2025. gadā saņēma 437 760 iedzīvotāju.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
