Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā kā diemžēl nav zināma pašvaldība, kurā kundze dzīvo, varam sniegt tikai vispārīgu atbildi. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa skaidro, ka vairumā gadījumu tuvinieks par aprūpētāju tomēr nevar kļūt, jo bieži vien tas noved līdz tam, ka materiālais atbalsts, ko par šādu pakalpojumu saņem aprūpējamais, ģimenei kļūst par tādu jauku pabalstu, bet aprūpe tiek sniegta visai nosacīti. «Tad šo sāk saņemt visi, kam vajag un kam nevajag, un tam nav ne gala, ne malas, jo kāpēc lai nepaprasītu naudu savam radiniekam?
Tad nereti situācija kļūst nevadāma. Taču tas lielā mērā atkarīgs arī no konkrētās pašvaldības. Piemēram, Rīgā tuviniekam ir iespēja kļūt par aprūpētāju, un tad šim cilvēkam jābūt darba tiesiskajās attiecībās ar pakalpojumu sniedzēju, kas viņu pieņem darbā un kas izvērtē, cik daudz aprūpes stundu vajadzīgs, slēdz līgumu, maksā nodokļus, pieņem atskaites.
Tā ir pašvaldību autonomā funkcija, tāpēc mans vienīgais ieteikums ir kundzei vērsties vietējā sociālajā dienestā un interesēties, kas tālāk notiks ar piešķirto pakalpojumu. Pašvaldībā taču zina, ka no jaunā gada vairs nebūs darbinieka, varbūt šo darbu pārņems cits aprūpētājs, bet to kundzei vajadzētu noskaidrot pašvaldībā.»
Arī Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice norāda, ka Rīgā tuvinieks var kļūt par aprūpētāju, par to saņemot visai simbolisku samaksu, piemēram, ja aprūpe mājās nepieciešama līdz četrām stundām nedēļā, tie ir 14,23 eiro mēnesī, taču citās pašvaldībās tā var nebūt. Līdz ar to kundzei jāvēršas savā sociālajā dienestā un jāvaicā par iespējām, jo tā ir konkrētās pašvaldības atbildība un pieeja (ir arī pašvaldības, kurās aprūpi mājās vispār nepiedāvā).
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.
