Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vienlaikus viņš atzina, ka ilgtermiņā ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai stiprinātu gan Baltijas valstu, gan NATO kopējās aizsardzības spējas, jo jāsaprot, ka «Krievija tiešām ir iemiesojusi sevī agresīvās lielvalsts statusu» un nākotnē būs gatava iebrukt Latvijā, ja mēs dosim tai šādu iespēju.
«Tāpēc mūsu uzdevums ir stiprināt Latvijas aizsardzību kopā ar partneriem – gan Baltijas valstīm, gan NATO ietvaros. Līdzšinējā apņemšanās – aizsardzības budžets vismaz 2,5% [no iekšzemes kopprodukta], austrumu flanga stiprināšana ar mērķi atturēt Krieviju no jebkādām darbībām, lai mēs vienkārši kļūtu par neveiklu kumosu,» skaidroja Cepurītis.
Lūgts komentēt, cik liela ir iespēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins karā pret Ukrainu tomēr varētu izšķirties par iracionālu lēmumu – kodolieroču izmantošanu, pētnieks atbildēja, ka situācijas eskalēšana līdz konfliktam ar NATO būtu «jauns līmenis, kam Krievija nav gatava un uz ko tā tiešā veidā, visdrīzāk, neizies».
Premjera padomnieks piebilda, ka, mēģinot paraudzīties uz Putina pieņemtajiem lēmumiem no racionālās perspektīvas, ir nojaušams, ka kaimiņzemes prezidentam pirms iebrukuma Ukrainā, iespējams, netika piegādāta tā precīzākā informācija par iedzīvotāju sagaidāmo attieksmi pret potenciālo «atbrīvotāju» ienākšanu viņu valstī, tāpēc arī tagad notiekot plašas tīrīšanas Krievijas iekšējās drošības struktūrās.
Kā ziņots, Krievijas armija 24.februārī iebruka Ukrainā, sākot apšaudīt gan militāro, gan civilo infrastruktūru. Ukrainas armija un brīvprātīgie sāka aktīvu aizstāvēšanos un pretuzbrukumus okupantiem. Karš turpinās aizvien, lai arī tajā gājuši bojā jau tūkstošiem cilvēku un sagrautas vairākas Ukrainas pilsētas.
