Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), šodien Viļņā, Lietuvā, Rinkēvičs tikās ar Lielbritānijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriem, lai pārrunātu situācijas attīstību Ukrainā un turpmākos atbildes soļus pret Krievijas un Baltkrievijas izvērsto militāro agresiju.
Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka Krievija, nespēdama īstenot sākotnējo zibenskara plānu Ukrainā, pāriet pie masīvākiem uzbrukumiem, graujot arī civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju bojāeju. Ministri bija vienisprātis, ka jāizmanto starptautiski tiesiskie mehānismi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par veiktajiem kara noziegumiem.
«Rietumu partneriem jāturpina sniegt iespējami plašu humāno palīdzību Ukrainai, kā arī jāpiegādā letālo un neletālo ekipējumu Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām,» akcentēja Latvijas ārlietu ministrs.
Citi lasa
Rinkēvičs atzinīgi novērtēja Lielbritānijas stingro nostāju pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī sniegto atbalstu Ukrainai, un norādīja, ka pret agresoru jāturpina stingrs un koordinēts starptautiskais diplomātiskais, politiskais un ekonomiskais spiediens. Ministrs augstu novērtēja arī Lielbritānijas sniegto atbalstu un militārās klātbūtnes palielināšanu NATO Austrumu flanga stiprināšanā.
Divpusējā sarunā ar Lielbritānijas ārlietu ministri Elizabeti Trasu Rinkēvičs uzsvēra, ka abu valstu sadarbība, atbildot uz Krievijas un Baltkrievijas agresiju, ir spilgts piemērs tam, kā praksē tiek īstenota 2021.gada decembrī parakstītā Latvijas un Lielbritānijas divpusējās sadarbības deklarācija. Ministrs atzīmēja, ka globālo notikumu kontekstā patlaban jo īpaši ir nepieciešams turpināt arī veiksmīgo sadarbību cīņā pret dezinformāciju.
Jau ziņots, ka 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, bet Baltkrievijas armija Ukrainas teritorijā iegāja 1.martā.
