Rīga +7°C 
Katrīna Krēsliņa jau no 13 gadu vecuma strādājusi par modeli, bet beidzamos 11 gadus vada pati savu aģentūru Moon Models. Savukārt aģentūras System Baltics vadītāja Luīze Salmgrieze-Campio desmit gadu bijusi pieprasīta modele un strādājusi tādiem prestižiem zīmoliem kā Ford Models, Roberto Cavalli, Vogue, Elle, DKNY un citiem.
Luīze un Katrīna tagad ir katra savas modeļu aģentūras vadītāja, taču abas sāka kā modeļes un labi atceras gan tā laika modeļu biznesa aizkulises, gan to, kā jauna meitene jūtas, darba dēļ nonākusi neērtā un nepieņemamā situācijā. Viņas ir pilnīgi pārliecinātas, ka tagad viss ir mainījies un modeļu bizness kļuvis daudz drošāks.
«Man žēl, ka daudz stāsta sliktos stāstus, bet nerunā par to, ko jaunieši iegūst. Darbs ir ļoti labi apmaksāts, modeļi ir apčubināti, viņiem ir pateikts, kur jāiet, viņi redz pasauli,» uzskata Katrīna Krēsliņa.
Aģenti mūs neaizstāvēja
Tomēr kā tas ir – jauniņš padsmitnieks pieaugušo biznesā, kur uzmanības centrā ir kaut kas tik personīgs kā viņa ķermenis? Kā Luīze un Katrīna jutās, kad 13 un 14 gadu vecumā sāka strādāt par modelēm?
«Es sāku strādāt par modeli 2003. gadā, un man bija 14 vai 15 gadu, kad kopā ar saviem aģentiem, Ievu un Zigmundu Līpiņiem no aģentūras Vacatio, braucu strādāt uz Grieķiju. Bija pāris fotosesijas, un vienā no tām mums, trim mazām meitenēm, piedāvāja fotografēties bez krūšturiem. Aģenti bija aizgājuši paēst. Sarunājām, ka es eju iekšā pirmā, bet meitenes tikmēr zvana Ievai un Zigim, lai mūs glābj. Sazvanīt neizdevās.
Nobildējos bez krūštura un jutos ļoti neērti. Joprojām nesaprotu – kam bija vajadzīgas tādas bildes? Pārbijušās mazas meitenes!
Sliktais mūsu stāstā bija tas, ka Zigis un Ieva tikai noteica: «Nu ko jūs pārspīlējat!» Vairāk par to nerunājām. Bet mēs jutāmies slikti. Citas – vecākas – meitenes no mūsu aģentūras par lielu naudu brauca padzīvoties pie arābu prinčiem, un tas pat netika slēpts. Tajā laikā neviens ar jauniešiem nerunāja par to, kas liek justies neērti, kas nav pieņemams… Neviens pat neiedomājās – varbūt šīs meitenes ir par jaunu? Ne vien lai atkailinātos, bet vispār lai strādātu šo darbu? Mūsdienās tā vairs nenotiek. Eiropas aģentūras, vismaz top aģentūras, īsti arī vairs neinteresē ļoti jaunas meitenes. Āzijā ir citi tipāži, bet tur ar modelēm ļoti auklējas un viņas ļoti pieskata. Pašlaik neredzu, ka kāds mēģinātu modeļus seksualizēt vai aiz modeļu biznesa paslēpt kaut ko citu. Tam vairs neizmanto modeļu aģentūras,» stāsta Katrīna.
Luīzei bija 14 gadu, kad viņa sāka strādāt aģentūrā Natalie: «Viena devos uz Ņujorku, kur vienā no kastingiem žurnālam Teen Vogue man jautāja: vai mamma tevi gaida aiz durvīm? Atbildēju, ka esmu viena. Es biju uzņēmīga un ļoti gribēju strādāt! Skolā es nebiju populāra un man nebija sevišķi daudz draugu. Kad kļuvu par modeli, meitenes gribēja ar mani draudzēties. Tev ir 14 gadu, trausls vecums, un aģentūrā stāsta: tu esi tik superīga, tev viss būs, mēs esam tava ģimene. Uz jauniem modeļiem tādas frāzes ļoti iedarbojas. Sākumā biju lielā sajūsmā.»
Spiediens un robežas
«Pirmais šoks bija par modelei vajadzīgajiem parametriem. Nav grūti nomest svaru uz brīdi, bet ar to nepietiek – jābūt formā visu laiku! Bet tev aug krūtis, veidojas augums, uzmetas kādas pumpas… Jutos vainīga, man likās, ka netieku galā, līgums bija ļoti nopietns, un no tā spiediena kļuva grūti. Man ir forša ģimene, bet vecākiem es daudz ko nestāstīju.
Es neko nenožēloju un esmu pateicīga par šo modeles laika pieredzi, bet viegli tas nebija. Nesen kādā televīzijas raidījumā bija saruna par to, kā nepilngadīgai modelei fotosesijā lūdza novilkt krūšturi, un aģentūras Natalie vadītājs Ēriks Meisāns apgalvoja, ka tā nenotiek. Es esmu no šīs aģentūras, un man ir foto, kur es 15 gadu vecumā esmu bez krekla – gāju uz sesiju, ko noorganizējusi aģentūra, un baidījos, ka atsakot man var būt nepatikšanas. Šī fotogrāfija ir sūtīta Ērikam, es pat pārbaudīju savu e-pastu un to atradu. Nezinu, kas ar bildēm notika pēc tam. Bet šādā vecumā sveša cilvēka dzīvoklī bildēties bez krekla?! Aģentūrai tas toreiz likās pieņemami.»
Domāju, ka industrijā joprojām ir cilvēki, kas izmanto savu varu un pārkāpj kādas robežas.
«Taču, kopš strādāju System Baltics, mums vēl nav bijis situācijas, kad kāds no modeļiem sūdzētos par seksuālo robežu pārkāpšanu. Tagad, kopš par to runā, attieksme ir ļoti mainījusies. Profesionāļi baidās, ka viņus kādas sūdzības dēļ var izslēgt no aprites. Reizēm gan var būt arī otra galējība – bailes no pieskārieniem, kad, piemēram, stilistam jāsakārtoto modeļa apģērbs.
Labi, ka tagad modeļi sāk karjeru vēlāk, ir vairāk nobrieduši un labāk spēj par sevi parūpēties. Var būt citas problēmas – kad par darbu nesamaksā laikā vai klients pret modeli neizturas ar cieņu. Tāpēc būtiska ir tā dēvētā mātes aģentūra, kas atrod darbu un sazinās ar citām aģentūrām. Ja ir kādas neērtības – slikti apstākļi, ir auksti, nav iespējas paēst, pārāk ilgi jāgaida –, par to jāziņo savai aģentūrai. Modeļa paša galvenais darbs ir labi izskatīties un iedvesmot citus. Pārējo dara aģentūra.»
Maģijas nav, jābūt formā
Nav nekāds noslēpums, ka modelēm jābūt tievām, un tas var izvērsties par īstu drāmu. Luīze Salmgrieze pati modeles darba laikā cieta no nopietniem ēšanas traucējumiem, un viņai pat bija pazudušas mēnešreizes. «Mēnešreižu zudums modelēm ir diezgan bieža problēma, jo ķermenim pietrūkst tauku. Kad man 14 gadu vecumā pateica, ka jānotievē, nezināju, kā to citādi izdarīt, un ēdu tik maz, cik fiziski iespējams. Ķermenis bija šokā. Par to es tagad runāju ar modelēm – strauja tievēšana ir tik neveselīga! Šis ir trausls vecums, kad sāk veidoties izpratne par savu ķermeni un jaunietis daudz asāk uztver, ja kāds pasaka: tavi gurni ir par lielu vai tev jānomet svars. Mans darbs kā aģentei ir ieraudzīt sarkanos karodziņus, piemēram, ja jaunietis nenormāli ātri notievējis un izskatās neveselīgi. Un to nedrīkst ignorēt. Varbūt jaunietim jāpiedāvā pauze, lai parūpējas par savu veselību,» saka aģentūras System Baltics vadītāja.
«Mūsdienās neliek nomest svaru, bet pasaka: tev pašlaik nav atbilstošu parametru. Un tad ir jautājums – vai iespējams to panākt veselīgā veidā un nepārspīlējot? Ja ne, tad šis darbs nav tā vērts, jo tas nozīmē visu laiku sevi lauzt,» saka Katrīna Krēsliņa un paskaidro, ka augstās modes modelei, kas strādā ar luksusa zīmoliem, gurnu apkārtmērs nedrīkst būt lielāks par 90 centimetriem – tas ir 34. izmērs.
15 gadu vecumā bildēties bez krekla?! Aģentūrai tas toreiz likās pieņemami.
Taču, piemēram, Skandināvijā var strādāt arī ar lielākiem parametriem, ja vien vajadzīgs konkrētais tipāžs. Ir daudz meiteņu, kas nestrādā luksusa zīmoliem, bet viņas tāpat pelna 5000–10 000 mēnesī.
Protams, modeļu biznesam ir arī citas ēnas puses: «Šis ir sarežģīts bizness, jo te notiek salīdzināšanās, un tas nav kā sportā – jo vairāk ieguldīšu, jo vairāk sasniegšu. Citi cilvēki lems, vai viņiem der tavs tipāžs un vai tas viņus iedvesmo. Vēl ir risks pamest skolu, un aģentūras to nevienam modelim neiesaka. To var apvienot. Cits jautājums – vai laikā, kad ir labas modeļa karjeras iespējas, uzreiz sākt studijas? Es teiktu, ka var iepauzēt, izmantot iespējas un studēt pēc tam,» uzskata Katrīna.
Runāja par to pirmā
Ieva Rubene, toreiz Ieva Kokoreviča, Latvijā bija viena no pirmajām, kas atklāti un ar savu vārdu runāja par modeles darba ēnas pusēm. Mēs žurnālā IEVA par šā biznesa slidenajām robežām rakstījām jau ilgi pirms Epstīna failu atklāšanas, un Ieva savu pieredzi intervijā stāstīja 2006. gadā.
Tolaik Ieva bija kļuvusi par Mis Universe Latvija un tikko lauzusi līgumu ar modeļu aģentūru Vacatio, jo viņai kā modelei bija piedāvātas nepieņemamas lietas. Domājot, ka aģentūra sūta strādāt, Ieva kā potenciāla līgava bija aizgādāta uz bagāta turka mājām Stambulā; aģentūrā viņai bija piedāvāts arī eskorta meitenes darbs. Savukārt, nosūtīta darbā uz Itāliju,
viņa nonāca situācijā, kad meitenei piedraudēja atņemt biļetes lidojumam uz mājām un sabāzt somās narkotikas, lai sagādātu lielas nepatikšanas.
Ieva stāstīja arī par to, kā modeles badojas, lai sasniegtu nežēlīgos skaistuma standartus. Ieva stāsta, ka pēc šīs atklātības Latvijas modeļu aģentūras nostājās pret viņu – viņa nevarēja modeles darbu turpināt arī citās aģentūrās.
Ieva tic, ka daudz kas ir mainījies: «Savā tagadējā dzīvē esmu tālu no modeļu biznesa, taču ticu, ka tagad ir laba pieredze ar godīgām aģentūrām. Ceru, ka modeļu darbs turpmāk paliks tikai modeļu darbs.»
Katrīna spriež, ka varētu kļūt pat labāk: «Aiz modeļu biznesa var paslēpt visu ko. Sievietes, kas nodarbojas ar eskortu, parasti draugiem nesaka: es braukšu eskorta braucienā uz Dubaiju! Nē, viņas stāsta: es braukšu uz Dubaiju kā modele. Bet Dubaijā modeļu biznesa ir maz, un, visticamāk, šie cilvēki brauc darīt ko citu. Pēc Epstīna failu atvēršanas sākumā uztraucos, ka būs vēl grūtāk veidot sadarbību ar jauniešiem un vecākiem. Bet nē, iespējams, notiks pretējais – samazināsies tas, kas rada risku, un aģentūrām, kas savu darbu dara godīgi, varbūt kļūst vieglāk.»
Atbalsts un vērība
Ieva Rubene mammām, kuru bērns šādu darbu izvēlējies, iesaka ar bērnu daudz par to runāt un stāstīt – kas ir pieļaujams, kas nav, kam uzticēties, kā nepiekrist darīt neko tādu, kas liek justies neērti: «Ar mani par to nebija runājis neviens – ne skolā, ne ģimenē. Un vēl – vecākiem jābūt klāt visur, kur vien iespējams. Jāpārbauda līgumi, jāpiedalās nepilngadīgo bērnu fotosesijās.»
Luīze uzsver: «Ja tas ir bērna sapnis, atbalsti viņu, iedvesmo un palīdzi! Un vēro, vai viņš ēd, kā jūtas, kā izskatās. Ja jūtams, ka jaunietis netiek galā, vecākiem jānorauj stopkrāns, jāpiedāvā paņemt pauzi.»
Katrīna vecākiem iesaka pašiem sazināties ar aģentūru un iesaistīties: «Latvijā aģentūru nav tik daudz, un, cik man zināms, visas ir labas.»
Diez vai vērts likt šķēršļus bērna sapnim, ja viņam tāds ir. Bet vajadzīgs vecāku atbalsts, atklātas sarunas par robežām un izjūtām, jārada bērnam pārliecība, ka viņš vienmēr drīkst pateikt nē. Tāpat jābūt skaidrībai par samaksu, darba apstākļiem un noteikumiem. Obligāti jāizvēlas laba aģentūra! Un svarīgi, lai jaunais cilvēks nepamestu mācības un lai viņam būtu sava dzīve arī ārpus modeļu pasaules.
Mammu pieredzes stāsti
Joks beidzās ar Pradu
Fotogrāfes Agnetas Joneles dēlam Heinriham ir 16 gadu, viņš mācās skolā, ir aģentūras System Baltic modelis un šogad janvārī piedzīvojis debiju kā Prada modelis Milānas modes nedēļā.
«Heinriham bija 12 vai 13 gadu, kad Londonā uz ielas mums pienāca klāt kāda sieviete un saskatīja viņā potenciālu. Sākumā tas likās aizdomīgi, tāpēc Latvijā uzrakstīju Luīzei Salmgriezei. Noslēdzām līgumu, bet kādu laiku nekas nenotika, jo dēls bija pārāk jauns. Kad viņam palika 16, nāca piedāvājums no Prada. Tā kā dēls ir nepilngadīgs, braucu līdzi uz Milānu. Mums abiem apmaksāja biļetes, dzīvošanu un ēšanu – tā ir liela drošības sajūta. Gadu iepriekš dēlam piedāvāja vienam braukt uz Koreju, bet nepalaidu – šķita, ka viņš vēl nav gatavs viens doties tik tālu.
Milānā atlase notika Prada galvenajā mājā. Dēls visu izdarīja ar milzīgu mieru. Ar Heinrihu daudz esmu runājusi par drošību, telefonā vienmēr redzu viņa atrašanās vietu. Svarīgi ir pirms līguma slēgšanas ievākt visu informāciju par aģentūru un visu pārrunāt ar bērnu: ja kaut kas nepatīk, jāsaka vecākiem un aģentam!»
Jāuzticas savam bērnam
Modeļu biznesā iesaistījušies konditores Sandras Narvaites abi bērni: meita Enija (Moon Models) un dēls Edijs (The Bro Models).
«Sākās ar to, ka Ediju 16 gadu vecumā festivālā Positivus ievēroja modeļu aģentūra. Pirmais brauciens dēlam bija uz Japānu, tad Dienvidkoreju. Sanāca kavēt mācības, bet skolotāji ļāva kārtot ieskaites citos laikos. Tagad Edijam ir 24 gadi, pieprasījums vairs nav tik liels, tāpēc viņš meklē savu ceļu un strādā pagaidu darbus. Viņš rēķinās, ka tā nebūs profesija visam mūžam.
Edija māsa Enija jau 15 gadu vecumā pirmo reizi devās uz Japānu, bet pagājušo vasaru pavadīja Korejā. Es pati bērniem līdzi nebraucu, bet uzticos viņiem un aģentūrām. Enijas aģentūrā uzreiz pateica, ka meitenes līdz 18 gadu vecumam Eiropā nestrādās. Japānā mazām meitenēm ir ļoti stingri noteikumi – ja tos pārkāps, darbu vairs nedos. Ienākumi ir atkarīgi no sezonas; meita var braukt tikai vasarā, lai nekavētu skolu, bet īstā sezona ir ziemā.»
Bijušās modeles stāsts. Par šo tēmu runāju jau pirms 20 gadiem
Ieva Rubene, gleznotāja, kādreizējā modele: «Kad uzzināju par Epstīna failiem, man vairākas dienas bija vienkārši slikta dūša – gan par to, ka tur iesaistīti bērni, gan to, kāds tam bijis vēriens. Es par šo tēmu runāju jau pirms 20 gadiem, bet toreiz Latvijas modeļu aģentūras nostājās pret mani un gandrīz iznāca, ka esmu to izdomājusi.
Zinu meitenes no mūsu aģentūras, kuras brauca uz Abū Dabī izklaidēt šeihus. Par to piedāvāja 1000 latu dienā, un nebija tā, ka obligāti nāksies stāties seksuālās attiecībās. Šeihi kādu izvēlas, kādu neizvēlas, bet meitenes samaksu saņem tāpat. Milzīgs vilinājums!
Man bija situācija, kad zvanīja no aģentūras un teica: «Iebraukuši krievu biznesmeņi – ja gribi aiziet ar viņiem vakariņās, par to saņemsi 300 latu; ja paliksi pa nakti, tad 600 latu.» Tad es aģentūras īpašniekam pajautāju: «Varbūt tu savām meitām arī gribi kaut ko tādu piedāvāt?»
Turcijā es jutos ļoti bezpalīdzīga. Mani vienu aizveda uz milzīgu apsargātu villu. Tikai tagad saprotu, cik traumējoša bija šī pieredze. Toreiz likās – nekas jau traks nav noticis, dzīva esmu… Bet, kad pēc otrā bērniņa piedzimšanas nonācu terapijā, tikai tad sapratu, cik dziļi tas manī palicis.»
Sarkanie karodziņi: 10 lietas, kas noteikti jāzina
Iesaka Luīze Salmgrieze-Campio, aģentūras System Baltics vadītāja
- Izvēlies drošu aģentūru. Jāievāc iespējami vairāk informācijas un atsauksmes no citiem modeļiem. Pievērs uzmanību, ar kādiem zīmoliem aģentūra strādā un vai tā laikus norēķinās par darbu.
- Līguma termiņi. Nepilngadīgajiem vēlams slēgt līgumu līdz pilngadībai, pilngadīgajiem – ne ilgāk kā uz trim gadiem.
- Darbs ārzemēs. Noskaidro dzīvesvietas apstākļus, sadarbības ilgumu un to, vai vecāki drīkst braukt līdzi.
- Piesardzība ikdienā. Uzmanies no nepazīstamu cilvēku piedāvājumiem, piemēram, bezmaksas vakariņām smalkos restorānos.
- Komforts un robežas. Modelis nav lelle. Ja fotosesijā tiek prasīts kas neērts (kailums, apakšveļa, cigaretes), nekavējoties jāsazinās ar savu aģentūru.
- Finansiālā skaidrība. Modelim ir tiesības zināt komisijas maksas apmēru un to, kā tiek segti ceļa izdevumi (travel debt).
- Nekādu maksas kursu. Profesionāla aģentūra neprasa naudu par pieņemšanu vai dārgiem kursiem; fototestus apmaksā aģentūra pati.
- Dokumentu pieejamība. Līgumiem un kontaktiem vienmēr jābūt pieejamiem. Nedrīkst atņemt dokumentus vai ierobežot saziņu!
- Saziņa ar vecākiem. Svarīgi, lai vecāki vienmēr zina jaunieša atrašanās vietu.
- Uzticies intuīcijai. Ja kaut kas nešķiet pareizi, jautā! Profesionālā vidē «nē» ir normāla atbilde.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par rakstu cikla «Sieviete pārmaiņu laikmetā: izaicinājumi un iespējas» saturu atbild Žurnāls Santa.
