Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atsaucoties uz medijos izskanējušajām ziņām, kurā ieskicēts Krievijas iespējamais uzbrukuma scenārijs NATO valstīm, tostarp Baltijas valstīm, un Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas izteikumiem intervijā izdevumam «Times», savu viedokli paudis arī mūsu Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš atzina, ka situācija Eiropā un pasaulē ir sarežģīta un prognozēt notikumu attīstību pat gada griezumā ir grūti. Rinkēviča ieskatā patlaban daudz ko nosaka karadarbības gaita Ukrainā, kas dod visiem iespēju un laiku sagatavoties. Prezidents norāda, ka tieši tādēļ ir svarīgi sniegt atbalstu ukraiņiem un mudināt arī citus to darīt. Rinkēvičs piemin, ka pagājušajā nedēļā Rīgā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski puses vienojās par konkrētiem politiskiem un praktiskiem soļiem Ukrainas atbalstam šogad.
Prezidents skaidro, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, citu labāku drošības garantiju Latvijai un citām reģiona valstīm nav. Rinkēvičs uzsver, ka atbildība par valsti vispirms ir mūsu pašu ziņā. Tas nozīmē, ka, neapšaubot Latvijas sabiedroto gatavību mūs aizstāvēt, pašiem ir jābūt spējīgiem to darīt pirmajiem, lai iespējamā X stundā sagaidītu papildu atbalstu. Viņš atzīmē, ka,
jo labāk mēs būsim sagatavojušies, jo mazāka iespēja, ka Krievija uzbruks.
Valsts prezidents iezīmē arī darāmos darbus – valsts austrumu robežas nostiprināšana pret hibrīduzbrukumiem, pabeidzot izbūvēt žogu un nodrošinot to ar videonovērošanu un sensoriem. Tāpat ir jāizveido austrumu robežas militārā infrastruktūra. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki gatavo konkrētus pasākumus šajā jomā, piebilst prezidents. Starp darāmajiem darbiem Rinkēvičs min arī valsts aizsardzības dienesta tālāku nostiprināšanu, piemērojot ne tikai brīvprātības principu, bet arī izlozi. Viņa ieskatā tas būs tests ne tikai aizsardzības resoram, bet sabiedrībai kopumā. Prezidents skaidro, ka tas iecerēts kā papildus pasākums rezervju un Zemessardzes attīstībai, profesionālā dienesta nokomplektēšanai.
Kā vēl vienu veicamu darbu Rinkēvičs saredz militārās infrastruktūras izbūvi, kas iekļauj arī Sēlijas poligonu, lai nodrošinātu sabiedroto uzņemšanu un pašu vajadzības. Valsts prezidents akcentē, ka jāattīsta Latvijas militārā industrija. Viņš norāda, ka, lai arī noslēgti vairāki būtiski piegāžu līgumi pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai, tomēr ir lietas, kas jāspēj saražot pašiem, ir tehnoloģijas, kuras jāattīsta pašiem.Tāpat Rinkēvičs norāda, ka jāveic civilās aizsardzības un krīžu vadības sistēmas pārveide atbilstoši Ukrainas pieredzei,
daudz bargāk jāvēršas pret noziegumiem pret valsts drošību.
Prezidents secināja, ka zināmas izmaiņas notiek, taču tiesu varai jāsaprot, ka vairs nav «miera laiki».
Viņš secina, ka laiks, kurā dzīvojam ir sarežģīts. Mūsu paaudzes uzdevums ir nosargāt Latvijas neatkarību. Valsts prezidents klāsta, ka mūs cenšas iebiedēt, raisīt neticību un bailes pašu spēkiem un graut uzticību Latvijas draugiem. Prezidenta ieskatā arī tā ir daļa no hibrīdkara. «Neļausimies tam, tāpat kā neļausimies vieglprātīgai attieksmei pret valsts drošību, stiprināsim to ikdienas darbā. Krievija un Baltkrievija pārredzamā nākotnē nemainīsies, sadzīvot ar šo draudu, stiprināt savu noturību un izturēt šo laiku nebūs viegli, bet tas ir izdarāms, un mēs to izdarīsim,» pārliecināts Valsts prezidents.
Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa intervijā britu laikrakstam «Times» norādīja, ka Krievija varētu atjaunot militārās spējas un radīt draudus NATO Austrumu flangam trīs līdz piecu gadu laikā.
