Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -10°C 
Konsultē Jānis Lapinskis, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas doktors.
Agrā un ļoti aukstā 8. janvāra rītā pirms saullēkta ventspilniece Inguna Fišmeistere silti apģērbās, paņēma kameru un devās uz jūras malu fotografēt. Sārti ausa saule, un gleznaini apledojušie pāļi izskatījās pēc matainiem pasaku radījumiem, bet visvairāk pēc morrām – trollīšu Muminu pasaulē morra ir nīgra būtne, kuras tuvumā viss sasalst. Patiesībā šos jūrmalas ledus veidojumus ar morrām pirmā bija salīdzinājusi tulkotāja Dace Meiere, un tas bija tik trāpīgi, ka Inguna aizrakstīja Dacei, lūdzot atļauju izmantot šo nosaukumu arī savai fotogalerijai.
Todien Inguna mājās atgriezās tikai ap pusdienlaiku.
«Cilvēks, kas nav fotogrāfs, mīnus 20 grādu salā nestaigās trīs stundas pa pludmali,»
viņa smejas. Taču nosalusi viņa nebija. «Esmu ziemeļblāzmu fotogrāfe, un jau septiņus gadus tvarstu ziemeļblāzmas, tāpēc pa šo laiku sapirkts viss vajadzīgais ekipējums siltumam – merīnvilnas apakšveļa, dūnu jaka. Lai rokas nesaltu, apakšā velku skārienjutīgos plānos cimdus, bet tiem virsū divkārtainus angoras vilnas dūraiņus. Turklāt pirmo reizi izmēģināju tikko nopirktos zābakus ar radzēm. Viena radze gan izjuka, bet kopumā bija kā diena pret nakti, jo varēju tālu iet pa ledu, nebaidoties no slīdēšanas. Staigājot un fotografējot nesalst. Salst, kad, fotografējot ziemeļblāzmu, ilgi jāstāv uz vietas.» To, ka vajadzīgi zābaki ar radzēm, Inguna saprata, pirms dažiem gadiem fotografējot gleznaini apledojušo, bet ārprātīgi slideno Ventspils molu. Inguna ir triju meitu mamma un jau no bērnības aizraujas ar fotografēšanu. Viņai patīk bildēt neparastākos un pat ekstrēmos laikapstākļos – sniegputenī, miglā… Viņas bildēs ir leduskritumi, sarmas zīmējumi, lāstekas…
«Interesantie ledus veidojumi visbiežāk rodas, kad satiekas atšķirīgas vides – kaut kas siltāks un kaut kas izteikti aukstāks,» skaidro LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis. Meklējām sociālajos tīklos arī citas fotogrāfijas ar ledus brīnumiem, un atradām šo to neparastu.
Rīdzinieks Andrejs Eigims, kura hobijs ir dabas fotogrāfija, savus dabas foto liek interneta vietnē https://weatherfoto.wordpress.com, kur pats arī raksta par laikapstākļiem. Andreja kolekcijā ir vairākas neparastas ledus izpausmes, piemēram, caurspīdīgā ledū iesalušu burbuļu virtenes, čaganas ledus pankūciņas, ledus oliņu klājiens jūrmalā. Andrejs ievērojis, ka ledus olas sniegs un viļņi pie jūras saveļ katru gadu, taču zemledus burbuļi gan ir retums. Tie fotografēti pirms vairākiem gadiem, kad sakrita liels aukstums un kailsals, un lielā jūra bija aizsalusi ļoti tālu. Pēdējos gados jūra aizsalst reti, un ledus parasti ir pelēks un necaurspīdīgs. Savukārt ledus pankūciņas redzamas gan jūrā, gan upēs, kad ūdens aizsalst pamazām, bet ledus gabaliņi beržas cits pret citu. Andrejs dabu fotografē kopš 2005. gada, visbiežāk Rīgas apkārtnē, pastaigājoties ar suni. No dabas fotogrāfa viedokļa pagājušais, 2023. gads bijis krāšņs un interesants – negaisi, krusa, vētras un decembrī negaidot uzkritušās kupenas.
Ingvila Zeibote savus mežģīņotos ledus medūzu spilventiņus fotografējusi pie jūras Saulkrastos šogad 6. janvārī, kad temperatūra bija nokritusies līdz mīnus 17 grādiem. Vispār Ingvilas mīlestība fotogrāfijās esot saulrieti. Bet Staldzenē pie Ventspils viņas kadrā iekļuvis ledains ezītis – akmens, kas apaudzis ledus adatiņām.
Jurijs Prokofjevs pirms gada janvārī savās aizsalušajās Pededzes palienu pļavās uz ledus sabildēja īstu krāšņumu – viss ledus bija uzziedējis baltos sarmas ziedos. Emocijās gan viņš bija atturīgs:
«Citiem tas varbūt liekas wow!, bet mēs te esam pieraduši pie dabas skaistuma!»
Jurijam pieder saimniecība Sita Nature park dabas lieguma Sitas un Pededzes paliene teritorijā Gulbenes novada Litenes pagastā, lieli dabas plašumi ar savdabīgu un krāšņu ainavu.
Savukārt Juris Smaļinskis, ceļotājs no Lauku ceļotāja, šogad janvārī, ejot Mežtaku Tomes pagastā, pie Ausbiķu upītes pamanīja kaut ko pavisam neredzētu – ledus adatas. Patiesībā viņš šajā pārgājienā bija cerējis ieraudzīt citu līdzīgu parādību – ledusmatus, kuru veidošanos izraisa specifiska sēne. Ieraugot neredzētās ledus šķiedras, Juris internetā atrada informāciju par adatu ledu. Kur tad ir cerības ieraudzīt neparastās ledus adatas? «Es tās atradu mitrā vietā pie upes. Iepriekšējā dienā bija bijis liels aukstums un kailsals, taču nebija sniega. Ledus mati top fizikāli bioloģiskā procesā, jo to tapšanā iesaistās sēne, savukārt adatu ledus ir fizikāls process – sasalstot augsnei, no zemes spraucas laukā ūdens un sasalst,» stāsta Juris. Adatu ledus nosaukumu viņš šai parādībai deva pats, tulkojot no angļu valodas. Tā jocīgi, bet Latvijā, kur ir gan sniegs, gan sals, gan aukstas ziemas, nereti pietrūkst vārdu ar sniegu un ledu saistītām dabas parādībām.
Iesalušie burbuļi. Pat grūti noticēt, ka šis fotografēts Latvijā, jo ledus ir ļoti biezs un dzidrs. Kaut ko līdzīgu varētu ieraudzīt, piemēram, Baikālā. Tādi zemledus burbuļi parasti veidojas no metāna un ogļskābās gāzes – tie no ūdenstilpnes gultnes ceļas uz augšu, bet, ūdenim sasalstot, palikuši pusceļā. Andreja Eigima foto.
Ledus olas. Rīgas līča seklajā krastā tās mēdz saripināties, kad ūdens temperatūra ir tuva sasalšanai, snieg, ir nelieli viļņi un lēns, vienmērīgs vējš. Uz ūdens virsmas veidojas ledus gabaliņi, kas nekūst, bet riņķo, viļņi tos valsta, apaudzē ar jaunām ledus kārtām, un veido bumbas ar caurspīdīgu ledus garozu. Andreja Eigima foto.
Plīvojošās lāstekas rada spēcīgs vējš un viļņu šļakatas. Ja gaisa temperatūra noslīdējusi stipri zem nulles, taču jūra vēl nav aizsalusi, ūdens šļakatas sitas pret molu un tur piesalst lāstekās. Savukārt vējš bārkstaino lāsteku aizkaru sagriež slīpi, un tā tas arī sasalst. Ingunas Fišmeisteres foto.
Ledus medūzas. Tādus greznus, apaļus dīvāna spilventiņus jūra seklos ūdeņos saklāj uz akmeņu mugurām, ja akmeņi tās pabāzuši laukā no ūdens, gaiss ir ļoti auksts un ūdens jūrā tuvu sasalšanas robežai. Ūdens viļņojoties apšļaksta akmeņus un piesalst tiem. Ingvilas Zeibotes foto.
Torosi jeb ledus krāvumi. Lielos ledus gabalu krāvumus, kādi reizēm redzami Rīgas līcī uz piekrastes ledus, patiesībā sakrauj vējš. Ja ledus ir daudz, vējš spiež uz ledus masu, un daļa no tās blīvējas kaudzēs. Reizēm ledus torosos iegūst konkrētākas formas, piemēram, izskatās pēc milzu cukurgraudiem – tas notiek, kad gaisa temperatūra iesilst virs nulles, un ledus atkušanas procesā ūdens molekulas pārkārtojas. Ingunas Fišmeisteres foto.
Mataiņi, bārdaiņi un morras – tādi mītiskie radījumi ar garām ledus bārdām un ledus matiem piekrastē parādās, kad sasalstoša ūdens viļņi šļakstās pret pāļiem un tur piesalst. Ingunas Fišmeisteres foto.
Adatu ledus burtiski izaug no zemes kā smalki ledus makaroniņi. Ja strauji uznācis neliels aukstums, bet zeme ir kūdraina vai mitra un vēl nav sasalusi, tad no tās var izplūst un gaisā sasalt mitrums. Ledus kristāli veidojas cits zem cita, un virsējie ceļas uz augšu, lai dotu vietu jaunajiem apakšā. Jura Smaļinska foto.
Sarmas puķes uzzied uz jauna ledus, kad ir lēns vējš un liels aukstums. Ja gaiss virs ledus ir mitrs un ļoti auksts, tad mitrums no tā laižas uz leju un koncentrējas ap kādu sīku gruzīti uz ledus. Tas kalpo kā kristalizēšanās centrs, ap kuru veidojas sarmas ziedi. Jau uz ledus tie turpina augt, savās mežģīnēs iekļaujot arī mitrumu no ledus virsmas. Jurija Prokofjeva foto.
Ledus ezītis – veidojas, kad ūdens vēl nav sasalis, bet gaiss strauji kļuvis aukstāks un viļņu šļakatas situšās pret aukstu akmeni, tam piesalstot. Grūti gan saprast, kāpēc tās piesalušas mazās ledus bumbiņās. Ingvilas Zeibotes foto.
Ledus pankūciņas reizēm rodas seklos ūdeņos, kad ledus sāk veidoties, taču ūdens ir pārāk kustīgs un ir vilnīši, tāpēc vienlaidus ledus sega nevar izveidoties. Ledus gabaliņi kustas un berzējas cits pret citu. Pēc tam jau gatavās pankūciņas var iesalt vēlāk tapušā ledū. Andreja Eigima foto.
Ledus plēve veidojas, kad ūdenī, kura temperatūra ir tuvu nullei, snieg, bet ir pārāk vēss, lai sniegs izkustu. Tas salīp mīkstā garoziņā, bet straume, to sanesot, sakroko kā vārīta piena plēvi. Gundegas Gaujas foto.
Sarma un migla. Ingunas Fišmeisteres foto.
