Teikt patiesību, noklusēt vai melot?

Pirmajā mirklī meli šķiet kaut kas riebīgs, slikts, slēpjams. Otrajā mirklī un drusku aizdomājoties, atbilde nav tikai viena – tas ir slikti. Trešajā mirklī – bet kāpēc gan patiesība vienmēr ir laba? Kā tad galu galā ir? Teikt visu vienmēr, teikt visu tikai dažreiz, kaut ko atstāt pie sevis, neko nekad neatstāt pie sevis? Un kur ir tā robeža starp noklusējumu un meliem? Konsultē psihoterapeits Māris Siliņš.