Literāte Zane Zusta: Nevajag baidīties no sirds kaut ko vēlēties

Tas bija apmēram pirms desmit gadiem – kādā Jaungada svinību naktī pie draugiem. Māja bija pilna ar cilvēkiem – bērni spēlēja paslēpes, viesi lēni malkoja šampanieti, mājastēvs cepa pīli un īsi pirms pusnakts visiem tika izdalītas baltas lapas un pildspalvas. «Kas tas?» nodomāju. Cilvēki tūlīt it kā atvienojās viens no otra, trokšņi nedaudz pierima, katrs iekārtojās savā mājokļa stūrī un kaut ko kāri, apcerīgi rakstīja. «Kas jāraksta?» vaicāju. «Vēlmes nākamajam gadam!» man atbildēja.