Rīga +6°C 
Paņemu rokās un pacilāju
Ēriks Dreibants, Līgatnes Pavāru mājas saimnieks:
«Man mājās ir vairākas pannas. Viena pavisam neliela – brokastu gatavošanai, lai var uzcept pāris olas vai vienu lielu pankūku. Visbiežāk savā četru cilvēku ģimenē izmantoju 26–28 centimetru diametra pannu, savukārt 32 centimetru pannu lietoju, kad nāk ciemiņi. Vēl man ir dziļā panna ar 7–8 centimetrus augstām malām, kurā gatavoju bolonēzi vai karija mērci. Ēdienu gatavojot, izmantoju tikai koka lāpstiņas, netīru pannu vispirms izslauku ar salveti un mazgāju tikai tad, kad panna atdzisusi.
Pannu pārklājumu veidu ir daudz, turklāt tie nemitīgi mainās, tāpēc pat īsti nav jēgas ieteikt, kuru tieši izvēlēties. Ražotāji slavē katrs savu produktu, uz iepakojumiem ir piktogrammas, simboli, bet līdz galam tāpat nesaproti, ko tas viss nozīmē. Tāpēc, kad vajag jaunu pannu, eju uz veikalu, kurā ir labi konsultanti, piemēram, Gemoss. Prasu, kas viņiem jauns un labs un kādas ir atsauksmes. Pēdējā laikā man iepatikušās WMF pannas – tas ir vācu zīmols ar senām tradīcijām. Labas ir arī Fiskars un Dānijas zīmola Gastrolux pannas. Ļoti novērtēju, ka Gastrolux pannām ir noņemams rokturis, – bez tā pannu daudz ērtāk mazgāt trauku mašīnā.
Man mājās ir indukcijas plīts, tāpēc pirms pirkšanas noteikti apskatos, vai panna tai derēs. Svarīgi, lai karstums sadalās vienmērīgi pa visu virsmu – ja karsē tikai vidū, bet malas necepas, tā ir slikta panna. Diemžēl ir gadījies, ka norāde par piemērotību indukcijas plītij uz pannas ir, bet tā mani pieviļ – lētās pannas te silst, te nesilst vai arī karsē tikai kādā noteiktā punktā.
Esmu sapratis, ka par pannas kvalitāti liecina tās svars, tāpēc pērkot vienmēr pannu paņemu rokās un pacilāju.
Nekad nepērku vieglu pannu, jo zinu, ka tā ātrāk nolietosies un deformēsies.
Plāna panna gan uzkarst ātrāk, un tas var patikt, bet biezā panna uzkarst ilgāk, toties siltums ir vienmērīgāks, tāpēc arī gatavošanas rezultāts labāks.
Izvēloties pannu ar pārklājumu, apzinos, ka tā nekalpos mūžīgi. Ēst gatavoju katru dienu, un man panna kalpo apmēram trīs gadus. Ja gatavo reizi nedēļā, tā droši vien kalpos ilgāk – kādam varbūt pat desmit gadu. Tikko jūtu, ka ēdiens sāk piedegt vai pārklājums ir nolietojies un lobās, nevilcinos un pērku jaunu pannu.»
Pērku pannu, nevis zīmolu
Mārtiņš Sirmais, 3 pavāru restorāna dibinātājs un šefpavārs:
«Man mājās ir kādas 15 pannas – katra savai funkcijai, to jau gandrīz varētu saukt par neapzināti izveidotu kolekciju. Visiem tik daudz pannu nevajag, jo es esmu traks gatavotājs, – līdzko sāku gatavot ko jaunu vai kādā jaunā veidā, man vajag arī jaunu pannu. Ar pannām man ir līdzīgi kā sievietēm ar kosmētiku – iepriekšējā ir pietiekami laba un vēl nav izlietota, bet gribas nopirkt vēl to un to.
Lai nopirktu jaunu pannu, nepietiek kādam pajautāt, kura ir labākā, jo jāņem vērā daudzi sīkumi – kāda tev ir plīts un kādai tieši funkcijai pannu meklē. Ja gribi patiešām labu pannu, jāapzinās, ka tā nevar maksāt 20 eiro, tā būs desmitreiz dārgāka. Gandrīz visiem zīmoliem ir dažādu līmeņu piedāvājums – var nopirkt pannu gan par 20, gan 200 eiro.
Līdz ar to pateikt, kura zīmola pannu pirkt, nozīmē nepateikt neko.
Un nav tādas universālās pannas, kas vienlīdz labi der jebkurai plītij – indukcijai, gāzei, keramiskajai virsmai un sildriņķiem. Vislabākā panna jāmeklē, ja izmanto gāzes plīti, jo gāzes liesma pannu silda ar nevienmērīgu temperatūru. Vienmērīgāko temperatūru dod indukcijas plīts. Arī pielietojuma ziņā universālas pannas nav. Visspilgtākais piemērs ir acīmredzami atšķirīgās pankūku un mērču pannas, bet vēl jau ir arī karbonāžu panna, sautēšanas panna, steiku panna, apcepšanas panna… Tam, kurš dzīvo viens un cep tikai pelmeņus, protams, pietiek ar vienu pannu. Savukārt daudzveidīgākiem ēdieniem vajadzēs arī dažādu veidu pannas. Manuprāt, minimālais pannu komplekts, ir klasiskā cepamā panna karbonādēm un kotletēm, sautēšanas panna un mērču panna, vēl noteikti vajadzīga arī pankūku panna un liela diametra panna ar slīpām malām ātrai, spēcīgai apcepšanai, piemēram, zivīm.
Akciju pannas par 20–40 eiro var pirkt, ekonomējot un eksperimentējot – labāka vai sliktāka –, un pēc gada nomainot. Jo lētāka panna, jo jutīgāka – tā jāsilda lēnāk, nevis uzreiz jāslēdz lielākais karstums. Nevienai pannai nepatīk temperatūras svārstības – nevar to no plīts uzreiz likt izlietnē un mazgāt. Arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc vajadzīgas vairākas pannas.»
Arī dārgās pannas pieviļ
Brigita Puriņa, TV šova Īstās latvju saimnieces 5. sezonas uzvarētāja:
«Pannu veikalos ir tik daudz, ka tiešām varētu būt sarežģīti izvēlēties. Man virtuvē ir desmit pannas, bet joprojām nevaru atrast savu īsto un vislabāko. Tā kā gatavoju ēdienu Straupes svētdienu tirdziņiem, man vajadzīga liela un laba pannu. Gadu gadiem izmantoju Fiskars pannas ar teflona pārklājumu. Man tās ļoti patika – šīm pannām tiešām nekas nelipa klāt. Biju nopirkusi arī Fiskars vokpannu – laba! Kad pannas bija tik nolietojušās, ka jau vajadzēja mainīt, biju saklausījusies briesmu stāstus par teflona kaitīgumu, tāpēc pannas ar šo pārklājumu vairs negribēju.
Nopirku KitchenAid keramiskās pannas – smukas, dažādos izmēros un formās, taču tās man nešķita tik ļoti labas kā Fiskars pannas, jo ik pa laikam kaut kas tomēr pielipa. Nolēmu – iegādāšos tādu riktīgi labu pannu, no īsti dārgā gala, ap 200 eiro. Bet draudzene, kurai bija tiešām ļoti dārga panna, mani atrunāja: nav vērts, tāpat šad tad kaut ko pierauj. Tad es, atlaides vilināta, nopirku Pintinox pannas, taču esmu vīlusies. Dziļā panna ar vāku uz plīts turas labi, savukārt lielā panna dejo pa elektrisko plīti, turklāt abām vidus piedeg tā, ka gandrīz nav iespējams lietot. It kā visu daru, kā vajag, – uzkarsēju, tad lieku taukvielu, bet pierauj! Nezinu, varbūt man vienkārši gadījies brāķis.»
Jāizvēlas ar biezu apakšu
Lauris Aleksejevs, restorāna 36. līnija šefpavārs:
«No pannu ražotāju zīmoliem man patīk Pintinox un Fiskars pannas. Pintinox ir laba ar to, ka pannu var sakarsēt ļoti augstā temperatūrā, un tas ļauj produktam izveidot kraukšķīgu garoziņu. Ilgstoši lietoju arī nu jau pavisam vecu Tefal pannu, ik pa laikam ar seškantīti pievelkot tās roktura skrūvi. Un vēl man ir kapara panna.
Tiem, kuri gatavo uz gāzes plīts, noteikti ir zināms, kā smaržo kūstoša plastmasa, tāpēc nevajag izvēlēties pannas ar šī materiāla rokturiem – tie sakarst un deformējas. Agri vai vēlu pienāks diena, kad rokturis paliks rokā, bet panna būs uz grīdas. Man nav un nekad nebūs vokpannas – ja nav īstas vokplīts ar atklātu liesmu, tad šāda panna ir pilnīgi bezjēdzīga. Toties noteikti vērts iegādāties pankūku pannu ar zemajām maliņām – tajā būs vieglāk apgrozīt gan plānās pankūkas, gan biezpiena plācenīšus, gan vēršacis un omleti.
Ja man būtu jāpērk jauna panna, es izvēlētos to, kurai visbiezākā apakša, jo tas nodrošina labāku siltuma sadali. Lietošanai mājās neiesaku izvēlēties nerūsējošā tērauda pannas, jo ar tām jāiemācās strādāt.
Svarīga ir pannas pareizi kopt un glabāt. Ātrākais veids, kā var pannu sabojāt, ir to neatdzesētu palikt zem auksta tekoša ūdens – tas nepatīk nevienam metālam. Savukārt, glabājot pannas, nevajag tās likt citu citā – ir nopērkamas speciālas starplikas, bet, ja tādu nav, starp pannām var ielikt salocītus virtuves dvieļus.
Reizēm tas, ka panna nepatīk, nemaz nav pannas vaina.
Jebkura panna ir vispirms jāuzkarsē un tikai tad jāuzlej taukviela, tad mazāk rauj klāt. Ir produkti, kas tomēr pielips pie jebkuras pannas, piemēram, atkausēta zivs bez panējuma. Ja produkts pielipis pannai, nevajag pannu kasīt, bet gan samazināt temperatūru un mazliet pagaidīt, līdz piedegums atlaižas. Mēģinot produktu nokasīt no pannas, tiek bojāts pārklājums, un tad panna tiešām kļūs sliktāka.»
Pārklājums bez plastmasas
Elmārs Tannis, šefpavārs, Gourmando saimnieks:
«Kā jau pavāram, man ir ļoti daudz pannu. Esmu izmēģinājis dažādas, bet pēdējā laikā mani pārliecinājušas Fiskars jaunās Hard Face pannas ar keramikas pārklājumu bez plastmasas – man tas šķiet ļoti svarīgi, jo tās ir saudzīgākas gan videi, gan veselībai.
Savulaik pirku arī lētās pannas ar domu, ka tāpat tās pēc laika būs jāmaina. Tomēr esmu sapratis, ka daudz vērtīgāk ir ieguldīt labā – piemēram, nerūsējošā tērauda – pannā, jo tās mūžs ir nesalīdzināmi ilgāks.
Jāatceras, ka par pannu arī jārūpējas – ir ļoti daudz mazu, bet svarīgu knifiņu. Pannu nevajag karsēt pārāk strauji. Taukviela jālej tikai uzkarsētā pannā. Uzkarsētā panna nedrīkst stāvēt tukša. To nevajag sakarsēt arī pārāk daudz. Tāpat jāsamēro plīts sildvirsmas un pannas izmērs – pannai jābūt tikpat lielai kā sildvirsma, un, pats galvenais, karstu pannu nekad nevajag likt zem auksta ūdens.
Pannu glabāšana gan man ir problēma – vislabāk būtu tās pakarināt uz āķīšiem, bet es glabāju atvilktnē, saliktas citu citā, bet apsolu nopirkt filca starplikas, lai pannas cita citu neskrāpē.»
