Ja negribas tirgot nūdeles
Tavā rotu kastītē ir pērļu auskari? Vai kaklarota? Upes pērles? Vai pat jūras pērles? Īstas, vai ne? Taču ne dabiskas! To jau laikam mēs visas nojaušam, ka pat īstās pērles mūsu dārglietu atvilktnēs lielākoties ir glīti izaudzētas fermās, nevis izzvejotas no okeāna dziļumiem. Bet vēl pirms 150 gadiem neviens kaut ko tādu nespēja pat iedomāties. Pērles taču nav gurķi, ko var izaudzēt siltumnīcā!
Viss sākās ar atjautīgu japāni no nūdeļu tirgotāja ģimenes. Kokiči Mikimoto vēlāk nodēvēja par pērļu karali, bet patiesībā viņš bija pērļu revolucionārs. Ja nebūtu viņa, gandrīz neviena no mums šodien nevarētu iegādāties pērļu virteni. Jo dabiskas pērles, šīs mazās perlamutra bumbiņas, ir neprātīgi dārgas! Kvalitatīva dabiska pērle izveidojas tikai pavisam, pavisam mazam skaitam austeru vai upes pērleņu, turklāt pērļu nirēja darbs ir grūts un riskants.
Japāņu puisēns Mikimoto piedzima 1858. gada janvārī mazā piejūras pilsētiņā Tobā pieticīga nūdeļu tirgotāja ģimenē. Nūdeļu tirgošana viņu neinteresēja, toties valdzināja pavisam kas cits – pērles, pēc kurām laidās dzelmē piekrastes pērļu nirēji. Un, kā jau tirgotāja dēlam, viņam ienāca prātā – varbūt ir iespējams pērli radīt apzināti, nevis gaidīt brīnumu?














































































































