Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Konsultē AS Latvijas Valsts meži pārstāvis Sandris Upenieks.
1. Vai mežu atļauts nozāģēt tā, ka tā vietā paliek tikai klajš lauks?
Lai nerastos situācija, kad mežs tiek nolīdzināts līdz ar zemi, dabas aizsardzības prasības mežu apsaimniekošanā nosaka pienākumus pret dabas vērtībām. Piemēram, atstājami ekoloģiskie koki un to grupas – bijušās mežaudzes pieaugušie koki, kas vēlāk nodrošina dabas daudzveidības funkciju. Jaunaudzei izslejoties, atstātie koki būs visaugstākie ainavā, piemēroti putnu ligzdošanai un papildinās ainavu. Nav jāsatraucas, ja vējš tos izgāzīs, jo arī uz nogāztiem kokiem dzīvotnes atrod sugas, kam tās ir nozīmīgas.
2. Cik ilgā laikā pēc kailcirtes mežs jāatjauno?
Normatīvo aktu terminoloģijā tiek izmantots vārds kailcirte, savukārt mēs, mežsaimnieki, sakām – atjaunošanas cirte, ar to saprotot, ka viens meža augšanas cikls ir noslēdzies, un, ja mežs netiks atjaunots, tas lēnām kļūs par biotopu vai rezervātu, iegūstot citu nozīmi ekosistēmā. Tāpēc saimnieciskajos mežos mežsaimnieku interesēs ir pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk atjaunot mežu. Latvijas likumdošana nosaka, ka piecu gadu laikā pēc atjaunošanas cirtes mežam jābūt atjaunotam. Četros mežu tipos – purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā – atjaunošana atļauta desmit gadu laikā, jo šīs mežaudzes veidojušās uz purva augsnēm un tajās viss notiek kā jau purva ekosistēmā – divas, trīs reizes lēnāk. Ražīgajās ekosistēmās, kas veidojušās uz minerālaugsnēm vai kūdras augsnēm, mežs aug labi, un mežsaimnieku interesēs ir mežu atjaunot pēc iespējas īsākā laikā. Privātā meža īpašniekam jānovērtē, vai šajā platībā iespējama dabiskā meža atjaunošanās vai mežam jāpalīdz atjaunoties, piemēram, mineralizējot, uzrušinot augsni, lai veiksmīgi notiktu sēklu uzdīgšana un meža dabiskā atjaunošanās.
3. Vai mežam var ļaut atjaunoties dabiski, vai arī obligāti ir jāiestāda jauni koki?
Mežā cilvēka ietekmētie procesi notiek mijiedarbībā ar dabiskajiem procesiem, un nekad nevienu cikla nomaiņu nevar saukt par pilnīgi dabisku vai pilnīgi mākslīgu. Kamēr vien iesaistīta cilvēka darbība un zināšanas, tām ir ietekme uz atjaunošanas procesiem. Mežsaimnieki var ietekmēt to, lai meža atjaunošanas cikls būtu raitāks, lai koki dotu lielāku pievienoto vērtību tautsaimniecībai. Arī tad, ja nolemts, ka ļausim mežam atjaunoties dabiski, kārtīgs un rūpīgs saimnieks meklēs metodes, kā veicināt dabisko atjaunošanos, piemēram, ar jau minēto augsnes mineralizāciju, tā īpaši ieteicama sausām, smilšainām augsnēm, kur aug priedes. Augsnes mineralizācija ir veids, kā palīdzēt priežu mežam dabiski atjaunoties, un gados, kad ir bagātīga sēklu raža, tās izbirst zemē, un notiek sekmīgs atjaunošanās process. Protams, kociņi jāretina, lai tie nesaaugtu pārāk biezi vai neizstīdzētu un varētu veiksmīgi attīstīties, gan augot garumā, gan veidojot plašāku vainagu. Auglīgākos meža tipos jāvēro zemsedze, vai nav meža paaugas pazīmju, – ja egļu mežā ir gaismas atvērumi, tad egles šajos atvērumos zem pieaugušo koku klāja pamazām atjaunojas, veidojot koku grupas. Cērtot mežaudzi atjaunošanas cirtē, egļu paaugas jāsaglabā, jo tās ar laiku veido nākamo mežaudzi.
4. Kurš gadalaiks piemērotākais meža atjaunošanai?
Mežsaimnieku ikdienā ienākot jaunām tehnoloģijām, mežu var stādīt gandrīz visu gadu, kamēr vien turpinās veģetācijas sezona – no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
Izņēmums varētu būt vienīgi jūlijs, kad bieži vien ir sausums un karstums, kas ir liels risks un drauds jaunajiem stādiņiem.
Ierasti mašinizēta koku stādīšana notiek no aprīļa līdz jūnijam un no augusta līdz novembrim. Ja kokus stāda ar rokām, tam piemērotākais laiks ir pavasaris. Tas gan atkarīgs arī no stādu veida – kailsakņu stādus vēlams stādīt pavasarī, ietvarstādus (stādus, kam sakņu sistēma ietverta kūdras substrātā) var stādīt visu sezonu, tikai jāparūpējas, lai stādot kūdras substrāts ir pietiekami mitrs un tiek piesegts ar minerālaugsni. Ietvarstādu stādīšanai parasti izmanto speciālu ierīci – tā dēvēto meža stādāmo stobru, ar to darbi sokas daudz raitāk.
5. Vai ir nozīme tam, kurā Latvijas reģionā audzēti stādi?
Stādu pārvietošana pēc izcelsmes, pieļaujama virzienā no austrumiem uz rietumiem, ne otrādi. Rietumu izcelsmes stādiņi austrumos nosals – tur ziemas ir bargākas. Tātad austrumu izcelsmes stādus drīkstam stādīt visā Latvijā, savukārt rietumu un Viduslatvijas izcelsmes stādus austrumu pusē stādīt nedrīkst.
6. Vai mežu drīkst atjaunot ar citām koku sugām, vai arī noteikti jāstāda tās pašas, kas tur augušas iepriekš?
Atjaunojot mežu, svarīgi ievērot meža tipoloģiju. Ir noteikta meža tipu grupa, kur atjaunot stādījumus atļauts tikai priedi, to nosaka Ministru kabineta pieņemtie Meža atjaunošanas noteikumi. Ja mūsu meža tipa nosaukums ir sils, mētrājs vai lāns, ir pilnīgi skaidrs, ka, atjaunojot mežu, tur drīkstam stādīt tikai un vienīgi priedes. Savukārt ir citi mežu tipi, kuros drīkstam audzēt jebkuras sugas kokus, kas meža īpašniekam tīkami, veidojot dažādu koku mežu. Jāņem gan vērā sugu saderība, piemēram, labi kopā aug bērzs un egle, bet priede kopā ar bērzu neaugs, jo bērzs ir ātraudzīgāks. Tāpat arī citi lapu koki, piemēram, apse un baltalksnis, ir ātraudzīgi un strauji stiepjas garumā. Jāpiebilst, ka, atjaunojot valsts mežus, cenšamies saglabāt tādu koku sugu proporciju, kāda tā bijusi pagātnē, un noteikti neļausim labam priežu damaksnim aizaugt ar baltalkšņiem vai citu mazvērtīgu sugu kokiem.
7. Vai un kā Valsts mežu dienests kontrolē, vai mežs ir pienācīgi atjaunots?
Noteiktajā piecu gadu periodā, kad mežam jātiek atjaunotam, jāveic tā kontrole, lai pārliecinātos, ka meža īpašnieks veicis meža atjaunošanas darbus. Kad meža īpašnieks mežu atjaunojis, viņa pienākums ir iesniegt Valsts meža dienestā pārskatu par meža atjaunošanu, un šis dokuments apliecina, ka īpašnieks izpildījis atjaunošanas nosacījumus. Savukārt Valsts meža dienesta mežzinis var pārbaudīt, vai atjaunošana veikta atbilstoši un vai iestādīts noteiktais koku skaits, kādam jābūt šajā platībā, lai cirti atzītu par atjaunotu.
8. Vai, plānojot meža atjaunošanu, jāņem vērā arī kaitēkļu izplatība?
Noteikti! Ja atjaunošanas cirtē nocirstas egles, kam bijusi sakņu trupe, egli šajā vietā nerekomendējam atjaunot, jo pastāv liels risks, ka jaunā mežaudze pārmantos šo slimību. Tas nozīmē, ka vismaz vienam meža audzēšanas ciklam jānotiek ar citu sugu. Parasti egle tiek nomainīta pret bērzu, kas augs vismaz septiņdesmit gadu, un diezgan droši var apgalvot, ka pēc septiņdesmit gadiem sakņu trupes šajā platībā vairs nebūs, un tur atkal varēs stādīt egli.
9. Vai ir kādi valsts atbalsta un finansējuma instrumenti, kas pieejami privātajiem mežu īpašniekiem meža atjaunošanai?
Ir valsts atbalsta programmas mežu atjaunošanai, daudzas no aktivitātēm vada Lauku atbalsta dienests. Piemēram, ja meža īpašnieks iegādājies lielas meža platības, ko nozāģējis iepriekšējais īpašnieks, un vajadzīgs valsts atbalsts, īpašnieks var pēc tā vērsties. Taču nevajadzētu paļauties tikai uz atbalsta instrumentiem – labā prakse ir, ka, nocērtot mežaudzi, daļa no līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot kokmateriālus, tiek atlikti meža atjaunošanai.
10. Kādas ir biežākās kļūdas, ko īpašnieki pieļauj, atjaunojot mežu?
Visbiežāk – nepareiza koku sugas izvēle meža atjaunošanai. Pirms atjaunot mežu, ieteicams izpētīt, kas notiek apkārtnes mežos līdzās jūsu īpašumam, lai novērtētu, kādi varētu būt riski. Piemēram, ja redzat, ka jaunaudzītes apkostas, noskrāpētas, aplauztas, var secināt, ka šajā vietā ir liela briežveidīgo populācija. To ņemot vērā, iespējams izvēlēties koku sugas, kuras brieži un stirnas postīs mazāk, vai arī jau iepriekš painteresēties par repelentiem dzīvnieku aizbaidīšanai. Diemžēl kļūdas mežsaimniecībā izlabot ir daudz grūtāk nekā citās nozarēs, un tas prasa ilgāku laiku. Taču mežs savam īpašniekam arī spēj dot ļoti lielu prieku un gandarījumu – darba rezultāts ir acīmredzams.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
