Rīga +3°C 
Bieži vien kā vietu, kur nodot vecās un pašam nevajadzīgās grāmatas, min bibliotēkas. Taču Rīgas Centrālās bibliotēkas depozitārijā atzīst, ka šobrīd Rīgas bibliotēkas grāmatas īsti nepieņem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums – visu laiku izdod arvien jaunas grāmatas un nav, kur likt vecās. Turklāt cilvēki lielākoties vēlas nodot vecas, padomju laikos izdotas grāmatas, sējumus un enciklopēdijas, kuras lasītāji vairs nelasa un kas bibliotēkām īsti nav vajadzīgas. Turklāt cilvēki bieži nes vienas un tās pašas grāmatas, kādas bibliotēkas jau ir nokomplektējušas.
Arī citās Latvijas bibliotēkās rūpīgi izvēlas, kuras grāmatas ņemt, un arī viņi diemžēl nevēlas vecus izdevumus, jo lasītāji pārsvarā grib lasīt jaunās un svaigās grāmatas. Taču vienmēr ir vērts apjautāties tuvējā bibliotēkā, vai viņiem var piedāvāt kādas grāmatas.
Atdod parādu sabiedrībai
Vienīgais grāmatu glābējs Latvijā šobrīd ir režisors un kādreizējais televīzijas šovu veidotājs, daudziem pazīstamais realitātes šovu Balstiņa Rolands Laķis. Viņš ņem pilnīgi visas grāmatas, tādējādi atbrīvojot cilvēku no grāmatu grēdām mājās.
«Aizgāju pensijā un sapratu, ka man ir jāatdod morāls parāds sabiedrībai, jo sabiedrība visu manu mūžu ir mani ēdinājusi, dzirdinājusi, apmācījusi, devusi darbu, nodrošinājusi sociālu vidi. Šis man šķiet neparasts veids, kā šo parādu atdot, jo te man bez lielības jāsaka, ka esmu vienīgais, kas ir spējīgs paņemt visas grāmatas. To daru viens, balstoties uz savu pensiju – visi ieguldījumi ir manis paša. Varbūt kādreiz kāds vēlas nopirkt kādu īpašu grāmatu – tad kāda kapeika iekrīt. Taču esmu maksimāli atvērts arī sponsoru piedāvājumiem.
Ceru vēl sava mūža laikā saņemt ordeni par ieguldījumu grāmatu glābšanā.
Starp citu, pusotra gada mācījos Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un man ir bibliotekāra diploms. Tā bija ļoti intensīva un kvalitatīva apmācība, ko visiem iesaku. Kad sāku mācīties, mani bērni sāka mani cienīt un teica – nu, ja tu savā vecumā esi spējīgs mācīties, tad ko mēs te pīkstam? Man ir 70 gadu, un es vēl kustos. Grāmatas ir ļoti smagas, un noliktava ir mana sporta zāle,» atzīst Rolands Laķis.
100 000 grāmatu
Uz Rolanda Laķa noliktavu var vest pilnīgi ikvienu grāmatu un pilnīgi visās valodās. «Pēc tam visas grāmatas šķiroju. Izšķiroju fiziski nolietotās, jo dažreiz cilvēki atved grāmatas, kas 20 gadu ir gulējušas pagrabā, un tad zvana un saka – mēs nolēmām šķirties. Skaidrs, ka bibliotēkas plauktā tādas neliksi. Grāmatas šķiroju arī pēc satura, jo skaidrs, ka grāmata ir tikai konteiners. Tātad jebkurš šāds konteiners laika gaitā zaudē savu saturisko vērtību.
Bet ir kāda ļoti interesanta lieta – pie mums nāk daudz vēsturnieku, jo publiskās bibliotēkas pēdējo 30 gadu laikā ir izmetušas lielāko daļu padomju laika literatūras, piemēram, par sarkanajiem strēlniekiem, partizāniem. Uzstādījums ir skaidrs – pašvaldību bibliotēkās, droši vien ideoloģisku apsvērumu dēļ, tādām grāmatām nevajadzētu būt. Bet vēsturniekiem sevišķi dokumentālās grāmatas ir materiāls, pēc kā viņi veic pētījumus.
Burtiski pirms pāris nedēļām pie manis atnāca kāds vēsturnieks un prasīja, vai nevaru atrast Pēteri Stučku. Bet mums tieši stāv septiņi sējumi viņa kopoto rakstu!
Vēsturnieks bija laimīgs, sarunājām, ka viņš paņem visas grāmatas, un tad, kad būs uzrakstījis savu zinātnisko darbu, atnesīs atpakaļ. Protams, pie mums nonāk arī jaunākas grāmatas, jo liela daļa jauno grāmatu ir vienreizlietojamās – vienreiz izlasīji un diez vai lasīsi otrreiz, kaut vai to pašu lielisko Denu Braunu.
Vēl viena grupa ir dažādu veidu pirmskara izdevumi, kas atkal ir interesanti no vēsturiskās izpētes viedokļa. To visu sašķiroju, un grāmatas nonāk bibliotēkas telpā, kur tiek ievietotas datubāzē. Pēc ievietošanas datubāzē grāmata nonāk plauktā. Lai gan precīzu skaitu nezinu, lēšu, ka šobrīd uz vietas ir aptuveni 100 000 grāmatu,» spriež Rolands Laķis.
Vediet visu – mēs tiksim galā!
«Arī tad, ja man atved desmito Paulu Koelju, tā nav problēma, jo viņu joprojām lasa un viņš ir cienīgs būt plauktiņā jebkurā Latvijas mazajā ciemā. Protams, jārēķinās, ka padomju laikā tirāžas bija milzīgas, bija daudz propagandas grāmatu, kas savu vērtību ir zaudējušas. Parasti jau cilvēku atvestās grāmatas ir ļoti līdzīgas, tikai ar dažām atšķirībām. Ja atved Latvijas Padomju enciklopēdiju un mums jau divas tādas ir, tad trešā nonāk makulatūrā. Mums ir sadarbība ar makulatūras savācējiem, uzzvanu, un viņi reizi mēnesī atbrauc un paņem to, kas mums nav vajadzīgs.
Mums ved arī dažādus reliģiskus izdevumus un Bībeles stāstiņus, un skaidrs, ka mēs nevaram noniecināt arī šāda veida literatūru – mums jābūt iecietīgiem gan pret bijušajiem komunistiem, gan ticīgajiem.
Sabiedriskās bibliotēkas ļoti strikti ierobežo reliģisko grāmatu daudzumu, lai nebūtu interešu konflikta starp dažādām konfesijām. Līdz ar to publiskajās bibliotēkās pamatā ir literatūra ar ļoti lielu vēsturisko vai citu veidu pievienoto vērtību. Arī man, piemēram, Jura Rubeņa grāmatas stāv goda vietā, lai arī tās pēc būtības ir reliģioza satura grāmatas. Nekad nevarēšu izmest Raini, Rūdolfu Blaumani – viņi ir mūsu Latvijas kultūras kanonā un ir mūsu vērtība.
Pat ja cilvēkam kāda grāmata liekas pilnīgs štrunts, katrai grāmatai ir kāda vērtība. Kāpēc mēs aicinām vest mums visu? Jo cilvēkiem ir ļoti grūti novērtēt. Viņš, piemēram, paskatās uz Stučkas kopotajiem rakstiem – kas tas par mēslu? Un izmet miskastē. Bet vēsturniekam tas ir zelta gabals. Tāpēc mums ir princips – vediet visu, mēs tiksim galā,» uzsver grāmatu glābējs.
Veido Kopienu bibliotēku
Ko Rolands Laķis iesāks ar tādu daudzumu grāmatu? Viņa koncepts – soli pa solim lēnām izveidot tā saucamo Kopienas bibliotēku sistēmu.
«Mans plāns ir vienkāršs: Latvijā ir 6200 ciemu, tikai katrā 11. ciemā ir pašvaldības bibliotēka, bet citos nav nekā – ne skolas, ne veikala, arī cerības nav. Nu, lūk, mūsu plāns ir atgriezt cerību un grāmatas šajos ciemos. Ja lauku ciemā ir kaut viens cilvēks, kas ir gatavs savā privātajā mājā novietot grāmatu plauktu, mēs to piepildīsim ar grāmatām, bet ar diviem nosacījumiem. Pirmais – grāmatas ir kopējā datubāzē, lai jebkurš var online apskatīties, kas ir pieejams.
Otrs – šī bibliotēka vismaz vienu reizi nedēļā vienu stundu ir pieejama pārējiem ciema iedzīvotājiem.
Tas ir brīvprātīgais darbs, un šo bibliotēku uztur pati kopiena. Tas ir plāns, kur grāmatas nonāks tālāk.
Mums ļoti lēni rit process, ko sauc par pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tā ir sabiedrība, kurā cilvēki nosaka: mums vajag pamatskolu, tad paši uzturam tādu skolu. Mums vajag bibliotēku – tad paši uzturam bibliotēku. Šis process iet ļoti lēni, jo prasa mainīt cilvēka apziņu. Ceru, ka līdz mūža beigām es šo tīklu pa visu Latviju tomēr varēšu uzbūvēt.»
Morāls noziegums
Dažkārt cilvēki no grāmatām atbrīvojas, tās vienkārši izmetot atkritumos.
Rolands Laķis uzskata, ka tas ir morāls noziegums, jo jebkura grāmata ir vērtība neatkarīgi no tā, ka tā varbūt ir par sarkanajiem partizāniem.
«Domāju, ka izmest grāmatu miskastē ir pēdējais, ko mēs izdarīsim. Līdz tam mēs centīsimies saglābt, cik nu varēsim, bet skaidrs, ka 100 000 grāmatu ir milzīgs daudzums. Tas viss prasa uzglabāšanu, tajā visā ir jāorientējas, un vienam to ir ļoti grūti darīt.
Daļa cilvēku vecās grāmatas izmanto arī kā iekurināmo materiālu, un šeit man ir stāstiņš. Bija periods, kad mēs vedām grāmatas arī uz publiskajiem grāmatu plauktiņiem. Bet tad redzēju divas satraucošas lietas. Pirmais – neapzinīgi cilvēki grāmatas ņēma iekuram avīžu vietā. Otra lieta – lēnām vai ātri šie grāmatu plauktiņi kļuva par reliģisko sektu aģitācijas punktiem. Viņi izmeta visas grāmatas un salika savējās. Kad to redzēju, sapratu, ka šis formāts nav domāts man. Man ir savs plāns, un ceru, ka varēšu to īstenot,» tā Rolands Laķis.
Kur nodot nevajadzīgās grāmatas?
Rolanda Laķa noliktava atrodas Rīgā, Gaujas ielā 11, slēgtā teritorijā, tāpēc, piebraucot pie vārtiem, jāzvana sargam, kurš ielaidīs iekšā. Jebkurā laikā jeb 24/7 cilvēks grāmatas var nolikt noliktavā, kas vienkārši aizvērta ar vārtiem. Tiem, kas ir gatavi vest uz noliktavu savas grāmatas, Facebook jāsameklē Rolands un viņam jāuzraksta – viņš iedos precīzāku informāciju. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja cilvēkam ir ļoti īpaši vākta bibliotēka, grāmatām var aizbraukt pakaļ, bet tas ir smagi un laikietilpīgi, tomēr to atsevišķos gadījumos var sarunāt.
- Līgatnes papīrs Rīgā, Tēraudlietuves ielā, bez maksas pieņem grāmatas, arī žurnālus, bukletus, papīru, burtnīcas, bet tikai tīras, bez plēvītēm un kabatiņām. Grāmatām jābūt sausām, iepakotām. Vairāk informācijas: makulatura.lv
- Labdarības veikali: Grāmatas var piedāvāt arī labdarības veikaliem Otrā elpa vai Tuvu.
- Apmaiņas punkti: Ja grāmatu nav daudz, tās var aiznest uz grāmatu apmaiņas punktiem vai nolikt publiskajos grāmatu plauktiņos.
- Pārdošana: Mēģināt pārdot, piemēram, myBook.lv, iBook.lv, luta.lv vai atbilstošās Facebook grupās.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
