Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vidēja auguma, kustīgs un šiverīgs. Izturas tā, lai radītu par sevi atsaucīga cilvēka iespaidu – vienmēr atradīs laiku, satiksies, sarunās, ikvienu sagaidīs un pavadīs kā labāko draugu. Mūsu sarunas sākumā uzmundrina, lai vaicāju, ko vien vēlos, un sarunas beigās pārjautā, vai ir atbildējis uz visiem jautājumiem.
Zilganzaļa rūtaina žakete un balts krekls ar mirdzošām kvadrātveida aproču pogām, kādas sen nevienam neesmu redzējusi. Apģērbu sev pērkot pats, bet pirmo vērtējumu prasot sievai Svetlanai: kā ir, vai tā būs labi?
Bērnībā viņam esot bijusi pavisam citāda frizūra – daudzi domājuši, ka Oļegs ir čigānzēns.
Kabinets tumšs un vēss, pa logu – skats uz Akmens tiltu un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Pie sienas pieslietas pāris lielas, vēl nepieliktas gleznas no privātās kolekcijas. Sarunas laikā ik pa brīdim iezvanās telefons – mērs gaida svarīgu zvanu no kāda vēstnieka. Tiem zvanītājiem, kas nav vēstnieks, apsola pārzvanīt, jo pašlaik viņam esot svarīga, nopietna intervija. Vizītkarti augusta beigās vēl nav paspējis nomainīt – tajā rakstīts, ka viņš ir domes priekšsēdētāja vietnieks.
Mēra amatā Oļegu Burovu apstiprināja 19. augusta vakarā – par viņu nobalsoja 35 no 60 deputātiem – partijas Saskaņa, Gods kalpot Rīgai, kā arī pie domes frakcijām nepiederošie deputāti. Ja todien domes priekšsēdētājs nebūtu ievēlēts, Saeimai būtu tiesības Rīgas domi atlaist.
Domes Vienotības frakcijas vadītājs opozīcijas pārstāvis Vilnis Ķirsis par Burova cilvēciskajām īpašībām izsakās atzinīgi – viņš esot daudz inteliģentāks par Ušakovu, bet nu… ar Ušakovu jau neesot grūti sacensties…
Vēlēšanu dienā, kad pēkšņi izbrīvējusies stunda laika, Burovs aizbraucis uz pareizticīgo baznīcu Pārdaugavā: «Paņēmu sveci, pastāvēju minūtes desmit piecpadsmit – likās, ka tā ir daudz labāk, nekā staigāt gar deputātiem un spriest: kas būs un kā būs.» Jā, viņš esot pareizticīgais. Katru svētdienu baznīcā gan neiet, bet Lieldienu naktī – tad gan tur nostāvot visu nakti.
Kad Burovs kļuva par Rīgas mēra kabineta saimnieku, telpas iesvētīja batjuška. «Gribēju te ievest citu gaisotni,» viņš saka un rāda dāvanā saņemto svētgleznu. Starp citu, pirms telpu iesvētīšanas savas ierastās mājas bija jāpamet abiem Rīgas domes kaķiem Kuzjam un Murim, ko te laipni bija iemitinājis bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Savējos nekad neuzmetīs
Par saviem līdz šim emocionālākajiem brīžiem mēra darbā Oļegs Burovs sauc divus pasākumus – tikšanos ar pāriem, kas kopā nodzīvojuši līdz Zelta kāzām, un Simtgadnieku salidojumu. «Pirmoreiz dzīvē vienkopus redzēju tik daudz cilvēku, kas ir vecāki par simts gadiem! Speciāli prasīju, lai izmaina scenāriju, – gribēju pats ar kundzi viņus apsveikt. Man teica: tas būs ilgi. Nu un tad! Cilvēkiem ir svarīgi, ka domes priekšsēdētājs pienāk viņiem klāt un paspiež roku!» Simtgadnieku salidojuma fotogrāfijās redzams, kā domes priekšsēdētājs ne vien paspiež roku, bet arī metas ceļos un to bučo. Burovs protot apburt, protot aplidot, un reizēm ar žestiem un labvēlības apliecinājumiem radot īstu viena aktiera teātri – cilvēkiem tas patīkot, īpaši dāmām.
Kāds Burova komandas cilvēks atceras abu pirmo savstarpējo sarunu. Oļegs Burovs stingri noteicis: strādājam un, davai, viens otru nečakarējam! Par svarīgāko veiksmīga darba priekšnoteikumu viņš uzskata labu komandu: «Starp cilvēkiem ir ķīmija – ir jāatrod cilvēki, kuriem uzticēties, tikai tā var izveidot stipru komandu. Vienmēr skatos cilvēkam acīs. Man nepatīk risināt jautājumus, sūtot elektroniskā pasta vēstules, nepatīk sazināties ne feisbukā, ne kur citur – man ir būtiski redzēt acis.
Kā tad mēs, vīrieši, mīlam un novērtējam sievietes? Pēc acīm! Kā krieviski saka: za krasivije glaza.»
Burovs stāsta, kā savulaik pieņēmis darbā preses sekretāri. Atnākusi meitene, viņš paskatījies acīs un uzreiz sapratis – skaistas, gudras acis, būs labi sastrādāties. Tomēr vārds pa vārdam mēģinājis izjautāt par iepriekšējo pieredzi. Sarunas gaitā izrādījies, ka pirms tam viņa bijusi Jaunā laika deputātu palīdze Saeimā, bet tieši šī partija bija pret to, ka Oļegs Burovs nāk strādāt uz domi. Tomēr Burovs meiteni ar skaistajām acīm pieņēma darbā, un intuīcija nepievīla: viņi ļoti labi sastrādājās. «Jā, esmu šo stāstu dzirdējusi,» saka Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola – viņa ir tā meitene ar smukajām acīm. Liene saka: «Cienu un apbrīnoju Oļega darbaspējas un enerģiju, spēju sasēdināt pie viena galda reizēm pat diametrāli pretējas intereses un personības. Bet viņš to var, un beigu beigās visi vēl aiziet ar sajūtu, ka ir ieguvēji. Gudrs un daudzpusīgs. Tiešs, prasīgs un godīgs. Tāpēc daudzi viņu mīl, bet vienlaikus daudziem viņš arī nepatīk. Oļegs ir cilvēks, ar kuru var iet izlūkos, viņš nekad neuzmetīs savējos.» Arī kāda cita bijusī kolēģe saka: «Burovs ar gadiem patiešām ir izkopis spēju sastrādāties komandā un var jebkuru atrast kopīgu valodu – iespējams, šis ir stūrakmens, kādēļ tieši viņu ievēlēja par Rīgas mēru.» Savukārt Rīgas Domes Vienotības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis tik daudzināto Burova spēju ar visiem sastrādāties vērtē citādi: «Manuprāt, viņš ir cilvēks ar ļoti brīviem ideoloģijas rāmjiem: var aicināt sadoties rokās Baltijas ceļa trīsdesmitgadē un vienlaikus būt kopā ar cilvēkiem, kas balsoja pret Latvijas neatkarību. Iztaujājot Burovu pirms kļūšanas par Rīgas mēru, viņam jautāja: vai nav kauns būt vienā komandā ar cilvēkiem ar apšaubāmu reputāciju? Nē, viņam tas esot gods – kopā strādāt. Manuprāt, Burovs sevi neapgrūtina ne ar ideoloģiju, ne ar vērtībām – viņam nav robežu, kuras nevarētu pārkāpt.»
Visu Oļega Burova portretu lasi šīs nedēļas žurnālā Ieva.
Vēlies kaut ko vairāk nekā vienkārši žurnālu? IEVA būs tava draudzene, tāpēc, lasot IEVU, tu nekad nebūsi viena. Priekos vai bēdās - vienmēr būs atbalsts un sapratne.
