Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš pauda gandarījumu par komitejas lēmumu, norādot, ka līdz ar to ir noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais intensīvais darbs.
Ideja par akustiskās koncertzāles izveidi Kongresu namā esot radusies 2020.gada novembrī pēc tam, kad Staķis sācis pildīt Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumus. Tagad šis ceļš no idejas dzimšanas līdz lēmuma pieņemšanai esot noiets un ir redzama finiša taisne.
Mērs uzsvēra, ka tagad ir jāsagaida Ministru kabineta lēmums, bet pēc tam varēs slēgt vienošanos par to, kā šie darbi tiks īstenoti.
Viņš uzskata, ka jārīkojas līdzīgi kā ar Dziesmusvētku estrādi, ka Rīga būvē, bet valsts aizdod naudu. Rīgas mērs arī neizslēdza iespēju, ka valsts varētu piedalīties koncertzāles būvniecībā ar savu līdzfinansējumu, bet tas būšot atkarīgs no tālākām sarunām.
Otra jautājumu grupa, kas būtu apspriežama turpmākajās sarunās, ir kompensācija par SIA Rīgas nami līdz šim veiktiem ieguldījumiem Kongresu nama atjaunošanas projekta izstrādē.
Pašreizējie aprēķini liecina, ka Rīgas Kongresu nama Lielās zāles un publiskās zonas atjaunošanas projekta līdzšinējās izmaksas ir nepilni 1,2 miljoni. Rīgas mērs uzskata, ka, pieņemot lēmumu par koncertzāles projekta īstenošanu šajā vietā, būtu nepieciešams šos izdevumus no valsts puses kompensēt Rīgas namiem.
Staķis pauda pārliecību, ka Rīgas pašvaldība var atļauties aizņemties līdzekļus koncertzāles būvniecībai. Tuvojas noslēgumam kredīta atmaksa par Dienvidu tilta būvniecību. 2027.gadā tiks noslēgta 250 miljonu eiro atmaksa, bet arī līdz tam pašvaldība, nepārsniedzot kredītsaistību limitu, drīkstēs aizņemties arvien lielākus līdzekļus.
Rīgas dome varot atļauties jaunus kredītus 250 miljonu eiro apmērā, nepalielinot ne pašvaldības, ne valsts kopējās parādsaistības. Ar šādu summu pietiktu gan nepieciešamo tiltu remontiem un būvēm, gan arī koncertzāles būvniecībai, skaidroja Staķis.
Viņš uzsvēra, ka ērtākais variants šī projekta īstenošanai, esot, ka Rīga uzbūvē koncertzāli, un pēc tam to izīrē attiecīgai struktūrvienībai.
Staķis uzsvēra, ka līdz pandēmijas sākumam Kongresu nams bija pelnošs un pat atmetot humora šovus un atstājot tikai kvalitatīvus mākslas un mūzikas pasākumus, koncertzāle būs pieprasīta un pelnoša.
Ja valdība pieņems lēmumu par koncertzāles izveidi Kongresu namā, arī Rīgas domei būs jālemj par šī projekta atbalstīšanu. Bet pēc tam tiks sludināts metu konkurss un rīkoti jauni iepirkumi.
Kā ziņots, nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja vienojusies par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzīmēja, ka akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte viņa amatā, turklāt tā realizācija ir ierakstīta arī valdības deklarācijā.
«Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas Zelta zirgs motīvus – tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā KM virzīs to uz Ministru kabinetu,» norādīja Puntulis.
Pērn februārī Latvijas Arhitektu savienība (LAS) sāka analizēt 36 potenciālās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes Rīgā. Atlasi veica LAS padomes īpaši izveidota profesionāļu komisija.
Savukārt pagājušā gada vasarā valdība apstiprināja nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk – Pasaules Tirdzniecības centrs.
