Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Neveikls solis var novest pie nopietnām traumām
«Sēņošana, protams, nav pati traumatiskākā izklaide, un ieguvumu noteikti ir vairāk nekā sarežģījumu – pastaiga svaigā gaisā, dabas tuvums un garda sēņu mērce vakariņās pret nelielu iespēju, ka gadīsies savainoties. Tomēr, dodoties mežā, ir jāapzinās riski, sevišķi tad, ja sēņojat vienatnē. Pat ar atbilstošu apģērbu un apaviem var gadīties paslīdēt vai kaut kur aizķerties, un gūtās traumas ne vienmēr ļauj paša spēkiem turpināt ceļu. Par to liecina arī vairāki desmiti atlīdzību pieteikumu par negadījumiem, kurus ik gadu saņemam no sēņošanas entuziastiem,» brīdina BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
BALTA pieredzē sēņotājiem atgadījušās dažādas ķibeles. Lielākoties tās saistītas ar neveikli liktu soli, klupienu vai paslīdēšanu, kas beidzas nelāgi. Piemēram, kāds klients pakritis pār celmu un guvis liela kaula lūzumu un ceļa saišu bojājumu. Kāds cits kāpis pāri nokritušam kokam, paslīdējis un kritis uz muguras, piezemējoties uz cita koka.
Pie sēņošanas traumu «žanra klasikas» pieder arī uz nelīdzenas virsmas vai paslīdot izmežģīti ceļi un potītes.
Sēņošanas aizrautībā īpaši jāuzmanās no zemākiem, nereti kailiem zariem, kurus grūti pamanīt: vairāki klienti traumējuši acis, tajās trāpot kādam zaram. Arī šķēršļu joslu pārvarēšana var beigties visai nepatīkami. Šķērsojot grāvjus, ir rūpīgi jāizvēlas, pie kā pieturēties – kāds sēņotājs neveiksmīgi meklējis atbalstu pie sapuvuša koka, tas lūzis, cilvēks kritis un savainojis pleca saites. Bet vēl kāds cits gribējis šķērsot grāvi, tajā ielecot, taču tas noticis tik neveiksmīgi, ka konstatēts mugurkaula lūzums un bijusi nepieciešama operācija.
Jābūt piesardzīgiem ar meža iemītniekiem!
«Dodoties mežā, jārēķinās, ka mežs ir mājas virknei dzīvu radību. Sēņotāji nereti brien diezgan brikšņainās vietās, tāpēc noteikti jāpadomā par piemērotu apģērbu, lai ērces nevarētu viegli piekļūt ādai. Ērces kodums var izraisīt saslimšanas, kas prasa ilgstošu ārstēšanos. Ja pret ērču encefalītu ir iespējams vakcinēties, tad pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc šādos gadījumos apdrošināšana var būt liels finansiāls atspaids,» stāsta Ludmila Ščegoļeva.
Sēņotāji vēršas pie apdrošinātāja ne tikai ar atlīdzību pieteikumiem par ērču kodumu izraisītām slimībām, bet arī par čūsku un lapseņu kodumiem. Piemēram, kāds cilvēks sēņojot sniedzies pēc sēnes zaru kaudzē, un odze iekodusi labās rokas rādītājpirkstā. Divas diennaktis nācies pavadīt slimnīcā un saņemt pretindes devas. Savukārt kāds cits sēņotājs mežā pagadījies pārāk tuvu lapseņu pūznim un ticis sadzelts apmēram 10 vietās. Arī šim cilvēkam nācies meklēt mediķu palīdzību.
«Protams, sēņotājiem jāpatur prātā arī citi riski. Noteikti nevajadzētu likt grozā sēnes, par kurām neesat simtprocentīgi pārliecināti – saindēšanās ar sēnēm var viegli novest pie letālām sekām. Tāpat, dodoties uz mežu, ieteicams labāk izvēlēties tādas vietas, ko pazīstat. Svešā mežā īpaši jāuzmanās no apmaldīšanās, tāpēc līdzi vajadzētu ņemt uzlādētu mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. Jāparūpējas arī par dzeramo ūdeni – tas noderēs ne tikai pastaigas laikā, bet arī tad, ja mežā gadīsies uzkavēties ilgāk, nekā plānots. Mežs ir brīnišķīga, taču arī bīstama vieta, tāpēc pret to jāizturas ar cieņu,» iesaka BALTA eksperte.
BALTA eksperti apkopojuši noderīgus ieteikumus, lai sēņošana būtu droša
- Ja iespējams, nedodies uz mežu vienatnē – drošāk, ja būsi ar kādu kopā.
- Pārliecinies, ka tev ir līdzi uzlādēts mobilais tālrunis. Tas palīdzēs izsaukt palīdzību, ja gadīsies nelaime.
- Paturi prātā kādus zīmīgus orientierus – neparastas formas kokus, ieplakas, stigas, jaunaudzes. Tas palīdzēs neapmaldīties, sevišķi mazāk zināmā mežā. Tomēr labāk izvēlies sēņot vietās, ko labi pārzini.
- Neliec grozā sēnes, kuras nepazīsti!
- Nodrošinies, lai kukaiņi nevarētu pakļūt zem apģērba – ieteicamas ir bikses, kuru galiem pārvilktas pāri zeķes, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošām, krekls jāliek biksēs.
- Valkā gaiša un slīdīga auduma drēbes – uz tām ērces ir labi saskatāmas, tādējādi samazinās iespēja, ka tās pieķersies drēbēm un tālāk nokļūs uz ķermeņa.
- Pastaigas laikā ik pa brīdim aplūko apģērbu, lai laikus notrauktu pamanīto ērci. Tāpat arī pēc pastaigas mājās ieteicams pārbaudīt, vai uz ķermeņa nav ērču.
- Izmanto kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus.
- Izvēlies piemērotus apavus, kas neslīd un pasargā kājas no mitruma.
- Jāpievērš uzmanība, vai tuvumā nav dzirdama šņākšana, jo odzes par savu klātbūtni brīdina šņācot.
- Sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties, jāiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, jo čūskām nepatīk vibrācija.
- Ja čūska tomēr iekodusi, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113. Nomierini un noguldi cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustinātu sakosto ķermeņa daļu. Tas kavēs strauju indes izplatīšanos. Sakostā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk par pārējo ķermeni, un uz koduma vietas jāuzliek kaut kas auksts. Nekādā gadījumā nav ieteicams uz koduma vietas likt žņaugu vai pārsējus, kā arī nedrīkst čūskas indi mēģināt izsūkt ar muti un dod kādus medikamentus, jo tas var pasliktināt cietušā stāvokli.
