Rīga +7°C 
Konsultē: Inga Belousa, biedrības Zaļā brīvība eksperte pārtikas atkritumu mazināšanas un klimatu saudzējoša dzīvesveida jautājumos.
Statistika ir daiļrunīga
Katru gadu no visas pasaulē saražotās pārtikas zudumā aiziet aptuveni 1,3 miljoni tonnu, Eiropā – 20 % no visas pārtikas. Ar šo pārtikas daudzumu pietiktu, lai pabarotu trīs miljardus cilvēku. Apzinoties, ka ik gadu šāds pārtikas daudzums aiziet nebūtībā, fakts, ka 821 miljonam pasaules iedzīvotāju pārtika nav pieejama pietiekamā daudzumā, ir īpaši satraucošs.
Protams, mūsu pusapēstais un atkritumos izmestais ābols neizglābs planētu no pārtikas atkritumiem, tomēr, ja ikviens no mums rūpīgāk sekotu līdzi saviem patēriņa paradumiem, kopējā aina veidotos citāda. Galu galā, izmesta pārtika nav tikai izmesta nauda, tie ir izniekoti resursi: noplicināta augsne, izšķērdēts ūdens, apdraudēta planētas bioloģiskā daudzveidība, darbaspēka patēriņš, un tas viss kopā – iemesli, kas var veicināt klimata krīzi. «Tieši mājsaimniecības ir tās, kur rodas visvairāk pārtikas atkritumu, – tie ir 53 % no visas pārtikas, kas tiek izmesta,» norāda eksperte Inga Belousa.
Kas visbiežāk nonāk pārtikas atkritumos? Visvairāk graudaugu produktu – 25 %, tiem seko augļi, dārzeņi – 19 %, sakņaugi – 17 %, zivis un gaļa – 11 %, piens – 7 %. Ja raugāmies uz kopējo piegādes ķēdi no primārās ražošanas līdz brīdim, kad produkts nokļūst mūsu mājās, dati liecina, ka tieši mājsaimniecībās rodas visvairāk pārtikas atkritumu: 2024. gadā tie bija 85,8 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Visaugstākais rādītājs, rēķinot pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju (izņemot kanalizācijā novadīto), ir Pierīgas reģionā – 105 kg, vismazākais ir Kurzemes reģionā – 59,6 kg. Dati liecina, ka visbiežāk pārtikas atkritumi tiek izmesti nešķiroti, kopā ar citiem atkritumiem – tā dara 51,7 % iedzīvotāju, turpretī dalīta atkritumu vākšana un izmešana kopējā kompostā atzīta 19,4 % iedzīvotāju vidū, bet atkritumu dalīšana un izmešana bioloģiskajā atkritumu konteinerā – tikai 11,5 % iedzīvotāju vidū.
Kas īsti ir pārtikas atkritumi?
Tā ir visa pārtika, ieskaitot ēdamo un arī neēdamo daļu, kas nonāk atkritumos. Piemēram, banānu vai sīpolu mizas, dzīvnieku kauli, zivju asakas, paprikas kāti un sēklas, olu čaumalas, kafijas biezumi un, protams, visa neapēstā pārtika – sākot ar jau pieminēto sautējumu, beidzot ar aizkosto ābolu vai ledusskapī aizmirsto gaļas gabalu, par kuru neviens vairs nezina, kad tas tur nokļuvis un ko ar to iesākt, tādēļ tā ceļš ved uz atkritumiem.
Ar pārtikas daudzumu, kas katru gadu pasaulē aiziet zudumā, varētu pabarot trīs miljardus cilvēku.
«Pētījumu datos redzam, kādēļ mājsaimniecībām rodas pārtikas atkritumi, – lielākoties tā ir neēdamā daļa, bioloģiskie atkritumi, kas ir videi saudzīgi un būtu izmantojami, piemēram, kompostējot.»
Tiesa, šeit vietā noskaidrot detaļas. Ja dzīvojat, piemēram, daudzdzīvokļu mājā – vai apsaimniekotājs ir parūpējies, lai būtu vieta, kur izmest savus bioloģiskos atkritumus: vai pieejams atsevišķs konteiners (parasti mazāks nekā pārējie atkritumu konteineri, brūnā krāsā) ar norādi, kāda veida atkritumiem tas paredzēts. Vērts arī atcerēties, kā šos atkritumus ieteicams izmest: nebūtu pareizi sabojājušos pārtiku konteinerā mest veikala iepakojumā – ļoti bieži šis iepakojums, piemēram, plastmasa, līdzīgi kā veikalā pieejamie plastmasas maisiņi, nav pārstrādājams bioloģisks materiāls. Labāk izvēlēties papīra turziņas vai citu materiālu, kas kompostā sadalās.
Jāizkopj prasmes
«Latvijā 70 % pārtikas atkritumu ir pārtikas neēdamā daļa, 20 % – neapēstie pārtikas pārpalikumi, bet 7–10 % – pārtika, ko esam vai nu iegādājušies pārāk daudz, vai sagatavojuši lieku,» norāda Inga Belousa. «Jo dziļāk ledusskapī novietojam produktus, jo lielāka iespēja, ka kāds biezpiena sieriņš būs paslēpies aiz lielākiem iepakojumiem, vai arī, plauktā pustukšai makaronu paciņai priekšā noliekot jaunu, par pustukšo aizmirsīsim.»
Princips, ko Inga iesaka izmantot, domājot par produktu uzglabāšanu: ievietojot ledusskapī tikko nopirktus pārtikas produktus, tiem priekšā likt produktus, kas ledusskapī glabājušies jau kādu laiku un jāpatērē ātrāk.
«Dažādos dzīves posmos mums jāizkopj dažādas prasmes, pielāgojoties situācijai, kādā esam. Jauniešiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi, jāmācās gatavošana un izpratne par porciju lielumu, savukārt, kad mainās mājsaimniecības modelis – bērni izauguši un vairs nav jāgatavo lielai saimei –, gatavošanas paradumi un ēdiena apjoms jāpielāgo jaunajai situācijai. Protams, nav nekā slikta, ja sagatavojam vairāk ēdiena, bet tad jādomā, kā to pareizi uzglabāt. Piemēram, daļu no produktiem sasaldējot. Bieži vien gadās situācijas, kad ēdiena gatavošanas procesā kaut kas paliek pāri, piemēram, liels sīpols, jo receptē vajadzējis mazāk, un te ir izvēle: varam to atstāt uz galda savīšanai, bet varam ievietot slēgtā traukā un izmantot dažu tuvāko dienu laikā. Vai arī, ja zinām, ka tik drīz sīpolu mums nevajadzēs, sagriežam to šķēlēs, sasaldējam, un nākamreiz, gatavojot zupu vai sautējumu, pievienojam ēdienam.
Kas jāzina par ledusskapja temperatūru?
Domājot par ēdiena uzglabāšanu ledusskapī un saldēšanu, jāatceras dažas vienkāršas lietas. Ieteicamā ledusskapja temperatūra ir no +2 līdz +4 grādiem pēc Celsija.
Durvju nodalījums ir nedaudz siltāks un var sasniegt temperatūru ap +10 grādiem, tādēļ augšējos plauktos ieteicams uzglabāt olas, sviestu, sieru, bet apakšējos plauktos – dzērienus.
Ledusskapja augšējā un vidējā plaukta optimālā temperatūra ir +4 grādi, šādā temperatūrā vislabāk glabāt jau sagatavotās maltītes, garšvielas, marinētus produktus, augļus. Vidējā plauktā – ēdiena pārpalikumus, sieru, termiski apstrādātu gaļu.
Apakšējā plaukta temperatūra būs ap +2 grādiem, šeit uzglabājama termiski neapstrādāta gaļa, zivis un dārzeņi, tāda pati temperatūra būs dārzeņu nodalījumā. Savukārt saldētavā temperatūra ir ap –18 grādiem.
Atceries, ka tādi produkti kā kartupeļi, sīpoli, ķiploki uzglabājami vēsā, sausā vietā, bet ne ledusskapī. Arī olas nav obligāti jāglabā ledusskapī, tiesa, ledusskapī to uzglabāšanas termiņš būs divas, trīs reizes ilgāks. Un vēl – kad produkti izņemti no iepakojuma, tos ieteicams uzglabāt atsevišķās kastītēs, lai pagarinātu lietošanas termiņu.
Ieteicams līdz un Izlietot līdz – kāda atšķirība?
Izlietot līdz norāda datumu, līdz kuram pārtikas preci var droši lietot, bet pēc šā datuma produktu lietot nevajadzētu. Parasti šī norāde attiecas uz svaigiem produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, zivīm, gaļu, svaigiem piena produktiem (piens, krējums, arī sviests, biezpiens, jogurts), kā arī olām un sieru.
Savukārt Ieteicams līdz norāda datumu, līdz kuram produkts saglabā ieteicamo kvalitāti. Šo pārtiku būs droši lietot uzturā arī pēc norādītā datuma, ja ievēroti uzglabāšanas nosacījumi. Šis nosacījums attiecas uz konservētu, žāvētu vai saldētu pārtiku, kā arī eļļu, rīsiem, makaroniem, kafiju un saldumiem – šokolādi un riekstiem.
Saldēšanas padomi
Zupas, sautējumus un ogas saldētavā vislabāk uzglabāt atkārtoti aiztaisāmos plastmasas maisiņos, tā taupot vietu un paātrinot atkausēšanas procesu. Lai saglabātu ēdiena kvalitāti un nepieļautu tā saukto saldētavas apdegumu, pirms maisiņu aizvēršanas no tiem jāizvada liekais gaiss. Piemēram, iepildi zupu maisiņā, kārtīgi aizver aizdari un izspied lieko gaisu pa maliņu, atbalstot iepakojumu uz galda vai darba virsmas.
Pārtiku sasaldē porcijās – tik, cik vajadzīgs vienai ēdienreizei. Arī lielāku gabalu gaļas ieteicams sagriezt tādos porciju gabalos, kas piemēroti vienai ēdienreizei. Ja uz pārtikas iepakojuma norādīts Izlietot līdz, produktu drīkst atsaldēt jebkurā laikā pirms šā datuma un pēc atsaldēšanas ledusskapī izmantot 24 stundu laikā.
Kādus produktus var saldēt?
Produktu klāsts, ko var sasaldēt –18 grādos, ir ļoti plašs! Saldētus augļus, ko ieteicams sagriezt gabaliņos, saldētavā var uzglabāt 6–8 mēnešus. Arī lielākā daļa dārzeņu – brokoļi, burkāni, zirņi, spināti, kukurūza – ir piemēroti saldēšanai, tikai atceries: pupiņas un ziedkāpostu pirms saldēšanas ieteicams noblanšēt.
Saldēt var arī zaļumus, piemēram, dilles un pētersīļus ar eļļu. Tāpat var saldēt sviestu, margarīnu, maizi un maizes produktus, gaļas produktus. Ēšanai sagatavoto pārtiku – zupas, sautējumus, makaronus – var glabāt saldētavā līdz pat trīs mēnešiem.
Nevajadzētu saldēt piena produktus, jo tie var sākt sadalīties un uzrūgt, arī kartupeļus, gurķus, diedzētus asnus un redīsus saldēt nav ieteicams.
Saldētavu reizi sezonā ieteicams iztukšot, pārbaudīt produktu termiņus un sagrupēt produktus pa kategorijām, ņemot vērā, kuram no saldētajiem produktiem tuvākajā laikā varētu beigties termiņš.
Saldētavā glabāju arī ēdienu sagataves, piemēram, apceptas sēnes vai buljonu, vēl – lauku vistas vai kukurūzas cāļus, ko nopērkam vairāk, filētu zivi porcijās, ogas, dārzeņus, sēnes, zaļumu eļļas. Gatavojam tā, lai nekas daudz neaizietu atkritumos, bet, ja ir pārprodukcija, no dārzeņu pārpalikumiem gatavoju sautējumu – tieši vakar to darīju. Sautējums šajā puņķošanās laikā ir pats labākais ēdiens!»
Atbildīgs pārtikas patēriņš: septiņi soļi
Eksperte norāda, ka atbildīgs pārtikas patēriņš balstās septiņos viegli ievērojamos soļos.
Pirmais solis: iepirkties ejam paēduši! Iepērkoties jāatceras, ka ķermenis darbojas kā kompass: ja ejam uz veikalu nepaēduši, vilina visas kārdinošās smaržas, kas nāk no ceptuves vai gatavo produktu nodaļas. Tādēļ svarīgi, lai nedodamies iepirkties lielā izsalkumā – tā droši vien nopirksim ko lieku.
Otrais solis: ēdienkartes plāns un budžets! Ieteicams veidot ēdienreižu plānu nedēļai, apzinot, kādi produkti maltītes pagatavošanai jau atrodas mājās, un iegādājoties trūkstošos. Maltīšu apjoma plānošana palīdzēs izvairīties no ēdiena pārpalikumiem! Ja šķiet, ka no mājās esošajiem produktiem neko īsti pagatavot nevar, ņem talkā ChatGPT – jautā, kādu recepti no jau esošajiem produktiem tas var ieteikt!
Trešais solis: samērīga gatavošana! Tas nozīmē, ka gan ievērojam reālo porciju lielumu, gan arī gatavojam no produktiem, kas ģimenē garšo visiem, nepievienojot, piemēram, izteiksmīgu garšvielu, par ko kāds no mājiniekiem rauc degunu.
Ceturtais solis: gudra produktu uzglabāšana. Vecākos produktus izmantojam pirmos – arī sekojot derīguma termiņiem, lai plauktos un sauso produktu paciņās neveidotos pārtikas kožu laboratorija.
Piektais solis: pārdomāta produktu sasaldēšana. Gadās, ka, atverot ledusskapi un pārskatot saldētavu, atklājas, ka tur iemājojis NLO – neatpazīstams ledains objekts. Lai tā nenotiktu, uz maisiņiem un kastītēm vērts uzrakstīt gan produkta nosaukumu, gan laiku, kad tas ievietots saldētavā. Tas atvieglo produktu pārskatāmību un ļauj saprast, kuriem produktiem drīz beigsies derīguma termiņš. Saldējot ieteicams izmantot īpaši saldēšanai paredzētu iepakojumu. Viens no labākajiem materiāliem ir stikls, bet labi der arī lielveikalos nopērkamās kastītes pārtikas saldēšanai ar otrreizējās pārstrādes simbolu un cipariem (1, 2, 3, 4).
Sestais solis: izmanto produktu pārpalikumus! Sagriezts puravs, dažas paprikas šķēles – arī to visu var sasaldēt! Varam saldētavā ieviest uzglabāšanas trauku, kur sasaldējam tos dārzeņus, kas paliek pāri gatavojot, un nākamreiz tos izmantot zupai vai sautējumam. Ir arī citi veidi, kā izmantot citus ēdienu pārpalikumus, piemēram, putras nākamajā dienā var pārvērst pankūkās vai sacepumā!
Septītais solis: draudzīga dalīšanās! Ja sanācis pagatavot par daudz ēdienu, var pacienāt, piemēram, kolēģus. «Bet varbūt jūsu daudzdzīvokļu mājā dzīvo kāds seniors, kuru mājās gatavots ēdiens īpaši iepriecinātu? Pirms pandēmijas Latvijā bija astoņas vietas, pārtikas ledusskapji, kur iedzīvotājiem bija iespējams gan atstāt citiem tos produktus, kas pašiem nebija vajadzīgi, gan arī citu atstāto no tā paņemt. Vērts apzināt savu kopienu par šādu iespēju!»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
