Emocionāli nestabila personība. Kā sadzīvot?

Nespēja kontrolēt impulsus

Ja kaut kas nenotiek pēc viņa prāta, viņš aizcērt durvis un iet projām. Dusmu brīdī viņš var triekt pret grīdu jebko, kas gadās pa rokai, un visbiežāk par dusmu pirmo novedēju kalpo mobilais telefons, līdz ar to itin bieži jāpērk jauns. Bieža robežu pārkāpšana, impulsivitāte, lai gūtu tūlītēju baudu, piemēram, neapdomīga, pārmērīga iepirkšanās.

Tās visas ir tikai dažas no emocionāli nestabilu personību spilgtākajām iezīmēm. Savā ziņā viņi ir gluži kā mazi bērni, kuri, ieraugot kāroto objektu, nekavējoties dodas tā virzienā. Šādi rīkojas arī pieaugušie, nedomājot, vai viņu rīcība ir sociāli pieņemama un varbūt pat robežojas ar likuma pārkāpšanu. Ja kāds norāda uz to, pretī visdrīzāk dzird frāzi, ka likumi taču ir domāti, lai tos pārkāptu vai ka aizliegtais auglis ir salds.

Impulsivitāte ir tik klātesoša, ka ne tikai izpaužas mājās (līdz pat vardarbībai pret dzīvesbiedru, bērniem vai mājdzīvniekiem), bet arī netiek kontrolēta publiskās vietās.

Citi lasa

Indra Ozoliņa

Dārzs

FOTO: Garšīgākās dzelteno tomātu šķirnes. Iesaka pieredzējuši tomātu audzētāji

Marta Kalniņa

Skandāls

Ar ko patiesībā auto meņģējās bijušais mērs Lasmanis? Policijā nonācis jauns iesniegums

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

Ja atceraties pēdējo kašķi, ko piedzīvojāt sabiedriskajā transportā, ļoti iespējams, ka tā galvenais vaininieks bija cilvēks ar emocionāli nestabilu personību.

Starp citu, raksturīgi, ka, impulsam pārejot, šie cilvēki bieži vien izprot savu rīcību, tās nodarīto postu. Vēl vairāk – spēj izjust empātiju un var arī atvainoties.

Ļoti iespējams, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc līdzcilvēkiem nav tik viegli ar viņiem pārtraukt attiecības – gan privātās, gan darba. Tomēr ir vērts zināt, ka atvainošanās un savas rīcības izraisīto seku apzināšanās nenozīmē, ka šāda rīcība nevar atkārtoties jau pēc mirkļa. Lai vai kā negribētos tam ticēt, tā, visticamāk, atkārtosies.

Garastāvoklis – augšā, lejā

Nezinot neko par šiem traucējumiem, novērojošā sabiedrības acs viņiem ir noteikusi gana precīzu diagnozi: «Tas ir garastāvokļa cilvēks.» Patiesi, spēcīgas garastāvokļa svārstības tiek piedzīvotas ļoti bieži, un nemaz nevajag daudz, lai garastāvoklis sabojātos. Pietiek kaut vai ar to, ka no rīta aiz loga nespīd saule.

Spēcīgās garastāvokļa svārstības izpaužas arī savstarpējā komunikācijā vai tās pilnīgā neesamībā.

Piemēram, šodien cilvēkam ir laba oma un jums ir labs kontakts, bet rīt jūs satiekaties un šis cilvēks ar jums vairs nesarunājas.

Ļoti iespējams, ka, to piedzīvojot pirmo vai otro reizi, cilvēks mēģinās meklēt iemeslu attiecību pārrāvumam, varbūt pat meklēs kļūdu, ko pats ir pieļāvis, – varbūt kaut kā aizvainojis, ne to izdarījis. Taču, šīm epizodēm atkārtojoties, psihoterapeite Velga Sudraba aicina pieņemt tās par konkrētā indivīda neatņemamu sastāvdaļu un iespēju robežās nepievērst tam uzmanību, bet, pats galvenais, nevainot notiekošajā sevi.

Tāpat šādos brīžos psihoterapeite neiesaka cilvēku uzrunāt, taujājot, kas īsti noticis, jo tādējādi pastāv liela iespējamība izprovocēt cilvēku uz konfliktu, tāpēc ka ķildoties un konfliktēt viņiem ļoti patīk. Īpaši, ja viņus kritizē vai ja parādās kāds šķērslis.

Tu esi vai nu labs, vai slikts

Strauji var mainīties ne tikai šo cilvēku garastāvoklis, bet arī viņu domas par citiem. Turklāt šādiem cilvēkiem raksturīgs kategoriskums un melnbalts pasaules skatījums, līdz ar to otrs var būt tikai labs vai slikts. Vidusceļš vai kompromisi nav iespējami. Dienā, kad garastāvoklis ir labs, otrs var tikt aprakstīts kā ideāls, savukārt, ja attiecības ar šo cilvēku sabojājas, viņš uzreiz tiek devalvēts.

Velga Sudraba dalās ar novērojumiem savā praksē, sakot, ka no malas reizēm var izklausīties, ka tiek runāts par diviem atšķirīgiem cilvēkiem. Patiesībā šādām personām ir grūti pieņemt, ka viens cilvēks var rīkoties gan labi, gan citreiz ne tik labi.

Tas, ka pretējas lietas var pastāvēt vienlaikus, šiem cilvēkiem šķiet neiespējami un rada trauksmi.  

Psihoterapeite skaidro, ka atliek vienu vienīgu reizi rīkoties pretēji šo cilvēku gaidām, lai sagrautu jūsu attiecības un padarītu sevi viņa acīs par sliktu. Pat ja iepriekš, iespējams, jūs visu laiku esat rīkojies pēc šī cilvēka prāta un viss ir bijis labi, tas tiek automātiski aizmirsts un paliek tikai sliktais. Piedzīvojot glaudīšanu pret spalvu, šie cilvēki automātiski jūtas aizskarti, noniecināti un atstumti. Un netiek pat pieļauta doma, ka šādai rīcībai no otras puses bijis kāds pamatots iemesls.

Cilvēks kā funkcija

Emocionāli nestabilām personībām ir raksturīgi citus uztvert drīzāk kā funkcijas, nevis pilnvērtīgus cilvēkus ar savu personību. Dzīvesbiedres funkcijas tad parasti ir ēst gatavošana un seksuālo vajadzību apmierināšana, savukārt par kungu raksturīgāko funkciju psihoterapeita kabinetā visbiežāk tiek minēta naudas pelnīšana.

Cilvēks, kurš šīs funkcijas veic, viņus interesē mazāk – katrā ziņā, ja vīrs beidz labi pelnīt, attiecības izjūk, jo tās īsti nav bijušas divu cilvēku, bet gan cilvēka un naudas attiecības. Būtiska šo cilvēku pazīme ir spēja izturēt tikai divu cilvēku attiecības (es un vēl viens cilvēks).

Attiecības ar vairākiem cilvēkiem sagādā grūtības. Proti, kamēr pāris ir divatā, viss ir labi, bet, tiklīdz piedzimst bērns, attiecības sāk jukt, jo nav ne jausmas, ko ar šo trešo lai dara, kā viņu iekombinēt attiecībās.

Šādās situācijās sievietes dažkārt plāno glābt attiecības, ģimenē ienākot otram bērnam, tomēr tas nepalīdz un pat padara situāciju vēl sliktāku. Velga Sudraba atzīst – biežāk vērojams, ka šāda tipa sieviete no attiecībām izslēdz partneri, bet ir daudz traģiskāk, ja no attiecībām tiek izslēgti bērni. Tad viņi īsti netiek pieskatīti, viņu it kā nav, diemžēl tas nereti beidzas ar nelaimes gadījumiem.

Tukšums un vientulība

Emocionāli nestabilas personības ļoti baidās no vientulības. Doma par to, ka viņi var tikt atstāti vai pamesti, uzdzen neprātīgas bailes. Šīs sajūtas ir tik nepanesamas, ka bieži vien šāds cilvēks labāk izvēlas dzīvot sliktās attiecībās nekā vientulībā.    

Vēl smagāk ir tas, ka viņos mājo hroniska tukšuma izjūta. Izjūta, ko, pašam nepiedzīvojot, saprast nevar, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir ļoti nepatīkams, neizturams stāvoklis. Daļēji šī tukšuma izjūta izskaidro arī impulsīvo, bieži pat agresīvo rīcību, tajā skaitā alkohola un narkotisko vielu lietošanu. To darot, tukšuma vietā vismaz kaut kas tiek justs, un acīmredzot jebkas ir ja ne labāks, tad vismaz izturamāks par neko.

Nepieciešamību aizvietot tukšuma izjūtu var skaidrot arī šo cilvēku fizisku vēršanos pret sevi – tīšu kaitējuma nodarīšanu savam ķermenim, piemēram, roku graizīšanu. Visbiežāk mērķis nav padarīt sev galu vai pievērst apkārtējo uzmanību, bet gan šķietami vienkāršs un dabisks – kaut ko just.

Kāpēc tā?

Emocionāli nestabilu personību gadījumā, līdzīgi kā lielākajai daļai personības traucējumu, iemesls, visticamāk, rodams cilvēka bērnībā. Šādi cilvēki nereti auguši attiecībās, kur fiziska un emocionāla vardarbība tiek uzskatīta par ikdienišķu parādību, bet retākos gadījumos piedzīvota arī seksuālā vardarbība. Tāpat iespējams, ka bērns ir ticis pamests novārtā – ilgstoši atstāts viens pats mājās, pie vecvecākiem vai kaut kur citur.

Psihoterapeite gan uzsver, ka te runa ir tieši par ilgstošu atstāšanu, turklāt tādu, kas atkārtojas atkal un atkal, un bērns nezina, kad un kur viņu atkal atstās, uz cik ilgu laiku un vai kāds viņam kādreiz ieradīsies pakaļ. Šos traucējumus var izraisīt arī neveselīgas, vardarbīgas vecāku savstarpējās attiecības.

No malas var šķist, ka šādā gadījumā tiešs ļaunums bērnam netiek nodarīts, tomēr, ja vecāki regulāri dara pāri viens otram, bērns to redz, ļoti pārdzīvo un jūtas vainīgs.

Nereti šo cilvēku vecāki ir lietojuši alkoholu vai citas apreibinošas vielas. Emocionāli nestabilām personībām ir raksturīga arī alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarība. Ir pētījumi, kas liecina arī par bioķīmiskām izmaiņām smadzenēs – serotonīna (ķīmiska viela mūsu organismā, kas atbild par līdzsvarotu garastāvokli un citām funkcijām) trūkumu. Tomēr šeit ir iespēja jautāt – kāds ir šo izmaiņu iemesls? Vai tā ir iedzimta patoloģija vai tomēr sekas bērnībā piedzīvotajam?

Rūpes par sevi

Ikdiena ar cilvēku, kam ir emocionāli nestabila personība, ir ļoti izaicinoša. Ir viegli, sev nemanot, katru dienu to vien darīt kā mēģināt izdabāt viņa vai viņas vēlmēm, lai tikai izvairītos no kārtējā impulsivitātes uzliesmojuma, un pilnībā aizmirst par sevi un savām vajadzībām. Gluži kā lidojuma laikā, arī dzīvē ārkārtējās situācijas gadījumā skābekļa maska sākumā jāuzvelk sev un tikai tad jāpalīdz otram.

Kā rūpēties par sevi, ja esi saskarē ar emocionāli nestabilu personību?

• Izvairies no izolācijas! Nenorobežojies no apkārtējiem – pārējiem ģimenes locekļiem, draugiem, radiem un citiem cilvēkiem, kuri ļauj tev justies labi. Arī tev ir vajadzīgs kāds, kurš uzklausa, atbalsta un sniedz realitātes testu, kad tas ir nepieciešams.
• Tev var būt sava dzīve! Atļauj sev dzīvi ārpus savām attiecībām ar cilvēku, kam ir emocionāli nestabila personība. Atpūta un prieks nav ne kaut kas egoistisks, ne savtīgs.
• Apzinies savas emocijas un mācies tās vadīt! Atbildēšana uz impulsīvu rīcību ar tādu pašu var tikai pasliktināt situāciju. Mācies atpazīt un novērot savas emocijas, nevis ļauj tām ņemt virsroku pār sevi un konfliktus saasināt. Atpazīt un vadīt emocijas var palīdzēt apzinātības prakse, meditācija, dalība atbalsta grupās u. c.
• Brīdī, kad jūties atbildīga vai vainīga par emocionāli nestabilas personības kārtējo izgājienu, atceries: tu neesi to izraisījusi, tu nevari to mainīt, tu nevari to kontrolēt!

Kā veidot attiecības?

Vaicāta, kā iespējami saudzīgi pret sevi veidot attiecības ar cilvēku, kura pazīmes atbilst aprakstītajam personas tipam, Velga Sudraba atzīst, ka tas patiesi nav viegli. Ja tas ir kolēģis, var ieteikt neuztvert viņa impulsivitāti un tās radītos izgājienus personīgi un neapvainoties. Pieņemt, ka tos nevar ietekmēt, tomēr arī papildus neprovocēt un nekaitināt.

Tāpat jāņem vērā, ka sliktā garastāvokļa dienās konstruktīvi strīdi vai diskusijas ar šo personu nav iespējamas un būtībā ar viņu ir vērts komunicēt tikai tad, kad garastāvoklis ir vērtējams kā labs. Cerētās sekas nesniegs arī audzināšanas un izglītošanas darbs. Nav vērts tērēt laiku un enerģiju. Psihoterapeite piebilst – ja šīm pazīmēm atbilst kāds no vadības, situācija ir īpaši skumja un saudzējošāk pret sevi būtu mainīt darbu.

Ja šāda persona ir ģimenes lokā, mājiniekiem jārēķinās, ka būs gan labie, gan sliktie periodi, kuros dominēs impulsivitātes uzplaiksnījumi, rīcība, nerēķinoties ar apkārtējiem, strīdi, iespējams, arī ilgstoši alkohola vai citu vielu lietošanas periodi.

Tie, kam ir ciešs kontakts ar emocionāli nestabilām personām, sarunāšanos ar viņiem bieži vien salīdzina ar strīdēšanos ar mazu bērnu.

Viņiem var būt grūtības uztvert ķermeņa valodu vai saprast sarunas neverbālo daļu. Teiktais var būt ļauns, negodīgs un neracionāls. Bailes no pamešanas, kas ir nemitīgi klātesošas šo cilvēku apziņā, izraisa teiktā pārprašanu, kas savukārt rezultējas agresijā, verbālā apvainojumā un pat vardarbībā.

Uzmanīga klausīšanās, otra emociju atpazīšana un nosaukšana vārdā ir labākais veids, kā palīdzēt šiem cilvēkiem nomierināties.

Nosaki robežas!

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā palīdzēt cilvēkam ar emocionāli nestabilu personību, – noteikt stingras robežas jeb noteikumus. Sākotnēji gan tas situāciju var pasliktināt, tomēr, neatkāpjoties no iecerētā, iespējams sasniegt uzlabojumus. Izlem, kura uzvedība tev šķiet pieņemama, kura ne, un skaidri pasaki, tikai dari to brīdī, kad abi jūtaties mierīgi. Piemēram: «Man nav pieņemami, ka tu uz mani pacel balsi! Ja tu tā darīsi, es iešu ārā no telpas.» Paturi prātā, ka tavi noteikumi sākotnēji tiks testēti, tāpēc ir svarīgi, lai tu tos arī ievērotu.

Izvirzot noteikumus, esi laipna, iejūtīga, bet vienlaikus arī stingra un konsekventa. Pastāsti, ka robežas ir nepieciešamas jūsu visu labā, ka tev šis cilvēks ļoti rūp, tomēr nespēj vēl ilgāk paciest stresu, ko raisa otra uzvedība. Tāpat pārliecinies, ka visi (ģimenes locekļi, draugi) piekrīt šiem noteikumiem un ir gatavi atbilstoši rīkoties, ja tie netiek ievēroti. Svarīgi, lai robežu noteikšana būtu process, nevis vienas dienas notikums. Izvirzi vienu divus noteikumus, pavēro, kā tie tiek pildīti, un rīkojies, ja tie netiek ievēroti. Savukārt pēc nedēļas vai vairāk pievieno vēl kādu noteikumu un informē par to neievērošanas sekām.

Kvalitatīvas savstarpējās attiecības ir vērtība ikvienam. Speciāliste atzīst, ka labas attiecības, kurās partnere uzņemas pacietīgas, mīlestības pilnas mātes lomu, šo personu stāvokli var uzlabot (bet ne pilnībā mainīt!), tomēr jārēķinās, ka ieguldāmais darbs patiesi ir liels. Tāpat stāvokli un ikdienas dzīvi var uzlabot ilgtermiņa psihoterapija, kurā gādīgās mammas lomu pilda speciālists.