Dāmu nedienas ar mīksto. Nenopietni par nopietno

Es protu izvārīt kolosālu soļanku, pupiņu zupu vai plovu. Man nesagādā grūtības palīdzēt bērnam radīt fotorāmīti no sausajiem ziediem vai saprast, kāds artikuls jālieto vācu valodā. Bet – neprasiet man neko par auto. Saprotu, ka šajās dienās runāt par vecmodīgu ģimeni nav modē, bet tādi nu mēs esam. Vīrs necep un nešmorē, es neņemos ar savu auto. Tas ir viņa lauciņš un mana laime. Līdz brīdim, meitenes, līdz vienam konkrētam brīdim, ko zinātāji raksturo ar vienu vārdu. Mīkstais…