Inese Dukaļska raksta: Par cik bērni ir mana dzīves misija,nevaru paklusēt par šodienas atgadījumu Jelgavā…Man šad tad nākas piedzīvot mirkļus kad kāds ir jāglābj…Arī šodien šajā siltajā dienā,mani bērni palūdza lai aizbraucam nopeldēties,jo viņi labi zin ka bez pieaugušo klātbūtnes ūdenstilpnes tuvumā šajā vecumā neļauju atrasties.Ierodoties peldvietā mani jau pārņēma sajūta ka šodien kāds būs jāglābj,sēžu krastā un vēroju visus bērnus,pie sevis vēl nodomāju..cik interesanti ka nevienam tuvumā nav vecāki,labi neiet runa par pusaudžiem,bet tieši par mazākajiem.
Vecāki guļ sauļojas,kāds sēž telefonā,bet vēl kāds aizņemts savstarpējās sarunās,tikai retais pienāk pie sava bērna,vai sēž tuvāk krastam.
Vecāki mīļie-kur ir jūsu atbildība?
Šodienas gadijums ir pierādijums tam..- krastā spėlējas ar mantiņām 4 gadīgs puisītis,pienāk mamma un nosēdina ūdenī apmērām 1,5 gadīgu bērnu un saka,pieskati brāli es ātri aizieŝu pēc dvieļa,kas bija diez gan patālu no krasta.
Protams tam 4 gadniekam pat prātā nav skatīties mazo,jo viņam ūdens jālej no spainīšiem,pie sevis domāju,nu kā var tik bezatbildīgi rīkoties,pagriežu galvu lai paskatītos apkārtni kur glābēji atrodas,cik tālu tā mamma aizgāja…un pagriežu galvu atpakaļ,un manā acu priekšā jau peld aizrijies mazulis ar seju ūdenī (skats kā zilajā bildē),jopcik..tās bija sekundes pat ne minūtes.
Metos ūdenī glābt mazo,pateicos sev ka neapjuku šādā momentā,vēl dažas sekundes un iespējams mazo vairs neizglābtu.
Vēlāk pārdomājot šo gadījumu,sapratu ka tur blakus bija tik daudz cilvēku,bērnu un arī kalna augšā glābēji,bet tas bija tik klusu,ka vispār neviens nepamanija momentu ka bērns jau slīkst,jo tas nav tā kā filmās rāda,mazi bērni slīkt klusu. Uzgāju pārrunāt šo situāciju ar glābējiem,viņi arī saka ka šodien jau bija glābšanas gadijumi, un vecāki joprojām ir bezatbildīgi pie ūdens.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































